Ārpus ētera
Video blogs: statistika saka priekšā, kur meklēt baltus Ziemassvētkus

Ticamu prognožu Ziemassvētku laikam pagaidām nav, bet pēdējo dažu desmitgažu statistika rāda, ka Alūksnē un Zosēnos visbiežāk svētki ir sniegoti, bet ar sniegu visnabadzīgākā ir pat ne Liepāja vai Ventspils, ne arī Kolka, bet gan - Pāvilosta. Plašāk par sniegu un Ziemassvētkiem skaties video.

Mareks Matisons: Latvijas gēns SLUSH

Latvijas jaunuzņēmumi šogad SLUSH - jaunuzņēmumu juceklī, lielākajā Ziemeļeiropas forumā, kas tradicionāli novembra beigās pulcina Somijas galvaspilsētā Helsinkos tūkstošiem jaunuzņēmēju un investoru - bija pārstāvēti lielākā skaitā, nekad agrāk. Kopā bija 27 uzņēmumu un vairāk nekā simts individuālu Latvijas pārstāvju. Šogad SLUSH ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) finansiālu atbalstu bija iespēja veidot Latvijas pārstāvju stendu un ar jaunuzņēmumu asociācijas un TechChill kontaktu kapitālu aicināt medijus un investorus uz Latvijas sarunu – brokastīm ar ekonomikas ministru un jaunuzņēmumu kopienas pārstāvjiem.

Mareks Matisons: Vienradžu meklējumi somu zemē

SLUSH - jaunuzņēmumu juceklī, lielākajā Ziemeļeiropas forumā, kas tradicionāli novembra beigās pulcina Somijas galvaspilsētā Helsinkos tūkstošiem jaunuzņēmēju un investoru, šogad pamanāms ir Latvijas zīmols.

Māris Zanders: «Čekas maisu» atvēršana – un tālāk?

Vispirms – lai mēs varētu virzīties uz priekšu – pieņemam, ka tā saucamie čekas maisi un saturiski līdzīga informācija ir jāpublisko un tas arī tiks izdarīts. Labi. Tālāk mums jāmēģina atbildēt uz jautājumu – kādēļ šī publiskošana jāveic? Pieņemu, ka visbiežāk atbilde būs – lai noskaidrotu vēsturisko patiesību. Labi.

Lilita Eglīte: Kā mēs valsti veidojām

Man patīk veidot raidījumus un filmas par pagātnes notikumiem, šķetināt vēsturiskas mīklas un meklēt likumsakarības starp pagātni un tagadni. Šopavasar radās iespēja filmēt stāstu par Latviešu pagaidu nacionālās padomes (turpmāk - LPNP) dibināšanu Valkā 1917. gada novembrī (pēc vecā stila). Notikums, kas lika pamatus Latvijas valstij, nebija gluži balts plankums manā apziņā, bet tieši tik nezināms, lai būtu interesanti.

Māris Rīmenis: Pirmie secinājumi pēc Ziemeļamerikas posmiem skeletonā un bobslejā

Trīs pirmie Pasaules kausa sezonas posmi Ziemeļamerikā bobslejā un skeletonā aizvadīti un var izdarīt  pirmos secinājumus. Šoreiz  vēl ievērojamāki notikumi sporta varas gaiteņos - Lozannā speciālā Starptautiskās olimpiskās komitejas komisija diskvalificējusi  četrus krievu skeletonistus Soču spēlēs, tostarp arī zelta medaļas ieguvēju Aleksandru  Tretjakovu. Līdzīgs lēmums arī bobslejā, kur diskvalificēts uzvarētājs divniekos un četriniekos Aleksandrs Zubkovs.

Latvijas kolorīts: Izlikšanās, ka tev kaut kas patīk vairāk, nekā īstenībā

Vārītas olas, majonēze, marinēti gurķi. Es varu ieēst visus, un man tie visi arī īpaši nepatīk. Saliec kopā, un sanāks galvenās sastāvdaļas pazīstamākajiem latviešu salātiem - rasolam. Tāpēc ir iederīgi, ka tieši rasols mani iepazīstināja ar svarīgu, bet apslēptu latviešu sabiedrības konceptu: izlikšanos, ka tev kaut kas patīk nedaudz vairāk nekā īstenībā. 

Jānis Šiliņš: Gandrīz simts — 99 plus. Vēsture, ko raksta ļaudis

Vēsture nav tikai lieli un grandiozi pagātnes notikumi vai globāli procesi. Pagātne nepieder izciliem karavadoņiem vai ģeniāliem līderiem. Latvijas neatkarības stāsts ir arī tā laika cilvēku ikdienas vēsture, viņu sadzīviskās rūpes, pārdzīvojumi, cerības, ikdienas varonība lielu pārmaiņu laikos. Latvijas neatkarība nav tikai latviešu tautas vai pilsonisko politiķu stāsts. Lielie pagātnes notikumi nav iedomājami bez "ierindas" cilvēka dalības. Tādēļ projektā #LV99plus mēs vēlamies atspoguļot arī šo vēstures pusi un vienlaikus parādīt Latvijas tā laika sabiedrības daudzveidību – gan etnisko, gan sociālo, gan arī reģionālo.

Aiga Pelane: Latvijā svarīgi veidot vidi, kas piesaista cilvēkus

Visu šo nedēļu runājām par migrāciju. Cik nu patiesi varējām, neizvairoties arī no nepatīkamām lietām. Man šķiet, ka šī saruna bija ļoti būtiska tieši svētku nedēļas laikā – jo galu galā par ko gan citu runāt Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā, ja ne par lietām, kas ir būtiskas, kas praktiski skar mūs visus un kas svarīgas, domājot par mūsu valsts nākotni pēc desmit, divdesmit vai nākamajiem simt gadiem.

Agnese Lāce: Darbaspēku no ārvalstīm vajadzēs - kā to piesaistīt gudri?

Arvien biežāk dzirdam gan to, ka būs nepieciešams darbaspēks no ārvalstīm, gan par tā piesaistes iespējamiem risinājumiem un arī sarežģījumiem. Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm identificētas gan nozares, kur trūks darbaroku, gan vajadzīgais imigrācijas un remigrācijas apjoms. Jau šobrīd apstrādes rūpniecības uzņēmumos darbaspēka trūkums ir būtiskākais šķērslis ražošanas attīstībai.

Atis Klimovičs: Kas vairs atceras prezidentu vizītes Maskavā?

Ir pagājuši vairāki gadi kopš Latvijas iepriekšējo prezidentu vizītēm Maskavā, kas tika skaidrotas ar vēlmi kliedēt savstarpējo neuzticēšanos un centieniem uzlabot savstarpējās attiecības. Tagad labi redzams, ka tās bijušas vien nepamatotas ilūzijas un attiecības ar Kremli nav iespējams uzskatīt par labām.

Aiga Pelane: Arī tautiešu atgriešanās var radīt problēmas

Strādājot pie Tēta projekta un diskutējot ar kolēģiem mūsu kopā sanākšanas reizēs, viendien man neviļus izrāvās frāze, ka tiem daudzajiem komentētājiem sociālajos tīklos, kas mūs, te palicējus, apsaukā par lūzeriem jeb neveiksminiekiem, zināmā mērā ir taisnība. Jā, manī pēkšņi zuda pārliecība, ka esmu darījusi pareizi, palikdama Latvijā. Turklāt, lai arī secinājums bija emocionāls, tam bija vairāki racionāli apsvērumi.

Aiga Pelane: Vēlme pamest Latviju nekur nepazudīs

Laiki, kad daudzi brauca uz ārzemēm lasīt sēnes, ir garām. Tāpat kā pagātnē ir krīzes laika galvenais aizbraukšanas iemesls – augstais bezdarbs Latvijā, palikšana bez iztikas līdzekļiem un lielie parādi bankai. Kas tad īsti tagad brauc prom no Latvijas, un vai mums par to būtu jāsatraucas?

Jaunākie
Populārākie
Interesanti