Ģimenes ārstes Innas Zamjatinas praksē Daugavpilī reģistrēts pusotrs tūkstotis pacientu. Ar Covid-19 šobrīd slimo neliela daļa, un slimības gaita nav smaga, taču tas arī tāpēc, ka inficēto vidū ir maz senioru.
“Pagaidām slimo jauni cilvēki, tieši tie, kuri brauc uz ārzemēm. No Horvātijas atveda, no Lietuvas. Man liekas – tieši tāpēc, ka viņi tur bija ļoti aktīvi, tusējās diskotēkās,” pastāstīja Zamjatina.
Līdzīgi novērojumi ir arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologiem. Dodoties uz ārzemēm, rūpīgi jāizvērtē, cik plaši slimība tur izplatījusies, kā arī jāiepazīstas ar spēkā esošajiem drošības pasākumiem.
“Ja cilvēkam ir, piemēram, kādas hroniskas saslimšanas vai cilvēks ir kādā no riska grupām, tad tomēr ir jāatceras par sejas maskas lietošanu vietās, kur, piemēram, nevar ievērot distanci. Ja ir kādi pasākumi vai kādi apmeklējumi plānoti iekštelpās, tad tie ir riski, kas jāizvērtē,” norādīja SPKC pārstāve Ilze Arāja.
Latvijā pašlaik Covid-19 izplatās vienmērīgi visā valsts teritorijā. Visvairāk slimoja Rīgā, Vidzemē, taču pagājušās nedēļas dati liecina nu vairāk slimo arī Latgalē, tostarp Daugavpilī. Par to, ka pilsētā cilvēki slimo, liecina, piemēram, tas, ka trūkst šoferu un nācies slēgt jau vairākus sabiedriskā transporta reisus.
“Varētu paņemt darbiniekus uz slimības laiku, kamēr slimo, bet nu tāda situācija, ka ar autobusu vadītājiem ir diezgan grūti. Grūti atrast darbiniekus,” pastāstīja pašvaldības SIA “Daugavpils satiksme” pārstāve Alīna Jakovļeva.
Slimo arī mediķi, un darba šobrīd ir daudz. Piemēram, gatavojot nepieciešamos dokumentus bērniem, kas apmeklē nometnes, arī daudzi no ārzemēm īslaicīgi atbraukušie vēlas pārbaudīt savu veselības stāvokli Latvijā.
Ārste Inna Zamjatina pati ar Covid-19 slimoja ziemā un šobrīd no slimības cer izvairīties, taču jāatrod laiks un aizvietotāji, lai dotos atpūtā. “Man pašai vajadzētu aiziet un aizbraukt atvaļinājumā divas nedēļas, bet aizvietotāju nav tāpēc, ka ar ģimenes ārstiem Daugavpilī tagad ir ļoti liela problēma.
Nav pagaidām Daugavpilī neviena jauna rezidenta ģimenes medicīnā.
Man vienmēr bija kāds rezidents, bet tagad jau kā otro gadu nav. Problēma būs,” pastāstīja ģimenes ārste.
Viņa to skaidroja ar pensijas vecuma tuvošanos daudziem ģimenes ārstiem.
Pēc atgriešanās no atvaļinājuma ārste plāno pasūtīt vakcīnas pret Covid-19, lai varētu atsākt vakcinēt pati savā praksē. Lai gan palīdzes apzina seniorus, kam būtu vēlama otrā balstvakcīnas deva, piekritēju nav daudz. Valstī kopumā jūlijā visbiežāk vakcinējoties saņemta trešā pote jeb pirmā balstvakcīnas deva, bet otro balstvakcīnu saņēma retais.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.
Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, un vēlāk piedzīvots būtisks saslimstības vilnis, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Situācijai uzlabojoties, no aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu.
Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bijis jūnija sākumā, bet pēc Jāņiem atsācies straujāks izplatības pieaugums. To saista ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību.
