Itālijas valdība mazāk nekā diennakti pēc paziņojuma par banku virspeļņas aplikšanu ar 40% nodokli no sākotnējās ieceres tomēr atteicās. Tā paziņoja, ka
aizdevēji turpmāk maksās ne vairāk kā 0,1% no saviem aktīviem, kas ir mazāka summa nekā analītiķu sākotnēji prognozētie 0,5%.
Tādējādi daļa Itālijas lielāko biržā kotēto banku, kuras pārvalda aptuveni 50% itāļu noguldījumu, valsts budžetā iemaksās līdz aptuveni 2,5 miljardiem eiro iepriekš aprēķināto 4,9 miljardu eiro vietā.
Izmaiņas tika veiktas dienu pēc tam, kad Itālijas valdība paziņoja par jaunu "solidaritātes nodokli". Valdība tā bija iecerējusi vērsties pret bankām par miljardiem eiro lielas papildu peļņas gūšanu no procentu likmju pieauguma.
Sākotnēji ar nodokli bija plānots aplikt to ienākumu daļu, kas pārsniedz banku iepriekšējā finanšu gada ienākumus. Savukārt 2023. gadā virspeļņas nodokļa piemērošanas slieksnis būtu nevis 3%, bet 6%.
No šī ārkārtas nodokļa iegūtie līdzekļi tiks novirzīti iedzīvotāju finansiālam atbalstam pirmā mājokļa iegādei un iedzīvotāju nodokļu sloga samazināšanas pasākumiem.
Valdības sākotnējais paziņojums izraisīja banku akciju kritumu. Tomēr vēlu vakarā notikušais atteikums un ierobežojuma ieviešana trešdien bankām palīdzēja atgūt daļu zaudējumu.
Politiskie spēki par šāda nodokļa nepieciešamību ir bijuši vienprātīgi, tā Latvijas Radio (LR1) raidījumā "Pēcpusdiena" ceturtdien stāstīja ārvalstu ziņu korespondents Artjoms Konohovs:
"Kritikas [par jauno nodokli] ir ļoti maz. Gandrīz visi Itālijā saka, ka tas ir lielisks solis un, ja par kaut ko kritizē Itālijas valdību, tad par to, ka tas ir darīts par vēlu, ka to vajadzēja darīt jau pavasarī."
Konohova teikto apstiprina arī senatore Alesandra Maiorīno no partijas "Pieczvaigžņu kustība". Viņa uzsvēra, ka aicinājums bankas aplikt ar papildu nodokli izskanējis jau pirms pieciem mēnešiem.
"Pēc pieciem mēnešiem valdība beidzot mums piekrita. Mēs kopš marta esam prasījuši, lai valdība kaut ko dara ar papildu peļņu, ko bankas ir uzkrājušas, lai palīdzētu iedzīvotājiem tikt galā ar cenu lēcienu un hipotekāro kredītu maksājumu pieaugumu. Tagad beidzot viņi ir sapratuši šī jautājuma steidzamību. Labāk vēlāk, nekā nekad, bet žēl, ka Itālijas ģimenes, kas jau ir nospiestas uz ceļiem, maksā par šo kavēšanos."
KONTEKSTS:
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija beigās jau devīto reizi gada laikā nolēma paaugstināt procentu likmes. Šoreiz kāpums bija par 0,25 procentiem. Galvenā bāzes procentlikme tika paaugstināta līdz 4,25%, savukārt depozīta likme uz nakti paaugstināta līdz 3,75%. Jaunās likmes stājās spēkā no 2. augusta.
Itālijas valdība nolēmusi aplikt banku ienākumus ar virspeļņas nodokli 40% apmērā. No papildu ienākumiem valsts budžetā tika plānots palīdzēt hipotekāro kredītu īpašniekiem un samazināt citus nodokļus. Līdzīgu "solidaritātes nodokli" bankām piemērojušas arī citas Eiropas Savienības (ES) valstis, to vidū arī Lietuva.
Arī Latvijas komercbankām varētu nākties turpmāk valsts budžetā maksāt lielāku ienākumu daļu nekā līdz šim. Iespaidīgie peļņas rādītāji apvienojumā ar kūtro kreditēšanu pamudinājuši politiķus no pārrunām ar bankām pievērsties radikālākām pārliecināšanas metodēm – nodokļu izmaiņām.
