Ārpus ētera
«Nāc līdzās!» radošā nometne – oāze jauniešu dzīvēs ar Ziemassvētku dziesmām augustā
Lai arī ''Covid-19'' uzlicis dažādus ierobežojumus, "Nāc līdzās!" radošā komanda ne brīdi nezaudēja ticību, ka nometne būs. Kaut arī šoreiz neesam mūsu iemīļotajā vietā Ķesterciema ''Albatrosā'', cenšamies piemēroties jaunajiem apstākļiem, jo galvenais, ka esam kopā un varam sākt gatavot šīgada labdarības koncerta "Nāc līdzās Ziemassvētkos!" programmu. Un atkal Ziemassvētku dziesmas skan augustā.
Uģis Lībietis: Kurp dodies, Baltkrievija?
Kad kāda valsts atrodas vēlēšanu vai daudz lielāku pārmaiņu priekšā, gan akadēmiķi, gan žurnālisti dažreiz uz brīdi mēdz zaudēt savu izdomu, uzdodot vienu visai retorisku jautājumu – "Quo vadis" jeb kurp dodies, klāt piekabinot arī konkrētās valsts vārdu. Kaut ko līdzīgu varēja vērot Arābu pavasara laikā, to pašu pirms gadiem sešiem varēja vērot Ukrainā, un nu ir pienācis laiks Baltkrievijai.
Māris Rīmenis: Kā mazam cinītim sportā gāzt lielu vezumu
Latvija pasaules mērogā ir maza gan iedzīvotāju, gan teritorijas ziņā, taču sports ir viena no jomām, kur mūsu valsts tēls pasaulē tiek nests ļoti sekmīgi. Sportā ir iespējams kļūt slavenam un atpazīstamam arī no mazas valsts, mūsējie to sekmīgi pierādījuši. Ja skatās pēc popularitātes un atpazīstamības, tad, protams, vislabāk zināmie ir profesionālo top veidu sportisti, no mūsējiem tas attiecas uz NBA basketbolistiem, tenisistiem, NHL hokejistiem, bokseri Mairi Briedi.
Uģis Lībietis: 10 gadus nepabeigtais Baltkrievijas stāsts
Šim ierakstam vajadzēja tapt pirms aptuveni 10 gadiem. 2010. gada 19. decembra naktī. Toreiz es atrados Minskā, lai atspoguļotu prezidenta vēlēšanas. Tā bija mana pirmā viesošanās Baltkrievijā, un par gatavošanos izšķirošajai dienai un piedzīvojumiem Minskā tolaik centīgi rakstīju blogā, kas vēl pat joprojām eksistē. Bet pati vēlēšanu diena un tai sekojošie notikumi, kas kopš tā laika tiek atpazīta kā “Plošča” jeb Laukums, tā arī palika neaprakstīti.
Annas dienas svinības. Atskats uz garīgajiem un laicīgajiem svētkiem Latgalē
Mūs var apskaust par daudzām lietām - baudām četrus gadalaikus, ēdam veselīgus un gardus pašmāju produktus, mums ir bagāta vēsture, tradīcijas, un mums ir vārda dienas. Nereti gan daudzu Eiropas, gan tālāku zemju tūristi un draugi, uzzinājuši par vārda dienām, meklē savus vārdus mūsu kalendārā vai vismaz līdzību ar tiem, lai arī varētu iekļauties vārda dienu svinētāju godā. Savukārt daži vārdi pie mums iemantojuši krietni plašāku svinēšanu, piemēram, Latgalē tos var attiecināt uz novada godiem, un vienīgais sieviešu vārds, kura svinības Latgalē mēdz notikt pat divu un trīs dienu garumā, ir Annas vārds.
Atskats uz Pēterdienu Rogovkā. Lielas personības un cerēšanās laika beigas
Šogad pavasarī Latvijas Televīzijas (LTV) pozitīvo stāstu īsā cikla raidījuma “Cytaidi latviskais” radošā komanda sanāca uz ārkārtas tikšanos, lai domātu, kā pandēmijas apstākļos mainīt plānoto raidījumu saturu, jo bija skaidrs, ka gleznākie un greznākie godi - Līgo svētki - šajos apstākļos pat Latgalē nebūs. Raidījuma režisore Zita Kaminska ierosināja Jāņu dienu nomainīt ar Pēterdienu!
Iveta Kažoka: Latvijas vara un sabiedrība - attiecību krīze?
Pagājušajā nedēļā Francijā noslēdzās svarīgs demokrātijas eksperiments - 150 nejauši atlasīti cilvēki 9 mēnešus pabeidza darbu pie priekšlikumiem, lai Francija spētu veiksmīgāk ierobežot klimata pārmaiņas. Šie priekšlikumi tika prezentēti Francijas prezidentam Emanuelam Makronam. Makrons publiski apņēmās gandrīz visus ieteikumus tuvākajos gados pārvērst par realitāti.
Sanita Jemberga: Mūžīgie bērni. Kāpēc mēs šo rakstījām
Pagājušā gada beigās, klejojot pa sociālajiem tīkliem, uzdūros video, kurā grupa vecāku lūdza Valsts prezidentu palīdzēt viņiem neizdegt un neievietot savus smagi slimos bērnus bērnunamos. Izdzenot no galvas cinisko “nav pareizais adresāts, jo viņam tajā nav nekādas teikšanas,” sāku video skatīties, un pēc neilga laika kamolu vairs nevarēju noturēt tikai kaklā. Jo vēstījums bija vienkāršs – mēs neprasām neko īpašu. Mēs arī gribam dzīvot un strādāt tieši tāpat kā jūs – tikai nevaram.
Māris Rīmenis: Pavērsiens uz labo pusi arī sportā
Sports pamazām ieiet ierastajā ritmā. Vēl tālu no pierastā un piedzīvotā, bet tomēr tas ir progress salīdzinājumā ar marta beigām, aprīli un maiju. Latvijā pirmais no lielajiem turnīriem sācies futbols un līdzīga situācija ir daudzviet Eiropā. Pagaidām futbols bez skatītāju klātbūtnes un fani stadionos ir  vien dažās valstīs, taču nevienā no lielo līgu turnīriem. Cilvēki lēnām pierod pie jaunās situācijas – vismaz pirmā krīze vairumā Eiropas valstu pārvarēta, taču jau tagad ir skaidrs, ka ierastajā ritmā ar skatītājiem klātienē sports tik drīz neatgriezīsies.
Rafaels Ciekurs: Ko man, mediķim, nozīmē teātris
Sākšu no paša sākuma. Līdz desmit gadu vecumam mamma mani audzināja viena. Tas bija vēl tajos senajos laikos, kad daudz ko noteica “blati”. Mamma pati ir medicīnas māsa, bet viņas kolēģes vīrs strādāja sociālajā dienestā, un tas bieži vien ļāva tikt pie daudz kā citādi nepieejama un “bez rindas”. Tā tas bija arī ar mākslu.
Par ko Tu balsotu pirms 100 gadiem? Uzzini Satversmes sapulces šķirotavā
Lai gan Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirms 100 gadiem, tās rezultātus mēs izjūtam arī šodien. Latvijā, pretstatā Lietuvai un Igaunijai, spēkā vēl arvien ir 1922. gadā apstiprinātā konstitūcija. Tātad gadsimtu seni Satversmes sapulces lēmumi turpina ietekmēt mūsu ikdienu. Tāpēc rodas jautājums, kāda būtu Satversme, ja visiem mums būtu iespēja nobalsot 1920. gadā. Lai uz to atbildētu, esam izveidojuši Satversmes sapulces šķirotavu, kas ļaus katram no mums ne tikai paust savu pilsonisko nostāju, bet arī uzzināt vairāk par Satversmes sapulces vēsturi. Kā šķirotavas satura autors šajā ierakstā paskaidrošu, kā un kāpēc esmu izvēlējies šķirotavu veidot šādi.
Jānis Buholcs: Privātums sairst mūsu acu priekšā
Apziņa, ka cilvēku izseko, parasti ir nepatīkama. Ja uzraudzība ir totāla — katrs solis uzskaitīts, katra darbība piefiksēta, katra saruna ierakstīta —, tas rada pamatotu apdraudētības un neuzticēšanās sajūtu. Taču šāda izsekošana jau sen vairs nav zinātniskajā fantastikā tik dažādos veidos apspēlēta antiutopija. Digitālajā vidē tā ir realitāte, un neredzamība tai liek izskatīties mazāk biedējošai. Dažkārt uzraudzība ļauj cīnīties pret ļaundariem vai palīdz ierobežot koronavīrusa izplatību, bet visbiežāk tā prasti cenšas sūkt peļņu no mūsu ikdienas dzīves gaitām vai ar mums manipulēt.
Sergejs Pavlovs: 1001 sīkums remontam un dzīvei
“Ņem! Zinu – ūsainajiem var ticēt,” jokojot saka veikala saimnieks saņurcīta izskata  vīriņam ar ūsām, kurš kaut ko noskatījis, bet naudu aizmirsis. Abi smejas, klients apsola samaksāt rīt. Saimnieks ir Āgenskalna tirgus ilgdzīvotājs, zina, kam var ticēt.
Raimonds Rudzāts: Stadiona vietā - televizors
Nedēļām ritot, sašaurinās arī manas treniņu iespējas. Ja iepriekš rakstīju par saviem piedzīvojumiem stadionā, tad tagad slēgti ir arī stadioni. Nu vairs atliek tikai skriet brīvdabā un vingrot mājās – pie televizora.
Vladimirs Ivanovs: Kāpēc «Kurbada» aiziešana ir nopietna sūce Latvijas hokejā
Pēdējās dienās ziņu epicentrā nokļuva mūsu Latvijas Hokeja federācija (LHF), kura teju katru dienu atrodas frontes pirmajā līnijā. Tad jaunumi par LHF darbinieku štata samazināšanu; tad spekulācijās par tēmu, kur risināsies 2021. gada pasaules meistarsacīkstes hokejā saistībā ar runām, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Šveicē atceltais čempionāts tur varētu notikt nākamgad; tad ziņas, ka vēl nav saņemta atļauja jaunās treniņu halles būvniecībai “Daugavas” stadionā, kas būtu nepieciešamam tam pašam nākamā gada čempionātam, un termiņi jau spiež… Ja godīgi, tas viss nav tik būtiski uz kāda cita svarīga notikuma fona.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt