Ārpus ētera
Paldies ikvienam, kura aicināts, es piedāvāju savas "galvas ripošanu". Ja kādam no tā paliks labāk. Piedāvāju varbūt Doma laukumā, tur labāka zona filmēšanai un radio reportāžai.
Aicinām ikvienu pārbaudīt savas zināšanas testā LSM.lv portālā, atbildot uz dažiem no jautājumiem, kas daudzu sezonu laikā izskanējuši Latvijas Televīzijas spēlē visai ģimenei "Gudrs, vēl gudrāks"!
Tieši pirms gada, pēc atklātas vēstules saņemšanas, analizējām, vai sievietēm ir līdzvērtīgas iespējas piedalīties būtisku jautājumu apspriešanā Latvijas sabiedrisko mediju diskusiju formātos. Dati rādīja nozīmīgu disproporciju, kopumā no visiem dalībniekiem diskusijās bija aicinātas izteikties 38% sieviešu, kuras lielākoties runāja par sociāliem un kultūras jautājumiem, pārstāvēja izglītības un veselības jomu, nevalstiskās organizācijas (NVO).
Vecums un nāve pie mums joprojām ir neērtas un tabu tēmas. Tas ir skumji, tas ir smagi, bet mums arī parastajā dzīvē problēmu pietiek, lai vēl domātu par to, kas spīd (vai visdrīzāk nespīd) tuneļa galā.
Es dzīvoju netālu no Rīgas lidostas, tāpēc esmu tik pieradis pie lidmašīnu trokšņa, ka bieži vien to ignorēju. Tādēļ biju ļoti pārsteigts, kad mani draugi no Kijivas, kas tikko bija ieradušies Latvijā, bailēs iespiedās krēslos, tiklīdz apkārt atskanēja lidmašīnas dzinēju rūkoņa. Jāatzīst, man nebija ne jausmas, cik liela skaņas nozīme ikdienā ir daļai Ukrainas iedzīvotāju. Martā man bija iespēja aizbraukt uz Hersonu un savām acīm redzēt tās dzīvi no iekšpuses. Pirmajā mirklī šī pilsēta atgādina savu ēnu, bet ieklausoties saproti, cik daudz no ierastajām skaņām šī pilsēta ir zaudējusi.
Pirms dažām dienām es iegāju opozicionālās Polijas zemnieku partijas – Latvijas Zemnieku savienības analoga – mājaslapā. Sadaļā "Kalendāra lapa" bija rakstīts: "1926. gada 12. maijā Juzefs Pilsudskis (Józef Piłsudski) lojālo karavīru priekšgalā devās uz Varšavu. Tā sākās traģiskie notikumi, kas vēsturē iegāja kā "maija apvērsums". Varšavas ielās notika brāļu kaujas, kuru rezultātā gāja bojā 379 cilvēki, tostarp 164 civiliedzīvotāji. Prezidents Staņislavs Vojcehovskis (Stanisław Wojciechowski) un premjerministrs Vincentijs Vitoss (Wincenty Witos), nevēloties pieļaut vēl vairāk asiņaino cīņu, piekāpās, un valsts vadītāja pienākumus pārņēma Saeimas maršals Macejs Ratajs (Maciej Rataj). Maija apvērsums iznīcināja 1921. gada konstitūciju, kas bija visdemokrātiskākais pamatlikums to laiku Eiropā. Atceroties šos notikumus, Tautas kustības atbalstītāji nolika ziedus pie Vincentija Vitosa pieminekļa.
Nesen beidzu lasīt latviski izdoto somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu "Putina troļļi", kas stāsta par Krievijas informācijas kara operācijām. Lai arī žurnāliste apraksta Kremļa operācijas citās valstīs, grāmata palīdz labāk saprast arī to, kas notiek Latvijā, tāpēc izlēmu padalīties ar dažiem vērojumiem un secinājumiem.
9. maija notikumi gadiem ilgi bijuši daļa no ziņām. Šogad tie atšķirīgi, jo nav pieminekļa Pārdaugavā, kas bija kļuvis par politisko resursu plūsmas bagātinātu mērķi kaimiņvalsts maigās varas izrādīšanai un propagandas kanalizācijai. Mainījies arī regulējums, un tiem, kam 9. maijs šķiet atzīmējama diena, šajā pavasarī bija iespēja doties tikai uz Otrā pasaules kara kareivju apbedījuma vietām.
Atvars Tribuncovs Latvijas valstsvienības sastāvā piedalījies desmit pasaules čempionātos un divās olimpiskajās spēlēs. Augumā raženais aizsargs savulaik bija viens no nedaudzajiem, kurš bija pieprasīts hokejists tā laika spēcīgākajās līgās. Izlasē Atvars piedzīvoja teju visus brīnumus, kas noticis ap Latvijas izlasi. Redzēja, kā vecā gvarde ar Oļegu Znaroku priekšgalā kontrolēja notikumus izlasē, treneru atlaišanas pēc spēlēm, vēl ģērbtuvē esot, spēlējis vienā duetā ar Sandi Ozoliņu, Kārli Skrastiņu.
Ja tagad jautāsim jaunam varšavietim, ko viņam nozīmē 1. maijs, skaidru atbildi nesaņemsim. Polijā tas vairāk ir "garo brīvdienu" un grilēšanas laiks (3. maijā tiek atzīmēta arī Konstitūcijas diena). Pirms Otrā pasaules kara tā nebija: gan Polijā, gan Latvijā Darba svētki daudz ko nozīmēja, lai gan abās valstīs kreisais spārns darbojās atšķirīgajā ietekmes pakāpē: Latvijā tas uzvarēja katrās Saeimas vēlēšanās, bet Polijā tā bija partija, kas saņēma labākajā gadījumā ap desmit procentiem atbalsta. Tomēr Rīgas un Varšavas sociālistus vienoja draudzīgas attiecības. Latvijas galvaspilsētā un citās pašvaldībās darbojās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) poļu sekcija. Abu valstu sociālistu draudzība pārdzīvoja Otro pasaules karu un pēckara periodu, kad abās valstīs neatkarīgo kreiso darbība tika aizliegta kā komunistiem riskanta konkurence. Tad poļi un latvieši arī satikās trimdā.
Lai gan Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirms vairāk nekā 100 gadiem, tās rezultātus mēs izjūtam arī šodien. Latvijā, pretstatā Lietuvai un Igaunijai, spēkā vēl arvien ir 1922. gadā apstiprinātā konstitūcija. Tātad gadsimtu seni Satversmes sapulces lēmumi turpina ietekmēt mūsu ikdienu. Tāpēc rodas jautājums, kāda būtu Satversme, ja visiem mums būtu iespēja nobalsot 1920. gadā. Lai uz to atbildētu, esam izveidojuši Satversmes sapulces šķirotavu, kas ļaus katram no mums ne tikai paust savu pilsonisko nostāju, bet arī uzzināt vairāk par Satversmes sapulces vēsturi. Kā šķirotavas satura autors šajā ierakstā paskaidrošu, kā un kāpēc esmu izvēlējies šķirotavu veidot šādi.
Jau pavisam drīz – 31. maijā – 14. Saeima mēģinās ievēlēt Latvijas Valsts prezidentu. Ja nesanāks, tad pēc 10–15 dienām mēģinās atkal. Un tad atkal. Līdz brīdim, kad kāds no kandidātiem saņems vismaz 51 balsis no Saeimā pārstāvētajiem deputātiem.
Aļonai Ostapenko sezona uz māla seguma šogad sākās tikai Štutgartē – slimības seku dēļ bija jāizlaiž turnīrs Čarlstonā, bet nu jau sportiste ieiet ierastajā ritmā. Štutgartē bija gana labs sniegums, un par zaudējumu Onsai Žabērai otrajā kārtā nav jākaunas. Šonedēļ Madrides turnīrs, vēl pēc nedēļas būs jāspēlē Romā un jābūt gatavai "Grand Slam", kas sāksies maija beigās Parīzē.
2022. gada Latvijas hokeja izlases kapteinis Rodrigo Ābols pēc savas karjerā labākās sezonas ar lielu motivāciju pievienojies valstsvienībai. Ar neveiksmi Zviedrijas hokeja līgas (SHL) pusfinālā noslēdzās Ābola piecu gadu stāsts "Orebro" komandā. Taču tagad sagaida jauns posms Engelholmas "Rogle" vienībā, zemapziņā arī sēž cerība atgriezties Ziemeļamerikā, jo pirmajā piegājienā kovids patraucēja debitēt Nacionālajā hokeja līgā (NHL).
Marta izskaņā kalnu riteņbraucēji Lauris Purniņš un Jānis Priževoits izcīnīja 4. vietu amatieru ieskaitē prestižākajā kalnu riteņbraukšanas daudzdienu tūrē "Cape Epic". Pārbaudījums bijis sarežģīts – Dienvidāfrikas Republikā astoņās dienās pievarēti 648 km un 15 475 augstuma metri.
Aprīlī poļi atzīmēja jau divas nozīmīgas gadadienas saistītas ar divu totalitāro valstu noziegumiem, kuras 1939. gada septembrī sadalīja Poliju savā starpā: Katiņas slaktiņa oficiālās atklāšanas astoņdesmitā gadadiena, kuras piemiņai 13. aprīlis Polija ir oficiāli noteikts par atceres dienu, kā arī pagāja 80 gadi kopš Varšavas geto sacelšanās uzsākšanas (19. aprīlī). Latvijā daudzi zina par padomju noziegumu pie Smoļenskas, tika pat izdota grāmata latviešu valodā veltīta Katiņai, tomēr joprojām ne visiem ir zināms, ka Varšavā vienā desmitgadē notika uzreiz divas antinacistiskās sacelšanās (nākamā sākās 1944. gada 1. augustā un ilga divus mēnešus, tajā cīnījās arī Varšavas ebreji). Protams, Latvijai ir savas gadadienas, saistītas ar holokausta notikumiem un agrāko ebreju dzīvi valstī (šogad apritēja 100 gadi kopš nacionālistiskās organizācijas "Beitar" dibināšanas Rīgā). Tomēr šoreiz dosimies ceļojumā pa Varšavas ebreju "pēdām".
Latvijas Televīzijas (LTV) podkāstā "Parunāsim" par žurnālistiku kara tuvumā sarunājas sabiedrisko mediju portāla LSM ziņu redaktore Aleksandra Fahretdinova un LTV ārzemju ziņu korespondente Ina Strazdiņa.
Atlaists pēc aizskaroša tvīta! Tā notika ar "Burlington Free Press" pieredzējušo redaktoru Denisu Finliju. Kad līdzās citiem medijiem par šo gadījumu rakstīja "The Washington Post", tā žurnāliste Ešlija Pārkere nenojauta, ka viņa pēc "Twitter" ieraksta tiks vainota dezinformācijas izplatīšanā. Sociālajos medijos publicētais ir bijis iemesls vairāku žurnālistu darba zaudējumam un pastāvīgai diskusijai par jaunām profesionālās ētikas normām.
Latvijas 2022. gada labākais basketbolists Rihards Lomažs varētu nepiedalīties Latvijas debijā Pasaules kausa finālturnīrā. Šāda ziņa parādījās janvāra vidū dažādos medijos. Viņa Vācijas klubs no Oldenburgas neko sīkāk nepastāstīja, vien oficiālajā paziņojumā teica, ka Lomažs ir guvis ilglaicīgu traumu.
Man uz galda, pareizāk sakot, elektroniskajā pastā pēdējā gada laikā sakrājies krietns ducis sūdzību par mūsu raidījumiem un rakstiem. No skatītājiem, tvitera aktīvistiem un politiķiem. Vadu redakciju gandrīz septiņus gadus, un nekad agrāk neesmu saņēmusi tik daudz sūdzību visdažādāko iemeslu dēļ.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
