Pēc apgrozījuma otrs lielākais piena pārstrādātājs Latvijā AS "Preiļu siers" patērē vairāk elektrību nekā viss Preiļu novads kopumā. Tā stāstīja uzņēmuma vadītājs un īpašnieks Jāzeps Šņepsts, skaidrojot, ka nepieciešamo siltumu saražo paši, bet elektrība gan jāiepērk. Ar pirms gada uzstādītajiem saules paneļiem nepietiek.
"Ko tad es kā pārstrādes uzņēmums? Tad sanāk, man pašam jāražo elektroenerģija, pašam jādomā par gāzes ražošanu un "blam blam blam"? Tad mēs jau aizejam uz naturālajām saimniecībām! Tas tak ir absurds! Mans uzdevums ir pārstrādāt pienu, kaut kā uzdevums ir man nodrošināt elektroenerģiju, gāzi, tāpēc mums ir valsts uzņēmumi," sprieda "Preiļu siera" vadītājs Jāzeps Šņepsts.
Salīdzinot šī gada jūlija un pagājušā gada jūlija cenas, uzņēmumā izrēķināts, ka par elektrību un šķeldu jāmaksā divas reizes vairāk, par gāzi – trīs reizes vairāk.
"Preiļu sierā" lēsa, ka izdzīvos eksportējošie piena produktu ražošanas uzņēmumi. Šajā uzņēmumā 95–96% produkcijas nonāk ārzemju, nevis Latvijas veikalu plauktos. Tikmēr uzņēmumā "Lazdonas piensaimnieks" apņēmušies strādāt primāri vietējam tirgum.
"Te nevienam neienāk prātā, piemēram, neizslaukt govis vai neaizvest piena produkciju uz skolām, slimnīcām katru dienu. To esam apņēmušies darīt. Skaidrs, ka grūtības ir visiem. Piena iepirkuma cenas jau gandrīz vairs nespēj sekot līdzi pārdošanas cenām," atzina AS "Lazdonas piensaimnieks" valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne.
"Lazdonas piensaimnieks" šajā rudenī plāno pievienoties "Rimi" kampaņai, kas paredz fiksēt produktu cenas. Abos uzņēmumos kritizē kooperatīvus, kas pienu pārdot kaimiņvalstu pārstrādātājiem, un valstij pārmet nespēju ierobežot gatavo produktu importu.
Šobrīd pieejamais atbalsts ražojošajiem uzņēmumiem palīdzēs izdzīvot tuvākos mēnešu, bet nerisina problēmu, kas milst kopš gada sākuma. Tā vērtēja piensaimnieku savienībā.
"Jebkurā gadījumā par izdzīvošanu būs jāmaksā. Ļaunākais scenārijs ir, ka būs jāmaksā caur bezdarbnieku pabalstiem maksātnespējas ietvaros neatgūtajiem līdzekļus. Labākais ceļš droši vien ir samaksāt, lai uzņēmums izdzīvotu un nākotnē nopelnītu," vērtēja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Ilgtermiņa risinājums – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana pārtikas produktiem. Zemkopības ministrijā (ZM) informēja, ka tieši tas tiek virzīts kā nākamā gada budžeta prioritāte. Taču šobrīd ne tikai piena, bet citu pārtikas produktu ražotāji aicināti pieteikties atbalstam negatīvo ekonomisko seku mazināšanai. Uzņēmumu "Elpa" gan tas vairs neglābs.
"Jā, diemžēl sanāk tā, ka šajā gadījumā atbalsts sekoja par vēlu. Konkrēti, tie uzņēmumi, kas ir cietuši zaudējumus un ir iesnieguši savus pieteikumus, saņems atbalstu," norādīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).
Tas, cik daudzi to saņems un cik vispār pieteikušies, taps zināms oktobrī.
