Deklarācijā runāts par cilvēku ciešanām Ukrainā, taču Krievija tieši nav nosodīta. Jāpiebilst, ka G20 grupā ietilpst arī Krievija un Ķīna, kaut abu valstu līderi samitā nepiedalās.

Maskavai izdevies izvairīties no tā, ka dokumentā tiešā formā tiek nosodīts karš. Tā vietā ir atsauce, ka jārespektē Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) rezolūcijas Ukrainas jautājumā.

Dokumentā iekļauta atsauce, ka visām valstīm ir jāatturas no uzbrukumiem citu valstu teritoriālajai vienotībai un politiskajai neatkarībai.

Uz sanāksmi Indijā ieradušies vairāku valstu vadītāji, tostarp ASV un Francijas prezidenti Džo Baidens un Emanuels Makrons, kā arī Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks.

Tā kā G20 sanāksmēs lielākais uzsvars ir uz ekonomiku un tās attīstību, tad jau ir izskanējuši paziņojumi arī par konkrētiem projektiem.

Eiropas Savienība ir vienojusies ar ASV, Indiju, Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem par jauna savienojuma izveidi.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sacīja: "Pirmkārt es gribu pieminēt Indijas, Tuvo Austrumu un Eiropas ekonomisko koridoru. Tas ir patiesi vēsturisks. Tas būs tiešākais līdz šim esošais savienojums starp Indiju, Arābu līci un Eiropu. Šis dzelzceļa savienojums padarīs tirdzniecību starp Indiju un Eiropu par 40% ātrāku. To papildinās elektrības kabelis un tīrā ūdeņraža cauruļvads, kas palielinās tīrās enerģijas tirdzniecību starp Tuvajiem Austrumiem un Eiropu. Tāpat tiks izveidots ātrgaitas datu savienojums starp dažām no inovatīvākajām digitālajām ekosistēmām pasaulē, lai radītu biznesa iespējas visa tā garumā."

Tāpat darbs notiek arī pie infrastruktūras attīstības Āfrikā, lai atvieglotu tirdzniecību ar atsevišķiem šī kontinenta reģioniem. To pieminēja arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs: "Vācija piešķirs Pasaules bankai papildu 305 miljonus hibrīdā kapitāla. Šī nauda tiks veltīta arī šim projektam. Mēs mēģinām strādāt arī ar Āfriku. Novembrī Berlīnē notiks tikšanās, kas būs veltīta infrastruktūras un ekonomikas attīstībai."

Tomēr daudzos jautājumos 20 attīstītāko ekonomiku vadītājiem domas dalās. Karš Ukrainā ir tikai viens no tiem. Arī jautājumā par cīņu ar klimata pārmaiņām ir rasts tikai minimālais kopsaucējs, kaut arī daudzi zinātnieki brīdina, ka šis varētu būt siltākais gads novērojumu vēsturē.

Tā kā sanāksmē piedalās daudzas valstis, kas ražo vai nopietni paļaujas uz fosilajiem kurināmajiem, līderi nav varējuši vienoties par atteikšanos no tiem. Tā vietā tiek runāts par to izmantošanas pakāpenisku samazināšanu un atjaunojamās enerģijas ražošanas palielināšanu.