Ārpus ētera
Gundars Vētra: pirmais latvietis NBA. «Sporta studijas» podkāsts #95
Gundars Vētra: pirmais latvietis NBA. «Sporta studijas» podkāsts #95
Nonācis basketbola mekā deviņdesmito gadu sākumā, Vētra pieredzēja vienu no iespaidīgākajiem periodiem Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) – Maikla Džordana un Čikāgas "Bulls" dominanci. Tā laika spēlētāju plejāde komentārus neprasa – Dominiks Vilkins, Čārlzs Bārklijs, Alonzo Mournings un vēl, un vēl… Vētras profesionālā karjera NBA apstājās pie 13 spēlēm. Tomēr savu un arī Latvijas vārdu viņš bija pieteicis.
Jānis Ikaunieks: «Ārsti man teica, ka es nebūšu profesionāls sportists!» «Sporta studijas» podkāsts...
Jānis Ikaunieks: «Ārsti man teica, ka es nebūšu profesionāls sportists!» «Sporta studijas» podkāsts #97
Par Jāni Ikaunieku 2015. gadā runāja teju visi, kas kaut cik interesējās par Latvijas futbolu. Viņu sauca par Latvijas futbola jauno glābēju - 19 gadu vecumā viņš bija otrs labākais vārtu guvējs virslīgā. Jauniešu izlasēs Ikaunieks spēlēja maz, jo viņa kvalitātes jau tajā vecumā atbilda nacionālās izlases līmenim. Beigu beigās viņš tobrīd kļuva par vienīgo Latvijas futbolistu TOP5 futbola čempionātā, pārejot uz Francijas klubu "Metz".
«To vēlētos Ita Kozakēviča». Poļi Rīgas barikādēs
«To vēlētos Ita Kozakēviča». Poļi Rīgas barikādēs
Pirms mēneša lietuvieši un latvieši atzīmēja kārtējo, lai gan ne apaļo, barikāžu gadadienu — nozīmīgu notikumu, kas noveda pie Baltijas republiku pilnīgas neatkarības atgūšanas. 1991. gada janvārī gan Lietuva, gan Latvija jau formāli bija pasludinājušas savu neatkarību, kas tomēr netika starptautiski atzīta. Maskavas valdība joprojām cerēja sagraut neatkarības kustību pie Baltijas jūras. 1991. gada ziema Viļņā un Rīgā nebija bez cilvēku upuriem. Laba ziņa ir tikai tāda, ka tie upuri nebija velti — 1991. gada septembrī Baltijas valstis iestājās Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī tās atzina jau gandrīz sabrukusī Padomju Savienība.
«Gudrs, vēl gudrāks» uzvarētājs Mikus Dāvis Liepiņš: Jāpiepilda ir savi, nevis vecāku sapņi
«Gudrs, vēl gudrāks» uzvarētājs Mikus Dāvis Liepiņš: Jāpiepilda ir savi, nevis vecāku sapņi
Mikus Dāvis Liepiņš ir dzimis un audzis Valmierā. Strādā Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā, kurā pasniedz fiziku, matemātiku, inženierzinātnes, ģeogrāfiju un arī vada robotikas pulciņu. "Skolotāja amats man ir pamatdarbs, kas aizņem lielāko daļu nedēļas. Paralēli darbam skolā studēju Rīgas Tehniskajā universitātē un, kad sanāk laiks, piestrādāju par būvdarbu vadītāja palīgu prakses vietā," norāda Mikus.
Anda Rožukalne: Kara vai miera žurnālistika? Nē, patriotiskā!
Anda Rožukalne: Kara vai miera žurnālistika? Nē, patriotiskā!
"Tā vairs nav agrākā žurnālistika, mūsu veidotais saturs neatbilst pamata profesionālajiem principiem, jo ir karš," tā ziņu un aktuālo notikumu žurnālisti raksturoja savu darbu jau Krievijas izraisītā kara Ukrainā pirmajās nedēļās.
Māris Rīmenis: Pēdējoreiz teniss ar Ernestu Gulbi «Arēnā Rīga»
Māris Rīmenis: Pēdējoreiz teniss ar Ernestu Gulbi «Arēnā Rīga»
Nupat visaugstākā līmeņa teniss beidzies Austrālijā, bet jau šonedēļ liels notikums arī Latvijas līdzjutējiem – "Arēnā Rīga" risināsies Deivisa kausa izslēgšanas kārtas mačs, cīņā par iekļūšanu pasaules pirmajā grupā Latvijai spēlējot pret Izraēlu. Kas vēl saistošāk – pēdējo reizi laukumā izlases sastāvā izies visu laiku labākais Latvijas tenisists vīriešiem Ernests Gulbis.
Janvāra sacelšanās. Svarīga Polijai un Lietuvai, maz zināma Latvijā
Janvāra sacelšanās. Svarīga Polijai un Lietuvai, maz zināma Latvijā
Divu tautu republika, poļu un lietuviešu kopvalsts, kura savulaik sasniedza arī Rīgu un Tartu, zaudēja savu neatkarību Krievijas, Prūsijas un Austrijas īstenotajā Trešajā valsts dalīšanā 1795. gadā. Tieši tad Kurzemes un Zemgales hercogiste oficiāli kļuva par Kurzemes guberņu, lai gan vēl pirms gada tur notika sacelšanās, kuru vadīja poļu muižnieks Tadeušs Koscjuško (Tadeusz Kościuszko). Pašlaik Koscjuško sacelšanās (tā to sauc pie Vislas) pēta poļu vēsturnieks Arkadiušs Jaņickis (Arkadiusz Janicki) no Gdaņskas. Savukārt Janvāra sacelšanos šogad atzīmēs Polijā un Lietuvā, jo ir taču apaļa 160 gadu jubileja. Latvijā par šo vēstures faktu ir jāatgādina, lai gan Latvijas poļi, kas aktīvi darbojās pirmskara Poļu savienībā, svinīgi atzīmēja šo dienu līdz 1940. gadam.
Lilita Eglīte: «Ielas garumā» stāsti kļūst par vienotu likteņstāstu
Lilita Eglīte: «Ielas garumā» stāsti kļūst par vienotu likteņstāstu
Jau 20 gadus Latvijas Televīzijas (LTV) žurnāliste Lilita Eglīte kopā ar ceļabiedriem autorraidījumā "Ielas garumā" izstaigā Rīgas un citu Latvijas pilsētu un ciematu ielas, veidojot bagātus un interesantus stāstus, kas citur nav izlasāmi un atrodami. Kādi bija šī raidījuma pirmsākumi un fenomeni, ko tajā 20 gadu laikā izdevies dokumentēt?
«V.I.P» spēles tests – ko Tu zini par Latvijas upēm?
«V.I.P» spēles tests – ko Tu zini par Latvijas upēm?
Savā ziņā upes un upītes ir valstu asinsrite. Latvijā ir vairāk nekā 12 000 upju, tās visas nav pieminētas LTV erudīcijas spēlē "Veiksme. Intuīcija. Prāts", tomēr, ja iedomājamies mūs kā Latvijas iedzīvotājus, tad katram ir tuvākā upe, ar kuru kāds atmiņu stāsts  būs saistīts. Pavasaros uzzinām, ka tās pārplūstot var sagādāt lielas raizes, bet šogad tas notika jau janvārī. Piedāvājam testu par Latvijas upēm, atbildes uz šiem jautājumiem meklējušas arī V.I.P. komandas.
Rūdolfs Kalvītis: Visu mūžu esmu mācījies, lai būtu hokejā. «Sporta studijas» podkāsts #93
Rūdolfs Kalvītis: Visu mūžu esmu mācījies, lai būtu hokejā. «Sporta studijas» podkāsts #93
Kalvīša uzvārds Latvijas hokejā nav svešs. Daudziem gan tas asociējas ar pašreizējo Latvijas Hokeja federācijas prezidentu un bijušo Latvijas ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. Hokejam vairāk sekojošie noteikti zina, ka Aigara dēli Kārlis un Rūdolfs spēlējuši hokeju, tostarp jauniešu un junioru izlasēs. Jaunākais no viņiem Rūdolfs pēc hokeja slidu kāršanas uz nagliņas nekur tālu no ledus laukumiem nav ticis, jo šobrīd pārrauga Latvijas izlašu darbību kā ģenerālmenedžeris.
Tomašs Otockis: Diktatori, demokrātija un nacionālās minoritātes – sarežģīta simbioze
Tomašs Otockis: Diktatori, demokrātija un nacionālās minoritātes – sarežģīta simbioze
Vai Antans Smetona (Antanas Smetona) ir pelnījis pieminekli? Tāds jautājums radās maniem draugiem no Lietuvas, kad valsts valdība nolēma uzcelt pirmskara prezidenta monumentu Viļņas Vecā teātra priekšā (pirms 2022. gada derusifikācijas to sauca par Krievu drāmas teātri, līdz 1939. gadam tas bija poļu teātris Poguļankā, celts par Viļņas poļu kopienas naudu, kura nekad to neatguva). Kolēģi no Lietuvas jautāja ne tikai 1926. gada decembra valsts apvērsuma vai Varņos un Dmitrovecā koncentrācijas nometņu izveidošanas, Saeimas atlaišanas un neatkarīgās preses likvidācijas dēļ. Runa bija arī par Smetonas attieksmi pret poļu minoritāti. Par spīti tam, ka bija precējis ar polieti Zofiju Hodakovsku (Zofia Chodakowska), Smetona nenesa sirdī siltas jūtas pret Kauņas poļiem.
Māris Rīmenis: «Australian Open» klāt, tenisistiem ļoti daudz savainojumu
Māris Rīmenis: «Australian Open» klāt, tenisistiem ļoti daudz savainojumu
Sezonā pirmais "Grand Slam" turnīrs tenisā sāksies jau jaunnedēļ – neapšaubāmi pats nozīmīgākais notikums pasaules sportā 2023. gada janvārī. Šoreiz gan nespēlēs daudz slavenību, un lielākoties tas savainojumu dēļ. Ir arī citi iemesli, kā Naomi Osakai, taču kopumā daudzi ir neveseli.
2022. gada izcilākā snieguma autors Eiropas rallija čempionātā. Mārtiņš Sesks «Sporta studijas» podk...
2022. gada izcilākā snieguma autors Eiropas rallija čempionātā. Mārtiņš Sesks «Sporta studijas» podkāstā #92
Liepājnieks Mārtiņš Sesks 2018. gadā uzvarēja Eiropas rallija čempionātā ERC3 klasē, bet 2020. gadā bija pasaules rallija čempionāta (WRC) junioru ieskaites vicečempions. Aizvadītajā sezonā viņš saņēma balvu par izcilāko sniegumu, ko nodrošināja ar perfektu sniegumu Liepājas rallijā. Kopā ar stūrmani Renāru Franci viņi uzvarēja visos 12 ātrumposmos un kopējā rallija ieskaitē. Seska sasniegtais ir atkārtots WRC pilota Sebastjana Lēba rekords - 2005. gadā leģendārais francūzis uzvarēja visos Korsikas WRC ātrumposmos.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd