2019. gadā tas bija gludi skūts, atraktīvs politiķis, kurš arī lielai daļai ukraiņu joprojām vairāk saistījās ar komisku lomu TV seriālā, nevis valsts līdera tēlu. Taču pēdējo pāris gadu laikā esam pieraduši redzēt pavisam citu Zelenski: ar rūpju izvagotu seju, kurā atspoguļojas atbildība par desmitiem miljonu ukraiņu likteni.
Zelenska pateicības žests
Ukraina jau toreiz bija iesaistīta cīņā ar Krievijas impērisko režīmu, kas 2014. gadā bija sagrābis Krimu un mēģināja atšķelt no Ukrainas arī citus valsts austrumu apgabalus.
Zelenskis vizītes laikā izteica pateicību Latvijai par atbalstu šajā cīņā: "Šodien Ukraina izcīna savas tiesības Eiropas nākotnē un par to maksā ļoti lielu un briesmīgu cenu. Mēs esam pateicīgi, ka šajā sarežģītajā cīņā Latvija stāv mums blakus, blakus ukraiņiem."
Taču pirms četriem gadiem arī viņš noteikti nevarēja iedomāties, ka par savu brīvību un neatkarību Ukrainai nāksies maksāt vēl daudz augstāku un briesmīgāku cenu.
Baltijas valstis kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā ir bijušas vienas no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām; šim mērķim esam atvēlējuši proporcionāli daudz lielāku daļu no sava iekšzemes kopprodukta, nekā to darījušas Rietumu lielvalstis.
Zelenska vizīte Baltijas valstīs zināmā mērā bija arī kā pateicības žests par atbalstu, ko Baltijas tautas līdz šim izrādījušas Ukrainai.
Viļņā viņš uzrunāja sabiedrību un solīja, ka kopīgiem spēkiem mēs sagaidīsim dienu pēc kara un dienu bez Putina.
Tādēļ nedaudz žēl, ka Zelenskim vizītes laikā Latvijā nebija iespējas tikties un uzrunāt plašāku Latvijas sabiedrību, jo viesošanās Igaunijā un Latvijā bija saspiesta vienā dienā un pietika laika tikai "obligātās programmas" izpildīšanai.
Taču jāsaprot, ka Zelenskis ir karā ierautas valsts līderis, kuram ir ļoti daudz pienākumu pašu mājās un arī ārzemēs, mēģinot nodrošināt starptautisko atbalstu, bez kura Ukrainai būtu ļoti sarežģīti turpināt cīņu pret Krievijas iebrucējiem.
Ukraina cīnās mūsu vietā
Latvijas atbalsts Ukrainai kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma ir pārsniedzis 600 miljonus eiro. Tā ir liela summa, bet Latvijai ir gana daudz gan ideālistisku, gan pragmatisku iemeslu, kādēļ atbalstīt Ukrainu.
Ukrainai piešķirtā nauda nav nekāda labdarība, bet gan investīcija Latvijas aizsardzībā, jo skaidrs ir viens: ukraiņi pašlaik karo mūsu vietā, un katra diena, kamēr viņi turpina cīņu, turpina iznīcināt Krievijas armijas dzīvo spēku un kara tehniku, attālina dienu, kad Kremlis varētu izdomāt paplašināt karadarbības zonu uz Baltijas valstu teritoriju.
To ļoti labi apzinās arī Zelenskis, kurš Baltijas turnejas laikā uzstājīgi atkārtoja vienu vēstījumu: ja kritīs Ukraina, tad Maskavas apetīte ar to nebeigsies, nākamās rindā būs Baltijas valstis, Moldova, Polija.
"Šī ir Eiropas Savienības fronte; mēs aizsargājam visus," uzsvēra Zelenskis.
Optimismu nomainījis pesimisms
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs apsolīja atbalstīt Ukrainu līdz pilnīgai uzvarai. Viņš arī iezīmēja, kā šī uzvara varētu izskatīties: Ukrainas suverenitātes atjaunošana 1991. gada robežās.
Diemžēl optimismu, kas gan Ukrainā, gan Latvijā valdīja pirms gada pēc Hersonas atbrīvošanas, ir nomainījis daudz drūmāks skatījums uz Ukrainas nākotnes izredzēm.
2023. gadā veiktās pretuzbrukuma operācijas nav nesušas gaidītos panākumus, bet Kremlis demonstrē pārliecību, ka tam vēl ir pietiekami daudz resursu, lai turpinātu karu tik ilgi, kamēr apsīks Rietumu palīdzība un ukraiņu spēja pretoties.
Starptautiskā situācija kļūst arvien nelabvēlīgāka Ukrainai, un Rietumos arvien skaļākas kļūst balsis, kas apšauba Ukrainas atbalstīšanas lietderību.
Rietumi pašlaik ir gatavi palīdzēt Ukrainai tik daudz, lai neļautu ukraiņiem zaudēt, bet vilcinās sniegt pietiekami lielu atbalstu, lai Ukrainai būtu labākas izredzes uzvarēt.
Nedrīkstam ļaut Rietumiem atslābt
Šajā situācijā Baltijas valstīm ir īpaši svarīgi turpināt pie Eiropas Savienības un NATO sarunu galda aizstāvēt Ukrainas intereses, lai neļautu Rietumu lielvalstīm atslābt un ļauties "nogurumam" no kara Ukrainā.
Bet arī mums Latvijā vēl ir diezgan daudz darāmā, lai nebūtu jākaunas skatīties acīs ukraiņiem. Piemēram, Latvija varētu arī nebūt Eiropas līdere Krievijas graudu eksporta nodrošināšanā vai Rietumu alkohola vizināšanā uz Krieviju.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien sarunā ar Ukrainas līderi esot vienojies, ka Zelenskis kādreiz vēl noteikti atbrauks uz Latviju, lai atpūstos un nobaudītu alu pēc Ukrainas uzvaras.
Jācer, ka nākamreiz ciemos Latvijā atkal varēsim sagaidīt to pirmo, gludi skūto un dzīvespriecīgo Zelenski, nevis kara nogurdināto valstsvīru, kuram jācīnās par savas valsts un tautas izdzīvošanu.
