Ārpus ētera
Anda Rožukalne: Brīvība izvēlēties informācijas avotus ir viedokļu daudzveidības pamats
Kara pirmais mēnesis. Speciālizlaidumi, papildu ziņu izlaidumi, pārplānoti raidījumi, īpašas informatīvi analītiskas programmas. Ziņas, mūzika un vakara pasaciņa ukraiņu valodā. Simt  divdesmit deviņas papildu satura stundas Latvijas Radio.  Paralēli Latvijas Televīzijā bijuši 56 ziņu izlaidumi, trīs īpaši informatīvi analītiskie raidījumi, nakts ziņas brīvdienās, reportāža “Brīvības tilts”, divi diskusijas “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumi. LTV7 saturā bijuši 68 ziņu izlaidumi, 22 analītiskie raidījumi “TČK”, īpaši izcelts saturs un darbs garās maiņās portālā LSM. Milzu auditorija sekoja koncerta pie Kongresu nama tiešraidei, gājienam pie Brīvības pieminekļa, labdarības koncertam Mežaparkā un koncerta pārraidei no Varšavas. Tā ir vien daļa no sabiedrisko mediju darba pirmajā kara mēnesī.
Anita Brauna: Vai sabiedriskie mediji tiešām apdraud Latviju? Vēstule Artim Pabrikam
Pagājušās sestdienas vakarā, pārskatot ierakstus "Twitter" vietnē, starp fotogrāfijām, kurās redzamas cilvēku līķiem nokaisītas ielas Kijivas piepilsētā Bučā pēc Krievijas armijas izvākšanās, uzdūros Latvijas Republikas aizsardzības ministra Arta Pabrika vēstulei SEPLP un NEPLP. Tajā ministrs, pamatojoties uz "sabiedrības pamatoto neapmierinātību" par vienu interviju, kas izskanējusi LTV7 raidījumā "TČK", faktiski piesola izgāzt SEPLP izstrādāto sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, kas tiem nodrošinātu no politiķu ikgadējiem lēmumiem neatkarīgu un ilgtermiņā lielāku finansējumu. "Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu," paziņo Artis Pabriks.
«Sporta studijas» podkāsts. Epizode #54 Šāvēji Strautmanis un Vasermanis par armiju, šaušanu un karu Ukrainā
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos Lauris Strautmanis un Emīls Vasermanis. Abi šāvēji tikko kā atgriezušies no Eiropas čempionāta Norvēģijā, kur komandu sacensībās izcīnīja sudraba medaļas. Abi sportisti šobrīd ir arī militārajā dienestā, viņi ieskicēja ieguvumus no darbošanās Zemessardzē un arī stāstīja par to, kādi šobrīd apstākļi ir Latvijas armijā. 
LTV podkāsts «Parunāsim» 14. epizode. Ar Gintu Amoliņu.
Podkāsta jeb raidieraksta "Parunāsim" vadītājs Reinis Ošenieks uz laiku devies prom no darbiem televīzijā, tāpēc vadīšanas stafeti nodevis Latvijas Televīzijas raidījuma "Revidents" vadītājas Ievas Strazdiņas rokās.
Ivars Zviedris: «Lietuvas pierobeža - citādais nav negatīvs»
Ir cilvēki, kuri savu nākotnes profesiju izvēlas aiz spīta. Dainis uzskatīja, ka viņš savu fizisko īpašību dēļ neko citu nevar darīt kā vien fotografēt. Tā viņš kļuva par fotogrāfu, kādā dzīves posmā savu arodu pat nīstams. Šis, pēdējais “Klausītāja” stāsts, ir par citādo, kas vienā brīdī var biedēt, bet otrā - to var pat iemīlēt. Jo citādais nav mērāms ar vienādības zīmi sliktajam vai negatīvajam. Tas ir vienkārši kaut kas cits, varētu pat teikt īpašs.
Podkāsts «Kultūrdeva». 21.epizode. Ar Elitu Kļaviņu
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītājas Henrietas Verhoustinskas raidieraksta “Kultūrdeva” 21. laidiena viešņa ir Jaunā Rīgas teātra aktrise Elita Kļaviņa, kurai pavisam svaiga pirmizrāde teātrī – “10 iemeslu apciemot Kauci”, un kura pēdējos gados darbojas arī kā dokumentālā kino režisore. Viņas jaunākā, otrā filma “Iļģuciema māsas” pirmizrādi nesen piedzīvoja festivālā “Artdocfest Riga”
Ilze Lasmane-Brože: Gara spēks ukraiņiem ir vēl vairāk stiprinājies un šobrīd neizsakāmi jaudīgi kalpo kā mobilizēšanās faktors
2014. gada vasarā raidījuma “Sirmais. Kulta ēdieni” komanda devās uz Ukrainu filmēt stāstu par kulta zupu boršču. “Neviens no mums līdz tam Ukrainā nebija bijis un neko daudz par Ukrainu, kā arī tās cilvēkiem nezināja. Kad izbraucām, zinājām vien to, ka Kremļa “zaļie vīriņi” ir brutāli iebrukuši Doņeckas un Luhanskas apgabalā. Un mums bija mazliet bail. Tomēr mēs braucām – lai izgaršotu Ukrainu, lai sastaptu turienes cilvēkus, lai sajustu Ukrainas kultūru, dzīvesstilu un tradīcijas,” teic raidījuma producente un režisore Ilze Lasmane-Brože.
Ivars Zviedris: Lietuvas pierobeža – atvērtība ļauj ieraudzīt brīnumu
Brīnumi notiek, lai gan ne visi tam tic. Ilzu baznīcas saimniece Valentīna brīnumus ir pieredzējusi vairākkārt. Viens no tiem ir par kādu zēnu, kurš nevarēja pats iet. Zēns sapnī bija redzējis baznīcu un, reiz ar mammu braucot ekskursijā, viņš iesaucās, ka tieši Ilzu baznīca ir tā, kuru nosapņojis. Zēns ar vecākiem regulāri braucis, ienests, sēdējis pie altāra. Līdz vienā dienā Valentīna ieraudzījusi, ka zēns jau pats, atspiedies pret staiguli, ienāk baznīcā. Protams, palīdzējusi arī modernā medicīna, bet Valentīna pārliecināta – arī kāds dievišķīgs spēks.
Ar līdzjutēja acīm. Igauņi un pasaules mēroga sporta pasākumi – augstākās kvalitātes garantija
Pasaules kausa (PK) biatlonā posms Otepē, Igaunijā, nu jau pāris dienas aiz muguras. Uzvarētāji tipiskie – starp līderiem ierindojās skandināvi. Mājinieki igauņi un viņu kaimiņi latvieši neuzrādīja pārsteidzoši labus rezultātus. Tie varbūt atnāks pēc vairāku šāda līmeņa sporta pasākumu rīkošanas mūsu reģionā. Tomēr tādi ir jānopelna. To izdarījuši igauņi. Un jāsaka – pelnīti. Arī šoreiz Otepē, kopumā jau kārtējo reizi – igauņi apliecinājuši savu prasmi rīkot pasaules mēroga sporta pasākumus visaugstākajā kvalitātē. 
«Sporta studijas» podkāsts. Epizode #52 Ātrslidotāja Silova jaunais sākums
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos ātrslidotājs Haralds Silovs, kurš pēc dalības karjerā ceturtajās olimpiskajās spēlēs noslēdza sportista karjeru. Atcerējāmies laikus, kad Haralds kļuva par Eiropas čempionu šorttrekā un tāpat mainīja sporta veidu, pievēršoties tikai ātrslidošanai. Vai Silovu redzēsim trenējam Latvijas šorttrekistus?
Sabiedrisko mediju paziņojums par Krievijas kara Ukrainā atspoguļojumu
24. februārī Krievijas Federācija iebruka Ukrainā, radot ārkārtēju apdraudējumu Ukrainas valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai. Tas ir uzbrukums civilizētajai pasaulei ar mērķi iznīcināt dzīvības un vērtības. Arī Latvija nonākusi iepriekš nepieredzēta mēroga Krievijas hibrīddraudu apstākļos – Putina īstenotās politikas mērķis ir šķelt sabiedrību, vairot apjukumu, mazināt ticību neatkarīgiem un brīviem medijiem.
Putina karš Ukrainā: kādus podkāstus klausīties?
Šis ir nozīmīgs laiks cilvēces vēsturē. Ja ikdienas dzīvē visu redzēt tikai baltu un melnu var šķist aprobežoti, tad šobrīd ir tikai divas iespējas – tu esi ar ļaunumu vai pret ļaunumu. Tikpat skaidrs, ka šajos laikos ir ārkārtīgi grūti noorientēties informācijas gūzmā, kas tiek raidīta mūsu virzienā. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties dažus uzticamus informācijas avotus.
Podkāsts «Kultūrdeva». 20.epizode. Ar Gintu Grūbi
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska raidieraksta “Kultūrdeva” jau 20. laidienā uz sarunu aicinājusi režisoru, žurnālistu, kinopoducentu, studijas "Mistrus Media" vadītāju Gintu Grūbi, kuram studijā uz plaukta pēdējo dienu laikā ierindojušās divas balvas – "Kilograms kultūras" un "Lielais Kristaps". Abas par filmu “Emīlija. Preses karaliene”. Saruna notiek arī par filmu un Ginta producenta, arī žurnālista darbu, tomēr lielākā tās daļa sākumā aizrit par to, ko karš Ukrainā nozīmē šeit, kāda ir kultūras cilvēku atbildība šajā situācijā, ko Grūbe domā par "Prāta vētras" un Intara Busuļa pēdējo dienu paziņojumiem un kā šinīs dienās sadzīvot ar savu normalitāti.
Svarīgākais šobrīd