Ārpus ētera
Eiropas kultūras galvaspilsēta – pašapmierinātā Liepāja, nemanāmā Jelgava vai identitātes krīzi pārvarējusī Jūrmala?
Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) konkursa process Latvijā beidzot liekas aizraujošs (atšķirībā no konkursa 2014. gadam, kur mazpilsētām sacensties ar Rīgu kā urbānu centru dažu labu valstu izmērā bija pat negodīgi par spīti tam, ka Rīgas pieteikums varēja būt daudz spilgtāks). Šogad pilsētas ir ar līdzīgu lieluma vai jaudas proporciju, un titula ieguvējs varētu palīdzēt saprast, vai pēcekonomiskās krīzes “downshift” jeb atgriešanās pie mazpilsētām Latvijā tiešām ir sevi pierādījusi ne vien ekonomiski vai trendos, bet arī ilgtspējīgos kultūras un sociālajos rakursos. Tāpat teju katrā no pilsētu programmām ir iesaistīti Latvijas kultūrā un radošajās industrijās spēcīgi ierakstījušies cilvēki, arī tas dod ticību interesantiem rezultātiem.
Podkāsts «Kultūrdeva». 10.epizode. Ar Juri Rubeni
Jūnija pirmajā Kultūrdevas raidierakstā Kristīne Komarovska sarunājas ar kontemplācijas skolotāju, integrālās izglītības institūta direktoru un vairāku dažādās valodās izdotu grāmatu autoru Juri Rubeni, kurš nesen klajā laidis savu jaunāko grāmatu “Starp divām bezgalībām” un pats to raksturo kā, iespējams, savu personiskāko grāmatu, kas tapusi ilgu garīgo meklējumu un atradumu ceļā. Saruna par kultūras un mākslas lomu cilvēka dzīvē un pieredzi, ko tā sniedz cilvēkam un viņa dvēselei, kā arī par to, kā būt atvērtam un ļauties pārmaiņām savā garīgajā izaugsmē, piekopjot prakses, kas veicina cilvēka izaugsmi.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Cēsis – ievērojams potenciāls un tikpat ievērojams atbildības slogs
Lai arī pērnā gada beigās visiem Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) kandidātiem vēl bija vērojamas līdzīgas sekmes, Cēsis jau kopš sākuma vienmēr bijušas nedaudz priekšā (piemēram, regulāri publiski skaidrojot savu pozīciju, izaicinājumus, mērķus, ko plāno risināt EKG ietvaros). Varbūt tas saistīts ar to, ka pilsētai jau ir pieredze kandidējot vai tas, ka vietvara jau pirms 2 gadiem konceptuāli atbalstīja Cēsu dalību konkursā.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Daugavpils – uzvara noderētu, bet vai esam tai gatavi?
Daugavpils ir, iespējams, visatbilstošākā pilsēta Marseļas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2013. gada scenārijam – uzvarēt nevis ar to, ka viss ir foršs un pūkains, bet gan ar to, kā tituls seko izaicinājumiem un paškritikai, cerams, to apzināšanai un stratēģijas sagatavošanai risinājumiem. Šādā kontekstā triumfs Daugavpilij būtu visnepieciešamākais starp Latvijas kandidātēm, jo darba pie pašattīrīšanās un potenciālu izmantošanas pilsētai ir ļoti daudz.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Jelgava – kandidē lēni, klusi, nemanāmi
Gada sākumā tapa zināms, ka arī Jelgava vēlas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tam sekoja pauze, tad pilsētas mājaslapā tika minēts: “Pašvaldības iestādei "Kultūra" jāsagatavo un jāiesniedz pieteikums apstiprināšanai Jelgavas pilsētas domei līdz 2021. gada 30. aprīlim.” Personīgi zinu, ka pie pieteikuma strādā dzejniece un kultūras pasākumu producente Madara Gruntmane-Dujana, kas ir laba ziņa; diemžēl publiski tas nav izskanējis, nesaprotu, kāpēc gan nelepoties.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Jūrmala – vai pāri identitātes krīzei uz saulaino tāli?
Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa ietvaros vērojams, ka Jūrmala ir viena no pilsētām, kas vēlas mācīties gan no savām, gan citu kļūdām un padarīt vidi dzīvojamāku. Pats esmu bijis aicināts piedalīties un novērot pieteikuma veidošanas procesu, tāpēc varu apstiprināt, ka jau 2020. gada izskaņā Jūrmala daudz strādāja ar fokusgrupu intervēšanu, darbnīcu izpildi un lekcijām par iespējamajiem virzieniem pieteikuma sagatavošanā.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Kuldīga – pamazām, bet vērienīgiem soļiem
Lai arī iesākums bija pārsteidzoši un pat satraucoši kluss, Kuldīga pavasarī beidzot iezīmēja pirmos, bet ļoti spēcīgos vaibstus savā Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumā. Vispirms pilsēta gada sākumā sevi spēcīgi pieteica UNESCO mantojumam. Pēc tam noskaidroju, ka pie Kuldīgas piedāvājuma pieslēdzies daudziem zināmais pilsētvides, kultūrplānošanas un kopienu eksperts Jonas Buhels (Jonas Büchel). Tad tika izziņots, ka Kuldīgas novada partneri kandidējot būs Alsungas, Skrundas, Saldus, Ventspils un Aizputes novadi.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Ogre – ar plāniem par gaišo kultūru, bet bez gaišas iejūtības
Pēc ļoti ilga un bezcerīga klusuma Ogre marta beigās pašvaldības domes ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu izsludināt konkursu “Ogres novada pašvaldības vizuālās identitātes un saukļa izstrāde projekta “EKG 2027” pieteikumam”. Rezultāti tika paziņoti nesen, trīs nedēļas pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma termiņa, un par labāko starp 22 variantiem tika atzīts mākslinieka Jāņa Rožkalna piedāvājums – “Gaismas pilsēta”. Logotips ilustrē “šobrīd tik aktuālo viedierīču “ieslēgšanas pogu”, bet tajā pašā laikā ir kā saule, simbolizējot gaismu, gaišas domas un labus darbus”.
Eiropas kultūras galvaspilsēta: Valmiera – vai pietiek ar pasaules slavu bez laikmetīgas kultūras?
Divas nedēļas pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma termiņa beigām man bija tas gods vadīt Valmieras Līdzdalības forumu (kas atkal ir nepiedodami vēlu, lai gan izrādījās jaudīgs pasākums). Forumā izskanēja daudz atziņu par to, kas uzliek Valmieru uz pilsētas kartes – globāli atpazīstama industriālā ražošana, sporta zvaigznes, pilsēta pasaulē izskanējusi kā labais piemērs “micro city” jeb mazajām lielpilsētām.
Māris Rīmenis: «French Open»  tenisā – jau tuvāk ierastajai gaisotnei
Jau svētdien Parīzē sāksies gada otrais ”Grand Slam” turnīrs tenisā “French Open”, kas ilgs līdz pat 13. jūnijam. Mums vismaz pats sākums  šoreiz paliek pasaules hokeja čempionāta ēnā, taču globāli pasaulē Francijas atklātais čempionāts tomēr ir ar lielāku auditoriju un interesi nekā hokejā. Latviju šoreiz pieaugušo turnīrā pārstāvēs abas mūsu labākās dāmu tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova – Ernestam Gulbim atkal neizdevās pārvarēt kvalifikāciju vīriešiem.
Anda Rožukalne: Ar vārdiem rotaļājas pandēmiskie ciniķi la.lv
No neskaitāmām laba virsraksta izveidošanas iespējām kāds no portāla la.lv darbiniekiem iepriekšējās brīvdienās izvēlējās publicēt maldinošu, emocionāli satraucošu, mediju darbu un valsts institūcijas centienus diskreditējošu variantu. Saņemot SPKC informāciju, kuras mērķis bija mazināt melu izplatību, portāla la.lv darbinieks pārvērta to dezinformācijā, jo radīja šo: “SPKC nāk klajā ar paziņojumu par ziņu, ka pēc vakcīnas saņemšanas esot miris jauns vīrietis”.
«Sporta studijas» podkāsts. Epizode #15 – Ko Bobs Hārtlijs ir devis Latvijas hokejam.
''Sporta studijas'' podkāstā Raimonds Gekišs uz sarunu aicinājis Latvijas izlases trenera asistentu Raimondu Vilkoitu, kurš kopā ar Pēteri Gromu veiksmīgi ieteica Bobam Hārtlijam izmantot ‘’Trenera izaicinājumu’’ spēlē pret Itāliju. Otrs viesis – Latvijas U-20 izlases galvenais treneris, kā arī ‘’Hokeja studijas’’ eksperts Kārlis Zirnis.
Eiropas kultūras galvaspilsēta vai Eiropas kulturālā galvaspilsēta?
Vairāk nekā pusgadu, kopš medijos parādījās pirmais vilnis ar ziņām par potenciālajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) 2027. gada titula pretendentiem Latvijā, esmu sekojis līdzi notikumu attīstībai. Nesauciet mani par ekspertu, neesmu arī atlases žūrijas loceklis vai lielās kultūrdzīves guru. Esmu tikai aizrautīgs vērotājs, kas laika gaitā saskāries ar kultūru, pilsētvidi, radošajām industrijām un tūrismu gan no starpdisciplināra lietotāja, gan akadēmiski un arī pašmācības ceļā izglītota radītāja, gan komunikācijā un realizācijā iesaistītu iestāžu un projektu darbinieka rakursiem. Vērotājs, kas ļoti vēlētos, lai uzvar katra kandidātpilsēta.
Podkāsts «Kultūrdeva». 9. epizode. Ar Ralfu Eilandu
Eirovīzija, homofobija un būšana par mācītāju ir šī, devītā, Kultūrdevas podkāsta trīsvienība. Vai mākslinieka būtība ir spoguļot sabiedrību vai tās daļu, vai jābūt par skaidras nostājas paudēju? Un ko darīt, kad tevi nesaprot un mēģina nokost no visām malām? Ralfs Eilands dalās savos stāstos.
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt