“Tas ir milzīgs darbs, faktiski tāda arheoloģija, kaut ko izrakt, kaut ko garīgu salikt kopā. Tā arī nav puzle, ko salipināt, jo ir tādas saites...,” par dzimtas sakņu pētniecību stāsta Arturs Sliede.
Arturs Sliede atklāj, ka savulaik, pētot dzimtu, interesējies autoinspekcijā [CSDD], ciemu padomēs, braucis uz baznīcām, taujājis “Lattelecom”. Meklējumu laikā bijušas vairākas interesantas sakritības un pamudinājumi. Piemēram, kāds radinieks ieteicis izlasīt Melānijas Vanagas grāmatu, jo arī viņai rados bijis Sliede, citus radus sameklējis, pateicoties nejaušai tikšanās reizei lidostā. Tā soli pa solim meklējis, parādījies azarts.
Arturs Sliede ir lepns, ka viņš ir noorganizējis trīs dzimtas salidojumus, pirmais no tiem bijis 1999. gadā.
“Lielākais panākums bija iepazīstināt 92 veco Bruno Sliedi ar viņa māsīcu Tamāru, kurai 86 gadi. Viņi viens otru nepazina iepriekš,” gandarīts par savu veikumu Arturs Sliede.
Savulaik tēvam pētniecībā palīdzējis dēls Jēkabs, viņš arī, mācoties skolā, rakstījis darbu par savu dzimtu. Tieši dēla veiktais pētījums apstiprinājis Artura Sliedes pārliecību, ka visi Sliedes ir radinieki. Bet stāstus par dzimtas locekļiem dažādos laikos Arturs Sliede uzzinājis radu salidojumos.
“Par katra cilvēka dzīvi varētu romānu uzrakstīt: baznīcas grāmatās uzrakstīts, cikos piedzima, kad kristīts un iesvētīts, vai mācējis rakstīt un lasīt, kad nomiris, cikos, ar ko,” stāsta Arturs Sliede. Šāda informācija ļautu izzināt plašākas sakarības dzimtā.
Skaidrīte Sliede atzīst, ka vīrs daudz laika un arī līdzekļu iztērējis saviem pētījumiem, sievai brīžam šķitis, ka nu jau ir par daudz, bet viņa novērtējusi vīra aizrautību. Tas ir viņa sirdsdarbs. Sevi Arturs Sliede sauc par urķi – meklētāju, un dzimtas pētījumi un atklājumi dod viņam enerģiju.