Аўтарская версія па-беларуску — тут.
Авторская версия на русском — здесь.
Arī baltu tautām nav gājis secen sarežģītais liktenis, tiekot ar spēku pievienotām padomju lielvalstij. Panslāvisms kā ideoloģija tika translēta, kā mēdz teikt, no katra gludekļa, taču to nevar teikt par citām idejām, kuras tika noklusētas. Impēriskajai varai ļoti gribējās no mums salipināt daudzgalvainu pūķi. Ar tādu ideoloģisko mērķi, lai viena viņa galva apēstu, kāpēc gan būtu jāizsakās delikāti – aprītu pārējās. Un to mēs, patiesību sakot, tagad arī novērojam: Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, Krievija ekonomiski un ideoloģiski aprij Baltkrieviju, pastiprinās Lukašenko un Putina diktatūras. Latvijas tauta iet savu unikālo ceļu, un ir pārsteidzoši, ka tās ceļi ar baltkrievu ceļiem krustojušies vairāk, nekā mēs no pirmā acu skatiena varam iedomāties.
Īsi par garo sarakstu ar mūsu tautām kopīgo
Es jau esmu minējusi, ka baltkrievi ir zemes cilvēki, zemnieku tauta, latvieši – arī. Viens no galvenajiem mūsu literārajiem darbiem ir Jakuba Kolasa "Jaunā zeme", kam pērn bija 100 gadu jubileja. Atbilstoši tam
būt pašam savas zemes saimniekam, strādāt un dzīvot uz tās uzceltajā mājā ir baltkrieva dzīves jēga.
Padomju laikā, kolhozu un kolektivizācijas laikā, šāda doma, maigi izsakoties, bija dumpīga. Jakubs Kolass sarakstīja savu episko poēmu, būdams politieslodzītais Minskas cietumā. Starp citu, tur viņu iesēdināja nevis padomju, bet cara režīms, un tas liek domāt par zināmu pārmantojamību, jo vairāk tādēļ, ka viņa radinieks atkārto viņa likteni jau mūsdienās.
Mūsu valodās, baltkrievu un latviešu, ir diezgan daudz kopīgu vārdu. Tik daudz (pāris desmitu, un saraksts tiek pastāvīgi papildināts), ka Latvijas baltkrievu apvienības "Supolka" aktīvisti radījuši galda spēli "Uzmini vārdu", kuru sekmīgi prezentēja Rīgas dienā pagājušajā gadā.
Latvijas iedzīvotāji no maza līdz lielam nekļūdīgi uzminēja baltkrievu vārdu nozīmi, jo tie gan pēc skanējuma, gan pēc rakstības ir ārkārtīgi līdzīgi latviešu vārdiem.
Latīņu rakstība baltkrieviem nav nekas jauns, mēs to izmantojam jau vairāk nekā simt gadus. Laikraksts "Naša ņiva", kuram mums ir simboliska nozīme, iznāca XX gadsimta sākumā tieši latīņu rakstībā. Tiesa, tikpat ilgu laiku vara aizliedza šo rakstību – vispirms Krievijas Impērijā, pēc tam padomju valstī, bet tagad pie tā ķērusies Lukašenko vara.
Tāpat kā latviešiem, dīvainā kārtā arī baltkrieviem pagāniskie ticējumi savijas ar kristietību. Pielūdzami akmeņi un ļoti seni akmens krusti, svētavoti, kas atrodas līdzās pareizticīgo baznīcām, mums ir parasta lieta.
Gan Latvijā, gan Baltkrievijā ir muzeji, kuros ir akmeņi zem klajas debess: laukakmeņu muzejs pie Minskas, tāpat kā kulta vietas Latvijā mums atgādina par mūsu tautu senajām reliģijām.
Senču piemiņas diena Dzjadi mierīgi sadzīvo ar Radoņicu, bet kristiešu Ziemsvētkus un pagānu Kaļadus mēs, baltkrievi, svinam praktiski vienlaikus. Un pat ilgie sovetizācijas gadi to nespēja izskaust.
Konference, kas nenotika, un Valentīna Sedova teorija par baltkrievu baltu substrātu
No 1973. gada 3. līdz 6. decembrim Minskā bija jānotiek zinātniskajai konferencei "Baltkrievu etnoģenēze", kurā gatavojās piedalīties pētnieki no Maskavas, Ļeņingradas, Kijivas, Viļņas un Tbilisi. Taču galu galā tā nenotika, jo to aizliedza komunistu vara. Man to izdevās uzzināt pavisam nesen, pateicoties rakstam, ko publicējis anonīms autors (savu vārdu viņš paturējis slepenībā drošības apsvērumu dēļ: ir tāda zinātniskā darbība, kas Baltkrievijā tagad var tikt atzīta par "ekstrēmistisku", ja tā atspoguļo ideoloģiju, kas nav propadomiska un atšķiras no oficiālās).
Šī konference tika atcelta, jo padomju ierēdņi baidījās, ka tā izraisīs intereses uzliesmojumu par "baltkrievu nacionālismu".
Tomēr referātu tēzes netika iznīcinātas un ir saglabājušās arhīvos.
Kas gan tāds aizliedzams bija tajā 200 lappušu biezajā zinātniskajā krājumā? Īpašu interesi piesaista vēstures zinātņu doktora, profesora, Krievijas Zinātņu akadēmijas locekļa (2003) un Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa (1994) arheologa slāvista Valentīna Sedova materiāls. Secinājumi, kurus zinātnieks bija izdarījis, balstoties ilggadējos arheoloģiskajos izrakumos, atšķiras no tiem, kurus mēs bieži dzirdējām padomju laikā un dzirdam līdz šim. Nenoliedzot trīs austrumslāvu tautu kopīgo izcelsmi, Sedovs pievērš uzmanību spilgtajam baltu komponentam baltkrievu etnoģenēzē. Citēju paša zinātnieka rakstu "Par baltkrievu izcelsmi":
"Galvenais jautājums, pētot baltkrievu izveides problēmu, ir noskaidrot un analizēt tos iemeslus, kuri izraisījuši senkrievu tautības Augšdņepras–Daugavas-Nemunas daļas savrupo lingvistisko un etnogrāfisko attīstību."
Kādi ir šie iemesli? Pilnībā raksts lasāms šeit, savukārt šajā publikācijā es īsi rezumēju. Kā norāda Valentīns Sedovs, pirms slāviem tajā daļā Austrumeiropas, kurā notika baltkrievu veidošanās, bija baltu ciltis. Būtiska skaita baltu izcelsmes hidronīmu saglabāšanās Augšējās Piedņepras, Piedvinas un Pienemunas teritorijā liek domāt, ka ienākušie slāvi ne tikai sastapuši šeit baltu valodās runājošus iedzīvotājus, bet arī kādu laiku ar viņiem dzīvojuši vienā teritorijā, pakāpeniski ar viņiem sajaucoties.
Zinātnieks arī demonstrē, ka baltkrievu valodā ir īpatnības, kas pierāda, ka uz to bijusi ietekme baltu valodām (tātad nav tā, ka tikai man tā šķita!). Latgales tipa vainagi, kas atrasti Smoļenskas–Polockas grupas kriviču garo kurgānu izrakumos, rotaslietas, cilvēku apbedīšanas veids, kā arī zirgu apbedījumi liecina par mūsu tautu etnisko tuvumu. 18 lappušu rakstā šis fakts apstiprināts ar daudziem lietiskajiem pierādījumiem.
Un pat antropoloģiskais tips, t.i., ģenētiskais komplekss un ārējais izskats, mums ir līdzīgi.
Nemaz nerunājot par etnogrāfiskajām īpatnībām, par kurām minēts iepriekš.
Pārsteidzoši: es, parasts cilvēks, aukstā vakarā sēžot mājās Rīgā un sērfojot internetā, atrodu informāciju, kas apstiprina manas personīgās izjūtas, ka mums, baltkrieviem, Latvija kļuvusi par otrajām mājām ne jau tāpat vien. Mītu par "slāvu brālību" impēriskās ideoloģijas kultivējušas ļoti neatlaidīgi, un,
ziniet, es neesmu pret to, ka manī ir arī austrumslāvu asinis, bet patiesība ir tāda, ka ne tikai tās.
Un ka baltu tautas mums bija patiešām tuvas. Un ir joprojām.
