Panorāma

Lielbritānijas parlamentu vadīs Liza Trasa

Panorāma

Panorāma

Uz Krieviju dodas pie radiem un nodarboties ar biznesu

Latvijas iedzīvotāji uz Krieviju lielākoties dodas pie radiem un biznesa lietās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Vidēji dienā caur trīs robežkontroles punktiem uz Krieviju kopā izbrauc vairāk nekā 100 Latvijas valstspiederīgo. Kopš vasaras vidū Krievijā atcēla pandēmijas laika ceļošanas ierobežojumus, plūsma ir nedaudz pieaugusi. Kāds ir cilvēku mērķis, dodoties uz Krieviju un Baltkrieviju, skaidroja LTV.

"Vientuļi" ir klusākais un mazākais no trim robežkontroles punktiem Latvijai ar Krieviju. Šo ceļu neizmanto kravas auto, "Vientuļos" robežu šķērso tikai autobusi vai vieglie auto. Kopš kara sākuma biežākie punkta šķērsotāji ir ukraiņi un moldāvi. Taču uz 17 kilometrus attālo Pitalovu jeb agrāko Abreni vai citām attālākām vietām Krievijā dodas arī Latvijas iedzīvotāji.

Lai dotos uz Krieviju, robežkontroles punktu "Vientuļi" ik dienu vidēji šķērso 10 Latvijas iedzīvotāji. Valsts robežsardzē atklāja, ka tie lielākoties ir nepilsoņi. Mazāk, bet sastopami arī Krievijas pilsoņi, kam ir uzturēšanās atļauja Latvijā, kā arī Latvijas pilsoņi ar Krievijas uzturēšanās atļaujām.

"Tie ir regulārie ceļotāji, kas ceļo vai nu darba darīšanās vai viņiem ir dzīves vieta, vai nekustamie īpašumu vienā vai otrā teritorijā," pastāstīja Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieka vietnieks Raimonds Kublickis.

"Pēc visiem šiem notikumiem mēs pirmo reizi braucam. Sen neesam braukuši, divus gadus neesam braukuši. Braucam pie krustmeitas, viņai 1. septembrī bija dzimšanas diena. Ciemos pie viņas braucam. Pie radiem un draugiem. Beidzot izsniedza vīzu. Izsniedza, un braucam," pastāstīja robežšķērsotāji Igors un Inese.

Taču kā pilsoņiem, tā arī nepilsoņiem Ārlietu ministrija neiesaka doties uz Krieviju. "Varētu būt problēmas ar finanšu norēķiniem, ar maksājumu karšu darbību. Protams, jāņem vērā dažādas specdienestu aktivitātes vai provokācijas, kas ir iespējamas, vai nu šķērsojot robežu vai Krievijas teritorijā. Tāpat tā var būt nepatiesa apsūdzība vai aizturēšana," norādīja Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa.

Par ko tādu Krievijā Latvijas pilsoņi valsts vēstniecībā nav sūdzējušies, taču fiksēti 2–3 gadījumi pēdējo mēnešu laikā, kad pēc konsulārās palīdzības vērsušies aizturēti Latvijas valstspiederīgie Baltkrievijā. Iespējas palīdzēt ir ierobežotas.

Tikmēr gan Baltkrievijas, gan Krievijas robežsardze strādā lēnāk nekā iepriekš. Pamatīgākas pārbaudes tiek veiktas arī šaipus robežai.

"Visām personām tiek piemērota vienkāršotā pārbaude, izņemot nosacījumus, ko pieļauj Eiropas Savienības likumdošana uz trešo valstu pilsoņiem. Viņiem tiek piemērota padziļinātā pārbaude. Kas attiecas uz Krievijas Federācijas pilsoņiem, ar viņiem tiek veikta papildu intervija," pastāstīja Kublickis.

Kādi jautājumi viņiem tiek uzdoti, Valsts robežsardzē neatklāja, norādot, ka to dara Valsts drošības dienesta uzdevumā.

"Vientuļu" robežpunktā LTV sastapa Krievijas pilsoni Sergeju: "Es esmu uzņēmējs no Krievijas, no Sanktpēterburgas. Esmu dzimis Daugavpilī, dzīvoju Daugavpilī, nonācu Sanktpēterburgā, tagad nodarbojos ar uzņēmējdarbību būvniecībā." Viņa biznesu un pārvietošanos Krievijas iebrukums Ukrainā neesot ietekmējis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti