Dažu kilometru attālumā no Grebņevas robežkontroles punkta Kārsavas virzienā dodas jaunu vīriešu grupa ar mugursomām un koferiem rokās. Uz jautājumu, no kurienes, neatbild, bet noliedz, ka būtu ukraiņi vai kravas auto šoferi. Arī pie barjeras, iebraucot pašā punktā, pretī nāk līdzīga vīriešu kompānija. Viņi gan neslēpj, ka ir ukraiņi no Hersonas.
Vidēji diennaktī robežkontroles punktu "Grebņeva", ieceļojot Latvijā, šķērso 50 Krievijas pilsoņi. Tas nav vairāk nekā pirms Krievijā uzsāktās mobilizācijas, apgalvo robežsardzē.
"Lielākā daļa ir tie Krievijas Federācijas pilsoņi, kuri atbilst ieceļošanas nosacījumiem kā Latvijas uzturēšanās atļauju turētāji, Eiropas Savienības uzturēšanās atļauju turētāji, ģimenes locekļi," pastāstīja Valsts robežsardzes Grebņevas robežkontroles punkta priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāja Sņežana Akmentiņa.
Robežsardzē arī analizē iebraucēju datus pa dzimumiem un vecumiem, bet publiski tos neatklāj.
Kājām un stumjot koferi, Latvijas robežu šķērsoja kāds jauns vīrietis, Krievijas pilsonis ar uzturēšanās atļauju. Viņš par saviem plāniem un mērķiem nevēlējās stāstīt.
Vēl uz robežas LTV sastapa gados vecāku pāri privātajā auto. "Pirmo reizi, kopš izsludināja mobilizāciju, braucu pāri robežai un nevienu krievu mašīnu neredzēju. Bet ukraiņu mašīnas tur trīs kilometru garumā stāv, viņi no kaut kā bēg. (..) Nezinu, gan jau viņiem ir iemesls. Vienmēr bijuši cilvēki, kas no kaut kā bēg, negrib pienākumus pildīt," pauda Leonīds, Krievijas pilsonis ar uzturēšanās atļauju Lietuvā.
Daudz vairāk par Krievijas pilsoņiem joprojām Latvijā ieceļo ukraiņi, arī moldāvi, kas dodas tranzītā. Aiz barjeras viņus sagaida gan privātie auto, gan autobusi ar Ukrainas valsts numurzīmēm.
Taču kopumā robežu šobrīd pārpludina nevis no mobilizācijas bēgošie krievi, bet uz Krieviju braucošās kravas automašīnas.
Augustā sākta robežkontroles punkta "Grebņeva" modernizācija, tāpēc būvdarbu dēļ robežsargi strādā tikai divās joslās. Savukārt septembra vidū sākās ceļa uz Grebņevu remontdarbi, un to dēļ kravas auto rindā sastājušies jau pie 12 kilometrus attālās Kārsavas.
Robežsargi, kas apsargā zaļo robežu, pastāstīja, ka neapmierinātie šoferi nereti pastaigājoties pieiet robežai par tuvu, par ko jāpiemēro administratīvie sodi. Jauno, ar mobilizāciju saistīto risku dēļ jau tagad daļa pierobežas joslas uzraugošo robežsargu pārvirzīti pastiprinātākai patrulēšanai gar pašu robežu.
"Intensīvāk tiek veikta zaļās robežas apsekošana, gan ejot kājām, gan izmantojot tehniku.
Nekādas īpašas atšķirības nav, riskus mēs apzināmies. Esam gatavi reaģēt uz izmaiņām, bet šobrīd viss ir kārtībā, uztraukumam nav pamata," pastāstīja Valsts robežsardze Grebņevas robežapsardzības pārvaldes priekšniece Ināra Poikāne.
No trešdienas, 28. septembra, izsludinātā ārkārtējā situācija paredz, ka turpmāk robežsargiem palīdzēt varēs Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Jāatzīmē, ka zemessargi līdzīgi jau devušies palīdzēt patrulēt gar robežu gan nelegālo robežšķērsotāju krīzes, gan Covid-19 pandēmijas sākumā.
Savukārt žogs, lai gan uz Latvijas–Krievijas robežas tiek būvēts kopš 2016. gada pavasara, ne visos posmos ir pabeigts. Vietām pēdu kontroles josla jau ir aizaugusi un žogs nav aprīkots ar jaunu tehniku.
