Ārpus ētera
Ina Strazdiņa: Uz Vašingtonu – maskā!
Maskas – zilas, melnas, baltas, ar rievām sānos vai priekšā, tintes zili gumijas cimdi, kas atgrūž baktērijas, vesela kaste mitro higiēnas salvešu un trīs nelielas pudeles izsmidzināmā dezinfekcijas šķidruma. Nekad dzīvē ceļojuma somu neesmu piepildījusi ar tik dīvainu saturu. Bet nav citas iespējas. Ar operatoru Ingu Graudiņu mēs braucam uz koronavīrusa pandēmijas centru – ASV. Mapēs rūpīgi sapakoti svarīgākie dokumenti – pavadvēstules no darbadevēja un īpašā atļauja no ASV vēstniecības Rīgā, ka drīkstam ceļot Covid-19 laikā. ASV ielidot no Eiropas ir liegusi, taču žurnālisti ir to dažu izņēmumu vidū, kuri drīkst.
LTV podkāsts «Parunāsim» ar Reini Ošenieku. 0.epizode
Parunāsim? Parunāsim! Latvijas Televīzijā (LTV) ir uzsākts jauns projekts – podkāsts jeb podraide “Parunāsim”, kurā Reinis Ošenieks uz interesantām sarunās aicinās Zaķusalas mājas iemītniekus jeb Latvijas Televīzijas darbiniekus. Šajā demo epizodē Reinis aprunājās ar vienu no podkāsta idejas kuratorēm un, iespējams, nesenāko televīzijas darbinieci – Kristiānu Štālu no Mārketinga un komunikācijas daļas. Reinis podkāstā pastāstīja par savu pirmo darbu LTV un kādas sajūtas viņu pārņem, ejot pa gaiteņiem arī trīspadsmit gadus vēlāk, savukārt Kristiāna pastāstīja, kā neapmaldīties TV ēkā un kas ir batsoft.
«Piparmētru čajs ar medu». Atskats uz tirgusdienu Kārsavā
Mana pirmā asociācija par tirgu ir bļodas turēšana, vecmammai cieši līdzās stāvot, pie upeņu krūma. Man bija jāredz un jājūt omas roku kustības, lai bļoda būtu ērti pa rokai, jo kundēm vajadzēja veselas un nesaspiestas ogas nākamās dienas tirgus reizei. Nu apnicīgs un garlaicīgs darbs, tomēr morāle, ka tirgū visam jābūt labam un vēl labākam palikusi uz visu mūžu.
Pāvels Širovs: Karabaha. Vēl nav karš, bet ir ļoti līdzīgi tam
“Saasinājums Kalnu Karabahā”. Cik gan reižu dzirdēti līdzīgi vārdi televīzijas un radio ziņās pēdējās gandrīz trīs desmitgadēs? Ļoti daudz. Lai gan plaša mēroga karadarbība šajā Dienvidkaukāza rajonā beidzās jau sen. Drīz pēc tam, kad 1994. gada 12. maijā stājās spēkā vienošanās par uguns pārtraukšanu, kas bija nostiprināta ar Armēnijas, Azerbaidžānas un nevienas ANO dalībvalsts neatzītās Kalnu Karabahas republikas (dēvētas arī par Arcahas republiku) pārstāvju parakstiem.
Māris Rīmenis: Teniss Parīzē – labāk vēlāk nekā nekad!
Neparastā laikā, bet jau svētdien Parīzē sāksies vēl viens ”Grand Slam” sērijas turnīrs tenisā, ”French Open”. Pavisam mazs pārtraukums pēc ”US Open”, cits segums (tagad māls), bet tomēr arī šajā neparastajā pandēmijas gadā trīs no četriem ”Grand Slam ” turnīriem būs izspēlēti.
Uģis Lībietis: Baltkrievijas pasaka par «karaļa jauno tērpu»
Trešdien, 9. septembrī, aprit mēnesis kopš Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Šis tiešām ir bijis neparasts mēnesis gan pašas Baltkrievijas, gan arī tās kaimiņu dzīvē. Un, domājot par to, kā pašreizējo situāciju vistrāpīgāk aprakstīt, man ienāca prātā pasaka par “karaļa jauno tērpu”. Tikai atšķirībā no pasakas, kurā tikai viens mazs puika atļaujas iedomīgajam karalim pateikt, ka viņš ir kails, pašlaik uz Aleksandru Lukašenko ar pirkstu rāda jau liela daļa baltkrievu sabiedrības.
Nometnes «Nāc līdzās!» aizkustinošais noslēgums - patstāvīgāki jaunieši
Nometnei jau esot pusē, tā ļauj sajust zināmu nogurumu, bet reizē turpina pārsteigt ar notikumiem un cilvēkiem. Jaunieši drošāk apguvuši savus priekšnesumus un pārliecinošāk dzied mēģinājumos. Koris turpina intensīvu darbu ar dziesmām un vokālajiem paņēmieniem, lai nevainojami iznestu Raimonda Tigula dziesmu dziļdomīgos vēstījumus.
«Nāc līdzās!» - vieta izaugsmei no bērna par pieaugušo. Atskats uz dienu nometnē
Otrā "Nāc līdzās!" nometnes diena iesākās ar kopīgo rītarosmi, kuru kā ik gadu vada dalībnieka Roberta tētis Uldis, piedāvājot rīta vingrojumus dažādām muskuļu grupām neatkarīgi no katra dalībnieka spējām. Rītarosmi nomaina iedziedāšanās kopā ar diriģenti Gintu Rūsi, kas intensīvi vairāku stundu garumā turpina darbu, kopā ar koristiem apgūstot Ziemassvētku koncerta dziesmas.
Aleksejs Muraško: Vēstule uz fronti
Mani sauc Aleksejs Muraško, un es nodarbojos ar grāmatu dizainu. Dzīvoju Rīgā jau daudzus gadus, bet esmu dzimis un izaudzis Baltkrievijā. Nekad neesmu bijis politiskais aktīvists, drīzāk amatnieks, kurš vienkārši dara savu darbu. Tomēr ir pienācis laiks izteikties publiski. Tādi laiki, tādi apstākļi.
«Nāc līdzās!» radošā nometne – oāze jauniešu dzīvēs ar Ziemassvētku dziesmām augustā
Lai arī ''Covid-19'' uzlicis dažādus ierobežojumus, "Nāc līdzās!" radošā komanda ne brīdi nezaudēja ticību, ka nometne būs. Kaut arī šoreiz neesam mūsu iemīļotajā vietā Ķesterciema ''Albatrosā'', cenšamies piemēroties jaunajiem apstākļiem, jo galvenais, ka esam kopā un varam sākt gatavot šīgada labdarības koncerta "Nāc līdzās Ziemassvētkos!" programmu. Un atkal Ziemassvētku dziesmas skan augustā.
Uģis Lībietis: Kurp dodies, Baltkrievija?
Kad kāda valsts atrodas vēlēšanu vai daudz lielāku pārmaiņu priekšā, gan akadēmiķi, gan žurnālisti dažreiz uz brīdi mēdz zaudēt savu izdomu, uzdodot vienu visai retorisku jautājumu – "Quo vadis" jeb kurp dodies, klāt piekabinot arī konkrētās valsts vārdu. Kaut ko līdzīgu varēja vērot Arābu pavasara laikā, to pašu pirms gadiem sešiem varēja vērot Ukrainā, un nu ir pienācis laiks Baltkrievijai.
Māris Rīmenis: Kā mazam cinītim sportā gāzt lielu vezumu
Latvija pasaules mērogā ir maza gan iedzīvotāju, gan teritorijas ziņā, taču sports ir viena no jomām, kur mūsu valsts tēls pasaulē tiek nests ļoti sekmīgi. Sportā ir iespējams kļūt slavenam un atpazīstamam arī no mazas valsts, mūsējie to sekmīgi pierādījuši. Ja skatās pēc popularitātes un atpazīstamības, tad, protams, vislabāk zināmie ir profesionālo top veidu sportisti, no mūsējiem tas attiecas uz NBA basketbolistiem, tenisistiem, NHL hokejistiem, bokseri Mairi Briedi.
Uģis Lībietis: 10 gadus nepabeigtais Baltkrievijas stāsts
Šim ierakstam vajadzēja tapt pirms aptuveni 10 gadiem. 2010. gada 19. decembra naktī. Toreiz es atrados Minskā, lai atspoguļotu prezidenta vēlēšanas. Tā bija mana pirmā viesošanās Baltkrievijā, un par gatavošanos izšķirošajai dienai un piedzīvojumiem Minskā tolaik centīgi rakstīju blogā, kas vēl pat joprojām eksistē. Bet pati vēlēšanu diena un tai sekojošie notikumi, kas kopš tā laika tiek atpazīta kā “Plošča” jeb Laukums, tā arī palika neaprakstīti.
Annas dienas svinības. Atskats uz garīgajiem un laicīgajiem svētkiem Latgalē
Mūs var apskaust par daudzām lietām - baudām četrus gadalaikus, ēdam veselīgus un gardus pašmāju produktus, mums ir bagāta vēsture, tradīcijas, un mums ir vārda dienas. Nereti gan daudzu Eiropas, gan tālāku zemju tūristi un draugi, uzzinājuši par vārda dienām, meklē savus vārdus mūsu kalendārā vai vismaz līdzību ar tiem, lai arī varētu iekļauties vārda dienu svinētāju godā. Savukārt daži vārdi pie mums iemantojuši krietni plašāku svinēšanu, piemēram, Latgalē tos var attiecināt uz novada godiem, un vienīgais sieviešu vārds, kura svinības Latgalē mēdz notikt pat divu un trīs dienu garumā, ir Annas vārds.
Atskats uz Pēterdienu Rogovkā. Lielas personības un cerēšanās laika beigas
Šogad pavasarī Latvijas Televīzijas (LTV) pozitīvo stāstu īsā cikla raidījuma “Cytaidi latviskais” radošā komanda sanāca uz ārkārtas tikšanos, lai domātu, kā pandēmijas apstākļos mainīt plānoto raidījumu saturu, jo bija skaidrs, ka gleznākie un greznākie godi - Līgo svētki - šajos apstākļos pat Latgalē nebūs. Raidījuma režisore Zita Kaminska ierosināja Jāņu dienu nomainīt ar Pēterdienu!
Iveta Kažoka: Latvijas vara un sabiedrība - attiecību krīze?
Pagājušajā nedēļā Francijā noslēdzās svarīgs demokrātijas eksperiments - 150 nejauši atlasīti cilvēki 9 mēnešus pabeidza darbu pie priekšlikumiem, lai Francija spētu veiksmīgāk ierobežot klimata pārmaiņas. Šie priekšlikumi tika prezentēti Francijas prezidentam Emanuelam Makronam. Makrons publiski apņēmās gandrīz visus ieteikumus tuvākajos gados pārvērst par realitāti.
Sanita Jemberga: Mūžīgie bērni. Kāpēc mēs šo rakstījām
Pagājušā gada beigās, klejojot pa sociālajiem tīkliem, uzdūros video, kurā grupa vecāku lūdza Valsts prezidentu palīdzēt viņiem neizdegt un neievietot savus smagi slimos bērnus bērnunamos. Izdzenot no galvas cinisko “nav pareizais adresāts, jo viņam tajā nav nekādas teikšanas,” sāku video skatīties, un pēc neilga laika kamolu vairs nevarēju noturēt tikai kaklā. Jo vēstījums bija vienkāršs – mēs neprasām neko īpašu. Mēs arī gribam dzīvot un strādāt tieši tāpat kā jūs – tikai nevaram.
Māris Rīmenis: Pavērsiens uz labo pusi arī sportā
Sports pamazām ieiet ierastajā ritmā. Vēl tālu no pierastā un piedzīvotā, bet tomēr tas ir progress salīdzinājumā ar marta beigām, aprīli un maiju. Latvijā pirmais no lielajiem turnīriem sācies futbols un līdzīga situācija ir daudzviet Eiropā. Pagaidām futbols bez skatītāju klātbūtnes un fani stadionos ir  vien dažās valstīs, taču nevienā no lielo līgu turnīriem. Cilvēki lēnām pierod pie jaunās situācijas – vismaz pirmā krīze vairumā Eiropas valstu pārvarēta, taču jau tagad ir skaidrs, ka ierastajā ritmā ar skatītājiem klātienē sports tik drīz neatgriezīsies.
Jaunākie
Interesanti