Panorāma

Liepājas jaunie mūziķi – zelta medaļnieki Talantu olimpiādē

Panorāma

Panorāma

Madonā nesteidz demontēt pieminekli padomju miličiem

Madonā piemineklis padomju miličiem palicis ārpus nojaucamo saraksta

Iekšlietu ministrijas īpašumā, pagalmā pie Valsts policijas Madonas iecirkņa logiem uz garāmgājējiem noraugās metāla cilnī atveidots miliča tēls. Cilnis ir daļa no pieminekļu ansambļa, kas izveidots padomju laikos, bet deviņdesmitajos gados tas piedzīvojis pārmaiņas. Madonā izvērtēts, ka piemineklī iegravētajam tekstam nav padomju varu slavinošas nozīmes, bet vēsturnieki domā citādāk. Pašvaldība gan esot gatava to demontēt, taču esot jāsaskaņo ar valsts iestādēm.

Ja rūpīgi ieskatās, pamanāms, ka plāksnē iekaltais vārds "Latvija" atšķiras no pārējiem. Un tā tas arī ir. Pētot padomju laiku preses izdevumus, vēsturnieki guvuši apstiprinājumu, ka uz 1972. gadā pie Madonas milicijas iecirkņa atklātās plāksnes rakstīts: "Viņi ziedoja dzīvi, aizstāvot Padomju valsts intereses". Taču tagad tas vēsta: "Viņi ziedoja dzīvi, aizstāvot Latvijas valsts intereses".

"Tas, kā izskatās šis piemineklis, tāda izskatītos mūsu vēsture tad, ka mēs uzskatītu, ka mēs esam nejauši Padomju Savienības sabrukumu rezultātā radusies jauna valsts, kura vienkārši turpina padomju tradīcijas," norādīja vēsturnieks Zigmārs Turčinskis.

"Principā tad tagad sanāk, ka Baigā gada miliči, kuri piedalījās deportācijās, arestos, gan kara sākumā civiliedzīvotāju slepkavošanā un pēckara gados apkaroja nacionālos partizānus, ka viņi ir atdevuši savas dzīvības par Latvijas valsti? Tas ir unikāli, ka šāda savdabīga "pārdefinēšana" ir notikusi jau, visticamāk, deviņdesmitajos gados," sacīja vēsturniece Inese Dreimane.

Tāpat plāksnē iegravēti vairāk nekā 50 milicijas darbinieku vārdi. Vēsturnieki izpētījuši, ka daudzi no viņiem miruši, tieši cīnoties ar partizāniem. Tiesa, viens cilvēks no saraksta miris 1994. gadā, tātad bijis jau Latvijas policists.

Valsts policija komentāru par šo pieminekļu ansambli atteicās sniegt, norādot, ka tas nav viņu īpašums. Savukārt Madonas novada domē informēja, ka iecirkņa pārstāvji vēl šopavasar vērsušies pašvaldībā ar lūgumu noskaidrot, vai zem pieminekļa ir apbedījumi un kāds ir viņu viedoklis par tā demontāžas iespējām.

"Ja tiek pieņemts lēmums, ka piemineklis ir jādemontē, tādā gadījumā būtu vēlams saglabāt cilni, kuru ir veidojis autors Vladimirs Rapiķis. Pēc konsultācijām ar Latvijas Mākslinieku savienību saprotams, ka viņa darbu saglabājies samērā maz. Plāksnes ar uzrakstiem un vārdu sarakstiem varētu krājumā uzņemt Madonas muzejs," sacīja Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja pētniece Ilze Gaujēna.

Apbedījumu zem pieminekļu ansambļa nav, tāpēc pašvaldības vadība bijusi pārsteigta, ka tas arī nav iekļauts obligāti demontējamo objektu sarakstā. Kā nekā uz tā atrodas arī padomju simboli – sirpis un āmurs, kas publiskajā ārtelpā vairs nedrīkst atrasties.

Vēl neatrisināts jautājums ir par to, ar ko plānotais ir jāsaskaņo. Piemineklis atrodas valsts, konkrētāk Iekšlietu ministrijas īpašumā, taču interesi par to pauduši Valsts policijas iecirkņa pārstāvji.

"Mēs esam aizsūtījuši pašvaldības viedokli, ka atbalstām nojaukšanu.

Varbūt aizsūtīsim vēl vienu vēstuli ar lūgumu, vai plānojat kādus darbus vai neplānojat. Ja atbilde būs, ka neplānojam, pieņemsim paši lēmumu, ja atbilde būs, ka plāno to, tad viss kārtībā," sacīja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (Latvijas Reģionu apvienība/Zaļo un Zemnieku savienība).

Lai gan likums nosaka, ka nojaucamie pieminekļi jādemontē pašvaldībām, īpašnieki ir jāinformē. Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrā apstiprināja, ka par objektu ir informēti.

"Šāda veida objekti, iespējams, atrodas vēl daudz kur citur Latvijā, un informācija mums pienāk. Līdz ar to arī ir doma, ka 69 objektu saraksts var tik papildināts," norādīja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites departamenta vadītājs Jānis Asaris.

Vienlaikus pārvaldē pauda viedokli, ka saraksta pagarināšana, grozot Ministru kabineta noteikumus, būtu lieka birokrātiska procedūra. Tāds objekts kā pieminekļu ansamblis miličiem Madonā būtu demontējams arī bez tā pievienošanas sarakstam, tiesa, ja pašvaldībai izdosies to veiksmīgi saskaņot ar visām valsts iestādēm.

KONTEKSTS:

Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.

Saeima 16. jūnijā pieņēma likumu, saskaņā ar kuru totalitāros režīmus slavinoši objekti jādemontē līdz 15. novembrim. Demontējamo objektu sarakstu vasaras laikā ir jānosaka valdībai, balstoties uz ekspertu rekomendācijām.

Līdz šim valdība atbalstīja ekspertu piedāvāto sarakstu ar 69 demontējamiem objektiem. No šiem objektiem 21 gadījumā būs jāsaglabā to fragmenti kā laika un mākslas liecības, pavēstīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Tāpat Rīgā  jau ir pieņemts lēmums par padomju armijas karavīru pieminekļa demontāžu Rīgā, Pārdaugavā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt