Vecākiem par bērnu uzvedību
Palīgs vecākiem bērnu audzināšanas un uzvedības jautājumos:
Mēs rakstīsim par: Disciplinēšanas kļūdām; Ķermeņa valodu; Audzināšanas sekvencēm; Sodīšanu;
Sagatavotās tēmas:
Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” par depresijas iemesliem un pazīmēm sarunājas kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Karīna Strode un bērnu psihiatre Laura Ķevere.
Speciālistes skaidro, ka depresijas pamatkomponenti ir bezspēcība, bezcerība un bezjēdzīguma sajūta.
Karīna Strode domā, ka mēs vārdu depresiju lietojam pārāk bieži un nevietā. Bēdas, dusmas, uztraukums ir normālas parādības dzīvē. Ja nenotiek, kā ieplānots, ja gaida prieku, bet prieka nav, ja bērns gaida pārsteigumu, mīļumu, bet tā nav - bieži šādās situācijās saka, ka ir depresija.
Patiesībā tas var būt nogurums vai nomāktība, kas ir normāla emocionāla reakcija.
Kas raksturīgs sezonālai depresijai?
Sezonālā depresija parasti izvēlas pavasara un rudens periodus. Viedokļi par sezonālās depresijas iemesliem ir dažādi. Karīna Strode skaidro, ka sezonālā depresija rodas tāpēc, ka ir liels tumsas daudzums un katrs cilvēks tumsu uztver dažādi.
Pie speciālista pēc palīdzības jāvēršas, ja depresija traucē ikdienā – nav spēka, apetītes, nevar sakopt sevi, aiziet uz darbu.
Laura Ķevere uzsver - daudzos sieviešu žurnālos un internetā maldina, ka depresijas gadījumā jānopērk jauna kleita, jābrauc ceļojumā. “Cilvēkam, kuram ir klīniska depresija, tas nepalīdzēs, un to nemaz nevarēs izdarīt.”
Kā depresiju nejaukt ar nogurumu un izdegšanu?
Hronisks nogurums var būt saistīts ar psihiskiem un fiziskiem cēloņiem.
Noguruma simptomi ir līdzīgi kā depresijām, bet priekšplānā neizvirzās noskumis garastāvoklis.
Jo ilgstošāk šis stāvoklis turpinās, jo lielāka varbūtība, ka tas var pāriet depresijā.
Speciāliste uzsver, ka depresija ir tad, ja simptomi nemainīgi lielāko dienas daļu ir divas nedēļas. Atpazīstamākie simptomi ir nomāktība, intereses trūkums par lietām, kas agrāk sagādāja prieku, miega, ēšanas traucējumi, vainas sajūta, lēnāka domāšana, atmiņas, koncentrēšanās traucējumi.
Depresija skar arī bērnus
Klasiskā izpratnē depresiju attiecina uz pusaudžiem, bet tā var piemeklēt pat zīdaiņus. Arī bērniem ir dzīves grūtības un ciešanas tāpat kā pieaugušajiem. Vismaz 40% gadījumos depresija ir ģenētiski noteikta.
Depresijai ir cēlonis. Ir bioloģiska depresija, to izraisa ķīmiskas izmaiņas smadzenēs. Šādos gadījumos palīdz medikamenti. Gadījumos, kad depresijas iemesls ir ārējais cēlonis, vispirms ir jārisina situācija, zāles to neārstē.
Depresija nav pēkšņs notikums. Simptomiem jābūt katru dienu, vismaz lielāko dienas daļu apmēram divas nedēļas.
"Grūtāk ir situācijās ar pusaudžiem, jo bieži pierakstām depresiju kā normālu pusaudžu dzīves sastāvdaļu. Ja depresiju neārstē, tad tā var padziļināties," skaidro Karīna Strode.
Depresijai ir atšķirīgas izpausmes dažādos vecumposmos. Visbiežākās pazīmes – uzvedības traucējumi, satraukums, dusmas. Bieži šīs izpausmes traucē diagnosticēt depresiju, jo pusaudžu uzvedības problēmas saista ar pārejas vecumu.
Zīdaiņiem depresija izpaužas kā somatiskas reakcijas – bērns necenšas rāpot, neēd, novājē, attīstība atpaliek. Var domāt, ka šīs pazīmes liecina par fizisku saslimšanu, bet var izrādīties, ka saslimšanai ir psiholoģisks raksturs. Arī neārstēta mammas pēcdzemdību depresija var attīstīt bērna depresiju.
Depresiju palīdz noteikt testi – ir bērnu grupai, pusaudžu un pieaugušo grupai domāti testi, kā arī tiek izmantota novērojumu metode - to izmanto jaunākiem bērniem.
