Līdz karam Ukrainā visā Latvijā, it sevišķi Latgalē, labprāt pirka lēto šķeldu no Baltkrievijas un dabasgāzi no Krievijas, bet šobrīd arī pierobežā dzīvojošajiem pievilcīgāki kļūst ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanā. Par saules un vēja parku būvētāju interesi Latgalē šīsnedēļas valdības izbraukuma sēdē informēti bija gan vairāki pašvaldību vadītāji, gan ministri. Tuvāko dienu laikā līgumu ar investoriem saules paneļu parka izveidei plāno noslēgt zemnieku saimniecībā "Kotiņi".
Saimniecības pārstāvis Rolands Keišs skaidro: "Runa ir par 400–600 hektāriem, kas varētu būt viņiem interesanti, kur izvietot saule paneļus. Kāpēc tieši te – tāpēc, ka tepat mums garām iet 330 voltu līnija."
Pa augstsprieguma līniju, kas caurvij "Kotiņu" zemes, šobrīd plūst elektrība no Krievijas. Zemnieki plāno iznomāt tās platības, kas ir mālainas, nemeliorētas, apaugušas ar krūmiem un graudu audzēšanā netiek izmantotas. Turklāt solīts, ka augsni starp paneļiem varēs izmantot kā zālājus, kur, piemēram, audzēt aitas. Investora vārdu, kamēr vēl līgums nav noslēgts, saimniecībā neatklāj, vien to, ka tie ir ārzemnieki – dāņi.
"Te ir runa par simtiem miljonu ieguldījumu, un bez aprēķiniem te neviens negāja runāt. Saules te mums ir diezgan. Visdrīzāk būs arī regulējamie saules paneļi, lai, piemēram, kad saule ir visaugstāk debesīs, panelis ir pilnīgi pie saules un tādā veidā maksimāli ņem to enerģiju," stāsta Keišs.
Saulainākais laiks Latvijā ir Liepājā un Daugavpilī, un vējš pietiekami noturīgs ir ne tikai Kurzemē, bet arī Vidzemes un Latgales augstienēs, zina stāstīt Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs Jānis Irbe. Iekšzeme, tostarp pierobeža, saules un vēja parku būvētājiem kļūst pievilcīgāka arī cita iemesla dēļ. "Ir ļoti grūti atrast vietas, kur būtu vērts pētīt, skaņot ar vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldību, veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, jo Latvija, lai gan mazapdzīvota, ir salīdzinoši blīvi apbūvēta," skaidro Irbe.
Federācijā vērtē, ka lielā interese par saules un vēja enerģiju šobrīd patiesi novērojama un šobrīd jau raksturojama kā ažiotāža. Irbe atzīst: "Parasti, kad izraisās šāds cenu lēciens, visiem ir vēlme mesties tajā biznesā it kā šķietami, jo visiem tas izskatās perspektīvi. Bet jāsaka – tirgus visu sakārtos."
Ne saulē, ne vējā, bet biomasā kā atjaunojamajā resursā lielāko potenciālu joprojām Latgalē saskata elektroenerģijas ražotāji Mežvidu lauksaimniecības tehnoloģiju parkā. Pirms četriem gadiem citam parkā esošajam uzņēmumam "Jumis Geo" anulēja OIK atļauju. Enerģijas ražošana gan tur nav apstājusies, šobrīd tur audzē kaņepes, lai no tām ražotu pārtikas piedevas vai barību dzīvniekiem un pārpalikumus pārvērstu enerģijā.
SIA "JE Enerģija" valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta: "Kā mēs atceramies neseno pagātni, bija labi, visi bija priecīgi, brauca ministri atklāt biogāzes ražotnes, un pēc četriem pieciem gadiem tie jau bija blēži, žuļiki un tā tālāk. Vai tikai nesanāk ar to sauli un vēju tāpat?"
Tomēr kopumā Latvijā elektroenerģiju saražo par maz un jaudas ir jāpalielina, uzsver federācijā. Tāpēc nepieciešama valstiska stratēģija – cik daudz saules, cik vēja, cik citu atjaunojamo un neatjaunojamo resursu patērēt elektroenerģijas ražošanai.
