Pirmdiena, 29. aprīlis

Vārda dienas: Raimonds, Laine, Vilnis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +11 °C, D/DA vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Gints Grūbe

producents, raidījuma "Brīvības bulvāris" vadītājs

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas
«Par Latviju šobrīd man nav bail.» Intervija ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu
«Par Latviju šobrīd man nav bail.» Intervija ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu
Ir divas jomas, kur prezidentam parlamentārā republikā ir īpašas varas elementi, un tās ir ārlietas un drošība. Nākamajam prezidentam būs jābūt nomodā par to, lai mūsu izpildvara un mūsu aizsardzība turētos līmenī un turētos līdzi mūsu sabiedrotajiem, lai sadarbība ar sabiedrotajiem turpinātos, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa pauda – kaut gan seko līdzi un pārdzīvo par karu Ukrainā, bail par Latviju viņai nav.
Sabiedrībā nav sajūtas, ka zinātne ir svarīga un aizraujoša. Saruna ar profesoru Mārci Auziņu
Sabiedrībā nav sajūtas, ka zinātne ir svarīga un aizraujoša. Saruna ar profesoru Mārci Auziņu
Robeža starp akadēmisko fiziku un fiziku, ko iespējams pielietot industrijās, faktiski neeksistē, jo pat idejām, kas sākotnēji liekas abstraktas, ar laiku tiek atrasts pielietojums. Ja fundamentālajā zinātnē netiek ieguldīts, ja nav speciālistu, kas ar to nodarbojas, valsts savā attīstībā atpaliek. Turklāt interese par zinātni ir jārada jau bērnudārzā vai pamatskolā, jo pēc tam pievērst jauniešus tai jau ir par vēlu, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš.
Mākslīgais intelekts un tas, ko mēs vēl nezinām. Saruna ar profesoru Šķilteru
Mākslīgais intelekts un tas, ko mēs vēl nezinām. Saruna ar profesoru Šķilteru
Ir ļoti daudz pētījumu par mākslīgā intelekta izveidi un par cilvēka bioloģiskajiem procesiem, bet – kā tie savā starpā mijiedarbojas, kāda ir šīs interakcijas specifika, cena, zaudējumi, ieguvumi – tas ir daudz mazāk skaidrs. Šobrīd tehnoloģiskā perspektīva aizskrien priekšā tam, ko zinām par cilvēka uztveres un kognitīvajiem procesiem, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja kognitīvo zinātņu pētnieks profesors Jurģis Šķilters. 
Vai Putinam ir atomkara plāns? Vērtē NATO «Stratcom» eksperts Jānis Karlsbergs
Vai Putinam ir atomkara plāns? Vērtē NATO «Stratcom» eksperts Jānis Karlsbergs
Ja salīdzina Aukstā kara draudus ar Krievijas līdera Vladimira Putina pašreizējo kodolkara retoriku, jāsecina, ka tolaik tā bija sistēma ar atskaites punktiem un pasaule bija daudz prognozējamāka, bet Putins stratēģiski domāt nespēj. Viņa draudi drīzāk līdzinās tam, kā izrēķinās bandīti – man vienkārši ir liels ierocis, jums no manis būs baidīties, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja NATO Stratēģiskās komunikācijas un izcilības centra ("Stratcom") vadošais eksperts Jānis Karlsbergs.
«Krievija kopā ar Putinu ir pārņemta ar nāves kultu.» Intervija ar radio «Svoboda» raidījumu vadītāj...
«Krievija kopā ar Putinu ir pārņemta ar nāves kultu.» Intervija ar radio «Svoboda» raidījumu vadītāju
Krievijā uzvaras kults pārvērties par nāves kultu, un tā kopā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ar šo nāves kultu ir pārņemta, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja politologs, radio "Svoboda" žurnālists, grāmatas "Krievu leviatāna atgriešanās" autors un Prāgas Universitātes pasniedzējs Sergejs Medvedevs, kurš arī vērtēja, ka Krievija atdalās no mūsdienu pasaules un modernizācijas, pārvēršoties par sava veida viduslaiku ordas hanisti. "Putins pat vairs nav cars, drīzāk jau hans," viņš vērtēja.
Kā vara un politika izpaužas pilsētas ielās? Saruna ar pilsētplānotāju Viesturu Celmiņu
Kā vara un politika izpaužas pilsētas ielās? Saruna ar pilsētplānotāju Viesturu Celmiņu
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jautājums par to, kā krievu kopiena piesaka sevi publiskajā ārtelpā – Latvijas pilsētās, pilsētu centros un laukumos – ir kļuvis būtisks. Brīdī, kad daudziem zūd orientieri, kas ir kas, arhitektūra un monumenti nosaka svarīgākās vērtības. Vienlaikus mēs pēdējos 30 gados neesam izmantojuši publisko ārtelpu, lai pieteiktu sabiedriskā līmenī, acu līmenī, ko nozīmē šī jaunā republika, jaunā valsts un kas ir tās vērtības, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš. 
Vēsturniece Daina Bleiere: Praktiskā «desovjetizācija» prasīs vairāk nekā 40 gadu staigāšanu pa tuks...
Vēsturniece Daina Bleiere: Praktiskā «desovjetizācija» prasīs vairāk nekā 40 gadu staigāšanu pa tuksnesi
Baltijas valstu atrašanās Padomju Savienības sastāvā vienmēr ir bijusi nelegāla aneksija un okupācija, taču mēs tāpat 50 gadus tur atradāmies – mēs bijām daļa no padomju sistēmas, un esam daudz ko no tās uzsūkuši. Atbrīvošanās nav viegla un vienkārša, un diemžēl ir cilvēku paradumi, kas nepiespiesti pārmantojas arī demokrātiskā iekārtā, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja vēstures zinātņu doktore Daina Bleiere.
Izšķiroša nozīme būs nevis Latvijas iedzīvotāju skaitam, bet izglītībai. Saruna ar vēsturnieku Gati...
Izšķiroša nozīme būs nevis Latvijas iedzīvotāju skaitam, bet izglītībai. Saruna ar vēsturnieku Gati Krūmiņu
Viena no okupācijas sekām ir nelielais uzņēmīgu un aktīvu cilvēku skaits Latvijā, kas rada idejas, iet un tās realizē, jo padomju laikā iniciatīva netika uztverta pozitīvi. Tāpēc būtu vairāk jāiegulda izglītībā un zinātnē, jo nākotnē izšķiroša nozīme būs nevis Latvijas teritorijai vai iedzīvotāju skaitam, bet tam, cik gudri būsim, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja vēsturnieks Gatis Krūmiņš. 
Drošības eksperts Māris Cepurītis: Putina režīma izdzīvošanas iespējas es vēl nenorakstītu
Drošības eksperts Māris Cepurītis: Putina režīma izdzīvošanas iespējas es vēl nenorakstītu
Lai gan Krievijas iebrukums Ukrainā ilgst jau gadu bez nozīmīgiem panākumiem, Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms vēl nav gluži norakstāms, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja politologs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors un drošības eksperts Māris Cepurītis. Viņš uzsvēra, ka Krievijai joprojām ir kontakti ar Āzijas valstīm, un, par spīti sankcijām, tā vēl nav nospiesta uz ceļiem, tāpēc par režīma maiņu runāt ir pāragri. 
Mākslas zinātniece Māra Lāce: Ir varas institūcijas, kas mākslu vienmēr gribējušas dabūt sev paklaus...
Mākslas zinātniece Māra Lāce: Ir varas institūcijas, kas mākslu vienmēr gribējušas dabūt sev paklausīgu
"Domāju, ka laikmetu sadursmēs un laikmeta griežos pārāk daudz sliktas mākslas nerodas. Tie, kam ir ko teikt un kas grib teikt, viņi tieši šādos sasprindzinājuma brīžos runā vairāk no sirds," saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Vienlaikus Lāce atgādina: "Māksla ir sava veida ideoloģija. Ir varas institūcijas, kas mākslu vienmēr gribējušas kaut kādā veidā dabūt sev paklausīgu."
Ir viegli nosodīt karu, bet domāt par to – ārkārtīgi grūti. Saruna ar filozofu Arni Rītupu
Ir viegli nosodīt karu, bet domāt par to – ārkārtīgi grūti. Saruna ar filozofu Arni Rītupu
Varbūt kādam tas šķiet pašsaprotami, bet par karu domāt ir ārkārtīgi grūti. Ir viegli to nosodīt, bet karš un nāve ir viens no grūtākajiem domas priekšmetiem. Tāpat karš nevar būt neitrālas domas priekšmets, tas ir pieejams, tikai izvēloties kādu no pusēm, tikai kļūstot par kara dalībnieku, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofs, izdevējs un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Arnis Rītups. 
Brīvība dod privilēģiju piecelt otru cilvēku. Saruna ar sociālantropoloģi Aivitu Putniņu
Brīvība dod privilēģiju piecelt otru cilvēku. Saruna ar sociālantropoloģi Aivitu Putniņu
Barikāžu laikā visi piedzīvoja, ko nozīmē solidaritāte, bet izcīnītā brīvība nāk ar privilēģiju un reizē arī pienākumu – mēs tagad esam brīvi, mums vairs nav jācieš, un mēs tagad varam otram cilvēkam piedot, mēs varam otru cilvēku piecelt, mums vairs nav jācīnās tikai par mums pašiem. Diemžēl vienlaikus 90. gados visā Eiropā ienāca audita kultūra, domāšana, kas vērsta uz efektivitāti, un sabiedrības vērtības ir nobīdījušās mantas un naudas virzienā, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja sociālantropoloģe Aivita Putniņa. 
Filozofijas profesore Skaidrīte Lasmane: Šis laiks ir diezgan nežēlīgs
Filozofijas profesore Skaidrīte Lasmane: Šis laiks ir diezgan nežēlīgs
"Šis laiks ir diezgan nežēlīgs," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofijas profesore, morāles filozofe Skaidrīte Lasmane, atklājot, ka vēlreiz gribētu dzīvot 80. gadu beigās. Vienlaikus viņa norādīja, ka savus studentus aicina izbaudīt pašreizējo brīvību, jo par to lielākas vairs nevar būt. Covid-19, globālā sasilšana un karš Ukrainā, viņasprāt, liecina, ka tik liela brīvība, kāda tā bija pirms 2020. gada, ilgi vairs nav iespējama. 
Teātris izgaismo sāpīgās vietas sabiedrībā. Saruna ar producenti Jevgeņiju Šermeņevu
Teātris izgaismo sāpīgās vietas sabiedrībā. Saruna ar producenti Jevgeņiju Šermeņevu
Teātris caur emocijām izgaismo sāpīgās vietas sabiedrībā, uzskata producente Jevgeņija Šermeņeva: "Es mīlu tādu teātri. Es nemīlu teātri, kas cenšas uzlīmēt pa virsu kaut kādu līmlenti, lai liktos, ka viss ir ļoti skaisti un gludi." Viņa, baidoties no represijām pret kultūras jomā strādājošajiem, pirms astoņiem gadiem no Krievijas pārcēlās dzīvot uz Latviju un šobrīd kā teātra producente strādā Baltijas valstīs. Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sarunā – par teātra un politikas saistību, "Spēlmaņu nakts" izvēlēm un Latvijas sabiedrības diskusijām.
«Mani uztrauc, cik nabadzīga ir mūsu valoda. Vārdu pietiek, bet tos neizmantojam.» Saruna ar teoloģi...
«Mani uztrauc, cik nabadzīga ir mūsu valoda. Vārdu pietiek, bet tos neizmantojam.» Saruna ar teoloģi un rakstnieci Ilzi Jansoni
Teoloģes un rakstnieces Ilzes Jansones prātu šobrīd nodarbina gan Latvijas sabiedrības izglītotības jautājums, gan cilvēku nepietiekamās zināšanas reliģiskajos jautājumos, gan latviešu valodas prasmes. "Nez kāpēc mēs apgalvojam nereti, ka angļu valoda ir bagātāka par latviešu. Es tam nekad nepiekritīšu," viņa pauda Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris". 
Jānis Sārts: Krievija ir norietoša valsts – tas izskaidro tās uzvedību
Jānis Sārts: Krievija ir norietoša valsts – tas izskaidro tās uzvedību
Mēs visur redzam, ka Krievija ir norietošs elements, un nekas neliecina par to, ka tas varētu mainīties. Vienlaikus pagājušais gadsimts mums mācījis, ka Krievijā viss ir stabili, – līdz mirklim, kad tas tā vairs nav. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja NATO Stratēģiskās izcilības komunikācijas centra vadītājs Jānis Sārts, kura vērtējumā iespējamais Krievijas sabrukums var gan ievilkties, gan notikt pietiekami strauji – abas opcijas ir iespējamas.
Vēsturnieks: Būtu jālieto termins «padomju okupācijas laiki», nevis «padomju laiki»
Vēsturnieks: Būtu jālieto termins «padomju okupācijas laiki», nevis «padomju laiki»
Valodā būtu precīzi jānorāda, ka runāts tiek par padomju okupācijas laikiem, nevis vienkārši par padomju laikiem, jo vārds "okupācija" nes līdzi negatīvo tā laika perioda kontekstu, ko nedrīkst aizmirst pat tad, ja tajā ir arī atsevišķi priecīgi personiskie notikumi, – tā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" uzsvēra vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis. 
Filozofe Agita Misāne: Mēs kā sabiedrība esam labi sprinteri, bet slikti maratonisti
Filozofe Agita Misāne: Mēs kā sabiedrība esam labi sprinteri, bet slikti maratonisti
Latvijas sabiedrībai trūkst kopīga mērķa, kas to saliedētu, savukārt mazi mērķi – labdarības kampaņa vai kas cits, ko var ātri paveikt, ir tie, kas vieno. Mēs kā sabiedrība esam labi sprinteri, bet slikti maratonisti, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofijas doktore, reliģiju zinātniece un ideju vēsturniece Agita Misāne. Viņa uzskata, ka Latvijas sabiedrību ilgtermiņā saliedēt spētu Satversme, bet cik daudzi to ir lasījuši?
Politologs Rozenvalds: Šajās Saeimas vēlēšanās zaudēto balsu skaits – trauksmes zvans
Politologs Rozenvalds: Šajās Saeimas vēlēšanās zaudēto balsu skaits – trauksmes zvans
Vērtējot demokrātijas stāvokli Latvijā, joprojām redzamas tās pašas problēmas, kas tika konstatētas 2015. gadā – nevienlīdzība, atsvešināšanās starp valsti un iedzīvotājiem, kā arī augstais vēlēšanās zaudēto balsu procents, proti, balsis par partijām, kas neiekļuva Saeimā, kas savukārt ietekmē uzticību politiskajai sistēmai kopumā. Mums šajās vēlēšanās 28% atnākušo vēlētāju savu balsi atdeva par kādu no Saeimā neiekļuvušajām partijām, un tas ir trauksmes zvans, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofs un politologs Juris Rozenvalds. 
Politoloģe Vita Matīsa: 4. maija paaudze ieies vēsturē ar zināmu alkatības zīmogu
Politoloģe Vita Matīsa: 4. maija paaudze ieies vēsturē ar zināmu alkatības zīmogu
Latvijas dibinātāju paaudzei bija pareizā motivācija, viņi nemeklēja savu labumu brīvajā Latvijā, tomēr 4. maija paaudze gan vēsturē ieies ar zināmu alkatības zīmogu, – tādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda politikas zinātniece un Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore Vita Matīsa. 
Ķīnas interesēs nav sevi pilnībā ieslodzīt Krievijas pasaules skatā. Saruna ar Ķīnas pētnieci
Ķīnas interesēs nav sevi pilnībā ieslodzīt Krievijas pasaules skatā. Saruna ar Ķīnas pētnieci
Vērtējot Krievijas un Ķīnas līderu neseno tikšanos, jāsaprot, ka Ķīnas pozīcija ir sarežģītāka nekā vienkāršs atbalsts Krievijai. Ķīna domā tikai par savām interesēm, un Krievijas karš Ukrainā tai ne pārāk patīk. Vienlaikus tā ir iespēja Ķīnai izmantot Krievijas propagandas vēstījumus par ASV un NATO kā draudu citām valstīm, – Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" situāciju analizēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ķīnas studiju centra vadītāja, pētniece un politoloģe Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. 
Vēsturnieks: Saistībā ar padomju okupāciju Latvijā vienmēr urdīs doma – vai varēja būt citādāk
Vēsturnieks: Saistībā ar padomju okupāciju Latvijā vienmēr urdīs doma – vai varēja būt citādāk
Novērst Latvijas okupāciju nebūtu bijis iespējams arī tad, ja Latvija būtu bijusi demokrātiska valsts, bet tā, iespējams, būtu bijusi citādāka – pastāvētu brīva prese, brīvi viedokļi, cilvēki būtu informētāki. Būtu kļūda par notikušo vainot Kārli Ulmani, taču ir situācijas, kuras arī viņš varēja risināt citādāk, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja vēstures profesors Aivars Stranga, norādot, ka šis jautājums – vai varēja būt citādāk – allaž nodarbinās vēsturnieku prātus.
Mākslīgi dzīt cilvēkus uz vēlēšanām nešķiet pareizi. Saruna ar politologu Jāni Ikstenu
Mākslīgi dzīt cilvēkus uz vēlēšanām nešķiet pareizi. Saruna ar politologu Jāni Ikstenu
Ja cilvēkus, kuri neinteresējas par politiku, uz vēlēšanām aizdzen mākslīgi, tad viņi ir apmulsuši, bet ar zobu sāpēm aiziet un par kaut ko nobalso, taču tas nešķiet pareizi, – tā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja Latvijas Universitātes profesors politikas zinātnē, politologs Jānis Ikstens, kurš arī pauda uzskatu, ka politiķiem jākļūst kompetentākiem un atsaucīgākiem pret sabiedrību, jo demokrātiju nav iespējams darbināt ar klusēšanu.
Vēsturniece: Padomju Savienības attieksme pret Baltijas valstīm un Ukrainu jau 90. gados atšķīrās
Vēsturniece: Padomju Savienības attieksme pret Baltijas valstīm un Ukrainu jau 90. gados atšķīrās
Sākot jau no 1989. gada, gan ASV, gan Rietumeiropā, gan pašā Padomju Savienībā radās ideja, ka Baltijas valstis varētu kļūt neatkarīgas, taču tā pati nostāja neattiecās uz Ukrainu. Tas saistīts gan ar to, ka Ukraina ir ar resursiem bagātāka zeme, gan ar kolektīvajiem priekšstatiem par Ukrainu kā stabilu PSRS impērijas daļu, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" skaidroja vēstures zinātņu doktore un Helsinku Universitātes pētniece Una Bergmane. 
Krievijas bezspēcības sakne ir korupcija. Saruna ar bijušo SAB vadītāju Jāni Kažociņu
Krievijas bezspēcības sakne ir korupcija. Saruna ar bijušo SAB vadītāju Jāni Kažociņu
Krievijas sāktais karš Ukrainā ir ļāvis visai pasaulei novērot Krievijas nespēcību pret Ukrainu, kas sākotnēji nemaz nebija īpaši labi apbruņota. Bezspēcības sakne ir korupcija, uz kuru Krievijā balstās viss, – ja tās nebūtu, iebrucēja bruņotie spēki nebūtu tik vāji, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja drošības eksperts Jānis Kažociņš. 
TV kanāla «Doždj» žurnāliste Kotrikadze: Latvija šobrīd ir spēka vieta
TV kanāla «Doždj» žurnāliste Kotrikadze: Latvija šobrīd ir spēka vieta
Tagad no Rīgas strādājošā Krievijas neatkarīgā telekanālā "Doždj" informācijas dienesta vadītāja Jekaterina Kotrikadze ir pārliecināta, ka kanālu no Krievijas izspieda. Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Brīvības bulvāris" viņa stāsta, ka tic tam, ka viņi varēs atgriezties, kad Krievijas prezidents Vladimirs "Putins zaudēs karu Ukrainā", bet Latviju Kotrikadze šobrīd sauc par spēka vietu un pauž pārliecību, ka viņu redakcijā nav neviena Kremļa aģenta.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti