Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” sarunā par sadzīvošanu ar autisma diagnozi un palīdzības iespējām piedalās Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa, Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Ņikita Bezborodovs skaidro, ka autiskā spektra traucējumi nozīmē nevis psihisku slimību, bet bērna nervu sistēmas attīstības īpatnību. Bērns nevar sociāli komunicēt, jo smadzenes neuztver, ka sociāla komunikācija ir svarīga.
“Mēs komunikāciju spējā atrodamies kādā līmenī, tāpēc runājam par autiskā spektra traucējumiem. Augsti funkcionējoša autisma un Aspergera sindroma gadījumos ir grūtības ar sociālo uzvedību, bet intelekta līmenis ir normāls vai pat augsts,” skaidro ārsts.
Ņikita Bezborodovs nosauc autiskā spektra traucējumu esenci: “Mēs esam sociālas būtnes, mūsu smadzenēm sociāla informācija ir prioritāra. Visiem cilvēkiem smadzenes nestrādā vienādi, autiskā spektra traucējumu gadījumos sociālas lietas neatpazīst, ir sociālas komunikācijas traucējumi, piemēram, nepazīst cilvēkus, sejas. Bieži bērni uztver daudz informācijas vidē un ir jūtīgi uz vides stimuliem, vide bērniem šķiet satraucoša. Var izvairīties no vides vai mēģināt kontrolēt vidi, lai tā ir vienveidīga un neizsauc trauksmi. Jāievēro rigidi dzīves stereotipi.”
Līga Bērziņa skaidro, ka Latvijas autisma statistikas dati balstās uz Eiropa statistiku. Autisma apvienības lokā ir vairāk nekā 900 ģimeņu. Oficiāli pieņem, ka autisms ir vienam no 100 cilvēkiem.
Pieņemts, ka autisms jādiagnosticē līdz 18 mēnešu vecumam, lai palīdzību spētu sniegt pēc iespējas ātrāk. Izteiktus autiskā spektra traucējumus var pamanīt jau zīdaiņu vecumā. Galvenokārt ir novērojama valodas attīstības aizture, tas ir biežākais iemesls, kāpēc vecāki vēršas pēc palīdzības. Līga Bērziņa skaidro, ka vecāki par autiskā spektra traucējumiem zina daudz, viņi ir informēti.
Bērnu slimnīcā ir izveidots Autisma kabinets. Liene Dambiņa skaidro: “Mums (Bērnu slimnīcā) ir pietuvināta iespēja redzēt, kāda ir situācija. Ja ir kāda pacientu grupa, kura nevar saņemt bezmaksas palīdzību, tad bērnu slimnīcas fonds dodas palīgā. Jāatzīst, ka Bērnu slimnīcas fondam bija apņēmība un vēlēšanās palīdzēt ģimenēm, bet nebija daudz zināms par autisma situāciju. Bija svarīgi radīt pirmo atbalsta punktu autisma bērniem. Tas ir arī atbalsta punkts vecākiem, kuru bērniem ir uzstādīta diagnoze vai ir aizdomas par autisma traucējumiem.”
Kur vecākiem saņemt palīdzību vai apstiprināt diagnozi
Pirmā palīdzība saņemama autisma kabinetā, tad tur varēs saņemt informāciju, kā virzīties tālāk. Autiskā spektra traucējumus diagnisticē bērnu psihologi.
Valsts šobrīd kompensē divu bērnu diagnostiku mēnesī. Nākamajā gadā Bērnu slimnīcas fonds palīdzēs tiem, kuri nevar atļauties veikt diagnosticēšanu.
Mīti un stereotipi
Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa skaidro, ka apvienībā tiek organizētas lekcijas un pasākumi, lai sabiedrībai skaidrotu, kā saskarmē ar bērnu uzvedības grūtībām rīkoties. Arī pieaugušajiem ir uzvedības problēmas un nepieciešams atbalsts. Nav medikamentu autiskā spektra traucējumiem, sabiedrībai ir jāiemācās saskarsme ar dažādiem cilvēkiem.
Bieži bērni ar autiskā spektra traucējumiem sabiedriskās vietās piesaista sabiedrības uzmanību ar savu rīcību. Sabiedrībai jātceras, ka ir viegli izteikt spriedumus un dot padomus, bet, nezinot patiesību, iespējams kļūdīties.
