Pašlaik lielākās nesaskaņas radušās par Ukrainas graudu importu, jo Polija uzskata, ka salīdzinoši lētā ukraiņu produkcija kaitē poļu zemnieku biznesam.

Poļi jūtas aizvainoti

Pēdējās dienās Varšava un Kijiva apmainījušās sevišķi asiem pārmetumiem, un Polijas premjers Mateušs Moraveckis pat pavēstīja, ka Polija vairs nepiegādā ieročus Ukrainai. Ukraiņiem šie ieroči ļoti nepieciešami, lai atvairītu Krievijas agresiju.

Moraveckis paziņoja, ka Polijas prioritāte pašlaik ir savu bruņoto spēku stiprināšana.

Moravecka paziņojums, ka turpmāk viņa valdība koncentrēs uzmanību uz ieroču iegādi savas valsts vajadzībām un tādēļ neveiks jaunas militārās piegādes Ukrainai, izraisīja lielu rezonansi. Tādēļ Moravecka pārstāvis steidza skaidrot, ka iepriekšējās vienošanās par ieroču un munīcijas piegādi Ukrainai tiks pildītas.

Varšava uzsver, ka no kara pirmajām dienām sniegusi Ukrainai milzīgu atbalstu.

Polijas prezidenta ārlietu padomnieks Marcins Pšidačs intervijā Polijas televīzijai sacījis, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikumi ir aizvainojuši daudzus poļus.

Kā zināms, Zelenskis sacīja, ka Ukrainas graudu ievešanas ierobežojumi vairākās kaimiņvalstīs tikai nāk par labu Maskavai.

"Polijas ekonomiskās intereses mums ir ļoti svarīgas. Šādi vārdi un rīcība nekādi neveicina konstruktīvu gaisotni, kas palīdzētu risināt izaicinājumus, kuru kaimiņu attiecībās netrūkst. Ar šiem vārdiem Ukraina atgrūž palīdzīgu roku. Es domāju, ka tagad daudzi poļi jūtas netaisnīgi aizvainoti un sarūgtināti," teica Pšidačs.

Polijas un Ukrainas attiecību sarežģītā vēsture

Polijas amatpersonas ceturtdien paziņoja, ka, neraugoties uz domstarpībām, Polija turpinās "Krab" pašgājējhaubiču piegādi Ukrainai.

Polija jau piegādājusi Ukrainai ap 320 padomju laika tanku un 14 kara lidmašīnas "MiG-29".

Polija uzsver, ka neaiztiks un neiejauksies tranzīta punktos, caur kuriem Ukrainai palīdzību sūta citas valstis. Liela daļa ieroču, kurus ASV un citas valstis sūta Ukrainai, tiek piegādāti tieši caur Poliju.

Tāpat tieši Polija uzņēmusi visvairāk Ukrainas kara bēgļu; tiek lēsts, ka Polijā pašlaik ir ap 1,2 miljoni Ukrainas pilsoņu.

Raugoties uz pēdējā laika nesaskaņām, jāņem vērā, ka Polijas un Ukrainas attiecības arī vēsturiski bijušas ļoti sarežģītas.

Piemēram, Rietumukrainas lielākā pilsēta Ļviva gadsimtiem ilgi bijusi Polijas sastāvā.

Tāpat daudzi poļi nav aizmirsuši Volīnijas slaktiņu, kad Otrā pasaules kara laikā ukraiņu nacionālistu armija noslepkavoja desmitiem tūkstošu poļu civiliedzīvotāju.

Poļiem un ukraiņiem tagad gan ir kopīgs ienaidnieks: Putina režīms Krievijā, kas nav slēpis savu nodomu pakļaut savai kontrolei gan Ukrainu, gan vēlāk arī Poliju.

Valdošā partija reaģē uz galēji labējo popularitātes pieaugumu

Tagadējās nesaskaņās atslēgas vārds ir "vēlēšanas", jo "PiS" ir svarīgi nostiprināt savas pozīcijas, lai paliktu pie varas.

"PiS" pozīcijas apdraud ne tikai liberālā "Pilsoniskā platforma" ar ekspremjeru Donaldu Tusku priekšgalā, bet arī galēji labējais spēks "Konfederācija", kas vēlēšanās varētu saņemt vairāk nekā 10% balsu.

"Konfederācijas" popularitāte pēdējā laikā ir augusi, tādēļ "PiS" nācies reaģēt, pastiprinot savu pret Ukrainu vērsto retoriku.

"Konfederācija" izmanto to, ka daļa poļu vēlētāju ir noguruši no kaimiņvalstī notiekošā kara un uzskata, ka vajadzētu ierobežot palīdzību ukraiņu bēgļiem.

Aptaujas rāda, ka atbalsts ukraiņu bēgļu uzņemšanai ir krities no 91% kara sākumā līdz 69% pašlaik.

Zīmīgi, ka pret ukraiņu bēgļu uzņemšanu salīdzinoši negatīvi ir noskaņotas jaunas sievietes, kas acīmredzot izjūt konkurenci no ukraiņu sieviešu puses gan darba tirgū, gan romantisko attiecību veidošanā.

Valdībai jāizrāda rūpes par zemniekiem

Poļu analītiķis Mareks Šverčinskis kritizē premjeru Moravecki par izteikumiem, kas tikai pielej eļļu ugunī. "Tā ir kampaņas eskalācija, lai iegūtu dažus procentus no elektorāta, kas noskaņots pret ukraiņiem," sarunā ar "Reuters" spriež Šverčinskis.

Lauku iedzīvotāji un zemnieki ir būtiska daļa no "PiS" elektorāta, tādēļ partijai ir īpaši svarīgi parādīt, ka tā dara visu iespējamo, lai aizsargātu poļu zemniekus no negodīgas konkurences.

Tikmēr arī Ukrainas prezidentam Zelenskim ir jācīnās par saviem cilvēkiem un saviem zemniekiem, kuri ir ļoti smagā situācijā, nevarot graudus izvest pa jūras ceļiem.

Poļu amatpersonas gan apgalvo, ka vēršas nevis pret ukraiņu zemniekiem, bet gan Ukrainas oligarhiem, kuru rokās esot ienesīgais lauksaimniecības produkcijas eksports.

Līdzīga situācija ir Slovākijā, kur arī gaidāmas parlamenta vēlēšanas 30. septembrī. Taču slovāku politiķi ieņēmuši pragmatisku nostāju, un ceturtdien kļuva zināms, ka Ukraina un Slovākija vienojušās par graudu eksporta noteikumiem. Līdzšinējais aizliegums paliks spēkā līdz gada beigām, bet pēc tam tiks ieviests jauns, abām pusēm pieņemams tirdzniecības režīms.

Nerimstas arī vīzu tirgošanas skandāls

Polijā tikmēr turpinās arī skandāls saistībā ar valdošās partijas iespējamo līdzdalību Polijas vīzu tirgošanā.

Skandāls nāca gaismā pirms dažām nedēļām, kad premjerministrs Moraveckis atlaida ārlietu ministra vietnieku, kurš bija atbildīgs par vīzu izsniegšanas kārtību Polijas konsulātos ārvalstīs.

Izmeklēšana esot uzsākta pēc tam, kad citas Eiropās Savienības dalībvalstis ir norādījušas uz to, ka blokā ir ieceļojis neparasti liels skaits trešo valstu pilsoņu ar Polijas vīzām.

"PiS" gan apgalvo, ka tas esot opozīcijas uzpūsts skandāls. Taču notikumu attīstībai rūpīgi seko arī Briselē, jo Polija ir Šengenas zonas dalībvalsts.

"Šīs aizdomas ir ļoti satraucošas un raisa jautājumus par to, vai tika ievēroti Eiropas Savienības likumi. Tādēļ komisāre Jūhansone uzrakstīja Polijas varasiestādēm vēstuli ar lūgumu sniegt paskaidrojumus. Savā vēstulē komisāre uzdod vairākus detalizētus jautājumus un lūdz sniegt atbildi līdz 3. oktobrim. Mēs paļaujamies, ka Polijas varasiestādes sniegs mums atbilstošu informāciju un izmeklēs šīs aizdomas," norāda Eiropas Komisijas preses sekretāre Anita Hipera.

KONTEKSTS:

Polija un četras citas Centrāleiropas valstis lūdza Eiropas Savienības palīdzību, lai novērstu Ukrainas lēto graudu ietekmi.

Kopš Krievijas pilnā mēroga iebrukuma graudu un citas produkcijas eksports caur Ukrainas ostām bija apgrūtināts, tādēļ tika meklēti citi alternatīvie ceļi.

Ukrainas graudu eksports turpinājās caur Eiropas Savienību tranzītā uz citām valstīm, taču loģistikas problēmu dēļ graudi bija uzkrājušies un samazinājuši vietējās produkcijas cenas, kas izraisīja lauksaimnieku protestus.

Eiropas Komisija 15. septembrī atcēla Ukrainas graudu importa aizliegumu, taču Polija, Ungārija un Slovākija paziņoja, ka turpinās to piemērot.

Nesaskaņas starp Poliju un Ukrainu pastiprinājušās pirms Polijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 15. oktobrī.