Ģimenes studija

Klāvs Radziņš: Pētot savu ciltskoku, mēs stabilāk nostājamies uz savas zemes

Ģimenes studija

Rozenbergu ģimene: Aizbraucēji nezaudē savu kultūru un nacionālo identitāti

Hanss un Elaine Bērziņi uz Latviju pārcēlušies no Brazīlijas. Viņi jūtas Latvijas patrioti

Hanss un Elaine Bērziņi uz Latviju pārcēlušies no Brazīlijas. Viņi jūtas Latvijas patrioti

Viesojamies pie Bērziņu ģimenes, kurā saplūst Latvijas un Brazīlijas kultūras. Hanss Bērziņš ir pagājušā gadsimta sākumā no Kurzemes uz Brazīliju izceļojušo latviešu pēctecis. 2006. gadā Hanss un Elaine Bērziņi ar diviem pusaudžu vecuma bērniem pārcēlās no Brazīlijas uz Latviju. Šeit viņi sagaidījuši savu jaunāko meitu, Latviju sauc par savām mājām, ir iemācījušies latviešu valodu un jūtas Latvijas patrioti.

Hanss stāsta, ka, dzīvojot Brazīlijā, tikai mājās ar vecākiem runājis latviski, vecāki bijuši tie, kas ģimenē uzturējuši latvietību, gan ar valodas palīdzību, gan arī mamma gatavojusi kādus latviskus ēdienus – putras, pīrādziņus, kartupeļus. Ikdienā visu laiku apkārt bijusi portugāļu valoda, bet, neskatoties uz to, vienmēr sirdī bijis jautājums, no kurienes es esmu, kur ir manas saknes, vai kādreiz es braukšu vismaz apciemot to vietu, vai dzīvot. Iespēju braukt dzīvot uz savu vecāku zemi Hanss izmantojis pirms 12 gadiem.

Hanss atklāj, ka viņa tēvs bija dzimis Talsos, māte piedzima jau Brazīlijā, bet viņas vecāki ir no Liepājas puses, no Nīcas. Tāpēc sevi viņš smejot sauc par kurzemnieku.

Hanss un Elaine satikušies vienā draudzē. Elaine stāsta, ka pamanījusi to, ka puisis, kas viņu uzlūkojis, atšķiras no brazīliešiem – bijis introvertāks un ļoti rūpējies par viņu.

Lēmumu pārcelties uz Latviju palīdzējusi savā ziņā pieņemt Hansa iesaiste darbā kādā baptistu organizācijā, kurai veidojās pārstāvniecība Baltijas valstīs.

„Izskatās, ka tas ir brīnišķīgi, atgriezties vecāku dzimtenē, bet ir bijušas grūtības, reizēm ar valodu, reizēm rudenī uznāk skumjas,” atzīst Hanss.

Viņš arī norāda to, ko bieži min ārzemnieki, ka latvieši nepalīdz tiem, kas cenšas runāt latviski, bet mudina pāriet uz citu valodu, kas šķiet ērtāka.

Bērziņu ģimenē arvien runā vairākās valodās. Ģimenes valoda arī Latvijā ir portugāļu valoda, lai arī Hanss atzīst, ka ar jaunāko meitu reizēm runā arī latviski. Jaunākā meita runā portugāļu, latviešu un arī jau no multenēm apguvusi angļu valodu. Reizēm viņa mēdz vecākus pamācīt, kā pareizi lietot kādu vārdu latviešu valodā. Arī vecākie bērni, kas šobrīd studē ārzemēs, runā vairākās valodās.

Hanss atzīst, ka viņš jūtas kā ar divām sirdīm – viņam ir gandarījums un gods, ka varējis 40 gadus dzīvot Brazīlijā, bet tagad jau 12 gadus – otrā zemeslodes pusē.

Elaine atklāj, ka viņai Latvijā interesanti bijis redzēt „gadalaiku dejošanu”. Viņai bijis pārsteigums, ka kokiem pēkšņi nav lapu. Viss kļūst pelēks.

„Interesanti, ka lietas var atjaunoties, ka viss nomirst un atkal atjaunojas. Rudeņos vajadzētu domāt, kā iztīrīt dvēseli. Rudens ir labs laiks revīzijai,” bilst Elaine.

Elaine novērojusi, ka Latvijā vecāki ļoti rūpējas par bērniem, ģimenes ir stipras, vecāki daudz vairāk skaidro bērniem dažādas lietas. Tāpat viņa novērtē, ka bērna kopšanas atvaļinājums Latvijā ir pusotru gadu, tas dod labāku saikni ar bērnu. Brazīlijā bērna kopšanas atvaļinājums ir sešus mēnešus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt