Kafijas krūzīšu kultūra devusi cilvēkiem iespēju būt un pulcēties tur, kur viņi grib, un ikviens pilsētnieks nu ir kļuvis par vietradi un vietradītāju. Savukārt Covid-19 ierobežojumu laiks lika cilvēkiem atgriezties ārtelpā, kas, piemēram, Ņujorkā atdzīvināja fenomenu svinēt ielu. Tā sarunā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" skaidroja pilsētpētniece un teātra kuratore Gundega Laiviņa.
Autora ziņas
Mums ir jārēķinās, ka mūsu ģeogrāfija ir mūsu liktenis. Ka mums ir kaimiņš, kurš sirgst ar impēriskajām ambīcijām, un vienīgais veids, kā ar to tikt galā, ir būt gataviem cīnīties pret iespējamu militāru agresiju – tā ir atziņa, kas jāpaņem ilgtermiņā, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" norādīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece, politikas zinātņu doktore Ieva Bērziņa, norādot, ka valsts aizsardzība pārkāpj valsts aizsardzības sektora robežas mūsdienu izpratnē, ka tā skar visas jomas.
Kari ir briesmīgi ar to, ka ierauj cilvēkus ļoti vienkāršotā domāšanā – vai nu cilvēki kļūst par svētajiem vai par neliešiem, Latvijas Radio raidījumā “Brīvības bulvāris” vērtēja teologs Juris Rubenis. Vienlaikus viņš atgādināja, ka just līdzi, atvērt savu sirdi – tas nav maz. Piketi un demonstrācijas teologa ieskatā ir spēcīgs rīks, jo cilvēki savu attieksmi demonstrē redzamā veidā.
Kara liecinieku psiholoģiskās traumas atstāj emocionālu nospiedumu ģimenēs, ko var pārmantot arī no paaudzes paaudzē. Tāpēc šobrīd tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru ģimenes locekļiem ir traumatiska pieredze no 1940., 1941. vai 1949. gada, trauksmes līmenis varētu būt augstāks, Latvijas Radio raidījumā “Brīvības bulvāris” vērtēja sociālantropoloģe, filozofe un Rīgas Stradiņa universitātes docente Agita Lūse.
Lai gan ikdienā latvieši un krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji saprotas labi un sabiedrība ir diezgan iekļaujoša, ir divas lielās kategorijas – vēsture un ģeopolitika –, kas lielā mērā padara mūs svešus vienu otram, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
"Viņi patiešām domā, ka viņi ir visa pasaule. Ka tā ir pasaule, nevis kaut kāds norobežots teritoriāls veidojums. Un tad, kad parādās, piemēram, kaut kādi "barbari", tad viņi ir pārsteigti – no kurienes? Jo, viņuprāt, tur taču nekā nav. Visas tās impērijas, kas veidotas pēc Romas impērijas parauga, tās faktiski paliek iracionālas – tās grib grābt un grābt. Tās ir zaudējušas saprātu – tās mēģina uzsūkt visu," stāsta filozofe un semiotiķe Daina Teters, analizējot Krievijas propagandas būvēto pasauli.
"Putins ir sapratis, ka Krievija nekad vairs nekļūs par cienījamu, respektētu valsti, starptautiskās sabiedrības locekli. Tā nebūs. Krievija nekad nekļūs par spēcīgu ekonomisku lielvalsti. Sankcijas to nepieļaus. Un vienīgais, kas Krievijai ir, – tie ir kodolieroči. Vairāk nav itin nekā!" savu nostāju atklāti pauž krievu publicists Artēmijs Troickis.
"Es nezinu, kas var likt cilvēkam sākt slepkavniecisku karu. Man uz to ir kaut kāda bloķēšanās. Es nesaprotu, kā iespējams realizēt vardarbību, apgalvojot, ka mēs bijām spiesti tā rīkoties. Ziniet, es viņu nogalināju, jo biju spiests tā darīt. Nu kā? Es tiešam to nesaprotu," izsakās krievu kino un teātra režisors Kirils Serebreņņikovs, kurš mēģina izprast cēloņus Krievijas armijas cietsirdībai Ukrainā.
"Es uzskatu, ka krievu kolektīvā identitāte, nācijas identitāte līdz ar šo karu ar Putina rokām ir izārdīta. Šī kolektīvā identitāte – šodien tās vairs nav," Latvijas Radio 1 raidījumā "Brīvības bulvāris" atzīst kinokritiķis Antons Doļins, kurš vēl pirms kara bija žurnāla "Kinomāksla" galvenais redaktors Maskavā, bet pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, no valsts aizbrauca. Doļins neslēpj, ka viņa karstākā vēlēšanās ir atgriezties Krievijā, taču citādā Krievijā, nevis pašreizējā.
"Es uzskatu, ka, pat dzīvojot Latvijā, ja man ir Krievijas pase, es nesu līdzatbildību par Krievijas rīcību. Pat uzstājoties pret Kremļa kursu. Es nesu šo atbildību. Taču, ja tu dzīvo Krievijā, tava atbildība palielinās. Ir pareizi, ka cilvēki izsaka savu pozīciju, ka iziet ielās, bet ar to ir par maz. Bet, ja notiktu totāla sabiedrības nepakļaušanās, tad režīms nobītos. Putins cenšas nobiedēt visu pasauli, arī Krievijas iedzīvotājus. Taču vajag, lai Krievijas iedzīvotāji nobiedētu viņu pašu," uzskata kinorežisors Vitālijs Manskis.
2018. gadā vēsturnieku un sabiedrības aptaujā atzīts par Lietuvas simtgades trešo svarīgāko cilvēku. Viņam šogad paliks 90 gadi. Intervijā Latvijas Radio lietuviešu politiķis Vītauts Landsberģis stāsta par gatavību X stundai, par paredzamajiem nākotnes scenārijiem un to, ko mūsdienu cilvēks var darīt.
"Mēs te runājam par to sašķeltību. Es negribu runāt par vakseriem un antivakseriem. Tā vispār nemaz nav sašķeltība, tā ir politiski izveidota robežšķirtne. Īstā sašķeltība ir tajā, ka mēs katrs dzīvojam tā saucamajā savā "burbulī". Līdz ar to būtu teorētiski jāpanāk veids, ka ir lietas, kuras visi "burbuļi" tomēr zina. Ir jābūt kopējai platformai, kultūras pamatam. Un tas ir tas, kas rada un vieno tautu," uzsver rakstniece un dzejniece Māra Zālīte.