Gavrilo Princips piedzima Bosnijas serbu ģimenē 1894. gadā. Viņa tēvs apstrādāja apmēram pusotru hektāru muižniekam piederošas zemes un piepelnījās kā pastnieks. Bērnība pagāja trūkumā, Gavrilo izauga trausls un slimīgs, tomēr bija ļoti centīgs mācībās. Izcili pabeidzot pamatskolu, viņš iestājās Sarajevas komercskolā, kuru vēlāk nomainīja uz klasisko ģimnāziju.
Gavrilo dzimšanas laikā Bosnija un Hercegovina pēc vairākiem gadsimtiem Osmaņu impērijas varā nesen bija kļuvusi par Austroungārijas pārvaldītu teritoriju, kuras statusa noskaidrošanu Eiropas lielvalstis bija pagaidām atlikušas. Hābsburgu monarhijas pārvalde, salīdzinot ar turku valdīšanu, bija pat visai progresīva, tomēr tā nebija pa prātam tiem, kuri Bosnijas un Hercegovinas nākotni redzēja ap Serbiju apvienotas dienvidslāvu valsts sastāvā.
Sevišķi saspringta situācija kļuva tad, kad 1908. gadā Austroungārija, nesagaidījusi kādu starptautisku vienošanos, vienpusēji anektēja Bosniju un Hercegovinu.
Serbu nacionālistu kustības iespaidā nonāca arī jaunais Gavrilo Princips.
1912. gadā viņš tika izslēgts no ģimnāzijas par draudēšanu serbu nacionālismu pietiekami neatbalstošiem skolasbiedriem. Nākamie pāris viņa mūža gadi pagāja pārceļojumos starp Sarajevu un Belgradu, arvien ciešāk iesaistoties slepenās serbu militārās organizācijas "Melnā roka" darbībā. Lai arī nelegāla, šī teroristiskā organizācija sastāvēja pa daļai no serbu armijas virsniekiem, un par tās darbību bija labi informēti daudzi kā Serbijas armijas štābā, tā valdības aprindās.
Savu liktenīgo lomu Eiropas vēsturē Gavrilo Principam bija lemts nospēlēt 1914. gada 28. jūnijā, kad Sarajevā ieradās Austrijas troņmantnieks, erchercogs Francis Ferdinands, pret kuru "Melnā roka" bija izplānojusi atentātu. Kad autokolonna ar erchercogu, viņa sievu grāfieni Sofiju un svītu no stacijas devās uz pilsētas mēriju, maršrutā jau bija izvietojušies ar bumbām un pistolēm bruņoti serbu jaunekļi.
Vispirms uz Franča Ferdinanda auto lidoja Nedeļko Čabrinoviča mesta bumba, tomēr šoferis spridzekli pamanīja, palielināja ātrumu, un eksplozija sadragāja nākamo mašīnu, smagi ievainojot divus no erchercoga svītas un vieglāk – ap duci cilvēku uz ielas. Tālāk autokolonna devās lielā ātrumā, un šķita, ka sazvērnieku plāns ir izgāzies. Viņi izklīda. Gavrilo Princips devās uz Morica Šillera kafejnīcu apēst kādu sviestmaizi.
Tikām erchercogs pēc vizītes mērijā vēlējās apciemot pirmīt notikušā sprādzienā cietušos. Pārpratuma dēļ erchercoga auto nogriezās nepareizajā ielā, Bosnijas gubernators ģenerālis Oskars Potioreks pavēlēja griezt atpakaļ, un šoferis nobremzēja tieši pie kafejnīcas, no kuras tobrīd iznāca Gavrilo Princips. Viņa pirmā lode ķēra kaklā Franci Ferdinandu, otrā trāpīja vēderā grāfienei Sofijai, pēc pārdesmit minūtēm abi bija miruši.
Kā zināms, Gavrilo Principa šāvieni Sarajevā aizsāka notikumu virkni, kas ievilka vispirms Serbiju un Austroungāriju, bet pēc tam jau visu Eiropu un pasauli globālā konfliktā – Pirmajā pasaules karā. Principu gan tiesāja tikai par konkrētajām slepkavībām. Un, tā kā nozieguma izdarīšanas brīdī viņš vēl nebija pilngadīgs, tad piesprieda divdesmit gadus cietumā.
Cietumā gan viņš nodzīvoja vien dažus gadus, mirdams no tuberkulozes 1918. gada 28. aprīlī.
