Ārpus ētera
Linda Zalāne: Latvijai daudzdzīvokļu namu siltināšanā no ambicioziem mērķiem jāķeras pie darbiem
Divus mēnešus Latvijas Radio veidoja sižetu sēriju "Zaudētais siltums", lai vērtētu, kā Latvijas iedzīvotājiem ir veicies ar sava dzīvojamā fonda renovēšanu un siltināšanu, kuru pašvaldību iedzīvotāji un kāpēc ir bijuši aktīvākie un tagad ar daudz mazākām bažām var gaidīt nākamo apkures sezonu, un kuriem tomēr būs jākož pirkstos, ka mājas nav nosiltinātas jau sen. Patlaban renovāciju ietekmē ne tikai iedzīvotāju aktivitāte un pašvaldību spēja palīdzēt ar savu ieguldījumu, šobrīd daudzus baida lielās būvmateriālu un renovācijas izmaksas.
Uģis Lībietis: Karš bez redzamām beigām
Aprit 90 dienas, kopš Krievijas bruņotie spēki uzsāka iebrukumu Ukrainā. Oficiālais Maskavas iebrukuma iemesls bija palīdzības sniegšana uz laiku okupētajiem Ukrainas austrumu reģioniem un Ukrainas denacifikācija, kaut arī šādiem mērķiem nav reāla pamatojuma. Šo dažu mēnešu laikā ir saņemtas ziņas par šausminošiem kara noziegumiem, milzīgiem postījumiem, aizstāvju panākumiem un iebrucēju sakāvēm. Taču tā vien liekas, ka uz karadarbības drīzu izbeigšanu cerēt nav pamata.
Pārbaudi savas zināšanas par Latvijas upēm testā!
Latvijas upes sevī slēpj ne tikai dažādus dabas dārgumus, bet arī dažādus stāstus un vēsturi. Pārbaudi savas zināšanas par Latvijas upēm ar testu no raidījuma “Pa straumei”, kas upju stāstus šajā pavasarī turpināja stāstīt jau trešo sezonu!
Olena Fedorova: Divi stāsti no «baltās vārnas» dzīves
Mode mēdz būt dažāda – no vārītajiem džinsiem un banānbiksēm līdz snīkeriem un nevērīgi ērtajiem hudijiem. Taču ir arī nemainīgā klasika, no paaudzes paaudzei nodotā… višivanku mode. Un te ir vietā piebilst, ka, pēc Hērodota liecībām, jau skiti valkājuši apģērbu ar izšūtiem rakstiem. Višivanka kā dziļais kods – esi uzvilcis un identificējis sevi, vai vēl dziļāk – esi intuitīvi pasargājis sevi no nelaimēm.
Māris Rīmenis: Tenisa «French Open» hokeja ēnā pie mums, bet saulītē Rietumeiropā
Tiešā un pārnestā nozīmē, bet Francijas atklātais tenisa čempionāts Parīzē iezīmē vasaras sākumu. Visprestižākais turnīrs māla laukumos, viens no četriem "Grand Slam". Izcils "Roland Garros" tenisa komplekss Parīzē netālu no Buloņas meža, pārpildītas tribīnes un tajās arī ļoti daudz slavenību, ne tikai no Francijas vien. Parīze allaž pārsteidz ar modi, un sava odziņa vienmēr ir arī šim tenisa turnīram ar milzīgu rezonansi visā pasaulē un visos kontinentos.
Podkāsts «Kultūrdeva». 24. epizode. Ar Svenu Kuzminu
LTV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska 24. raidierakstā "Kultūrdeva" sarunājas ar Svenu Kuzminu. Svens Kuzmins ir diplomēts gleznotājs un grafiķis, kurš Latvijā zināms kā vairāku grāmatu autors. Pēdējais Svena romāns "Dizažio" maija sākumā ir saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. Tas stāsta par kaislību plosīto laikmetīgās mākslas dzīvi kādā mazpilsētā. Protams, lielākā daļa Henrietas un Svena sarunas ir par literatūru – kā nodarbošanos, kā mākslas nozari, kā dzīvesveidu. Raidierakstā tiek apspriests, kāpēc latviešiem ir daudz žēlabainas literatūras un kura latviešu literatūra tomēr tāda nav. Kāpēc pašam "Dizažio" ir tik smeldzīgas beigas, un kāpēc romānā ir tik daudz nešpetnu seksuālu perversiju.
«Sporta studijas» podkāsts. Epizode #60 Kitija Laksa - Itālijas MVP par atskaitīšanu WNBA komandā
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos Kitija Laksa, kura aizvadījusi lielisku sezonu Itālijas līgā. Tituliem Itālijas čempionāta kausā un Superkausā viņa pievienoja arī vērtīgākās spēlētājas (MVP) titulu visos šajos turnīros. Laksa atklāja arī iemeslus, kāpēc tika atskaitīta no Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas (WNBA) komandas Sietlas ''Storm''. 
VIDEO. Grupa «Citi zēni» pagatavo īstu itāļu picu
Atrodoties Itālijā, grupa "Citi zēni" nevarēja palaist garām iespēju savām rokām pagatavot īsto itāļu picu. Roberts un Krišjānis devās uz vietējo picēriju un palūdza šefpavāram izmantot virtuvi.
Podkāsts «Kultūrdeva». 23. epizode. Ar Jāni Skuteli
Raidieraksta “Kultūrdeva” 23. laidienā Henrieta Verhoustinska tiekas ar "stand-up" komiķi, aktieri, raidījumu vadītāju Jāni Skuteli. Jānis atcēla savu jauno stāvizrādi “Work in progress”, kad sākās karš. Toties viņš izrādei “Linda Vista” Jaunajā Rīgas teātrī (JRT), kur jau ilgāku laiku spēlē Alvja Hermaņa vadībā, pievienojis izrādi “Krizantēmas” Gata Šmita režijā turpat JRT. Arī dalībai Matīsa Kažas filmā “Kino un mēs” sekojušas lomas vēl trīs šī režisora pilnmetrāžas spēlfilmās – vesternā “Wild East. Kur vedīs ceļš”, “Ūdens garša”, kura nupat sākusi ceļu pie skatītāja, un filmā “Neona pavasaris”, kura vēl top.
Kāpēc pareizticīgo dievkalpojumiem ir vieta LTV ēterā?
Šīs nedēļas beigās būs pareizticīgo Lieldienas. Tās arī sakrīt ar diviem mēnešiem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājis uz četru dienu pamieru par godu pareizticīgo Lieldienām.
Pieejama jauna Latvijas Radio mobilā lietotne
Lai nodrošinātu ērtu un mediju patēriņa paradumiem atbilstošu satura pieejamību, Latvijas Radio izstrādājis jaunu mobilo lietotni, vienuviet piedāvājot visu sabiedriskā radio saturu: ziņas, podkāstus, mūziku un izklaidi gan tiešsaistē, gan pēc pieprasījuma. Lietotne pieejama latviešu valodā un krievu valodā. Līdz ar jaunās lietotnes publicēšanu iepriekš izstrādātās lietotnes Pieci.lv un Latvijas Radio 2 vairs netiks uzturētas.
Sigita Roķe: Mēs neesam un nebūsim varas medijs
Latvijas Televīzija (LTV) līdz šim nav saskārusies ar tik plaši un sistēmiski organizētiem publiskiem uzbrukumiem. Pret LTV burtiski kā no mācību grāmatas tiek vērsta plaša un labi organizēta dezinformācijas kampaņa, kas sākās ar tipisku viltus ziņu – no stundu gara raidījuma izgrieztu vienu teikumu, kam pievienota melīga interpretācija. Tā apšauba gan mūsu radīto saturu, gan zemiski uzbrūk žurnālistiem personīgi. Tiem televīzijas darbiniekiem, kuri kopš kara sākuma ir stāstījuši par karu Ukrainā, runājuši ar daudziem kara šausmas piedzīvojušiem cilvēkiem – ukraiņiem pašā Ukrainā, bēgļiem Eiropā un Latvijā, dažādiem  ekspertiem, militārpersonām, amatpersonām un daudzu citu sabiedrības grupu pārstāvjiem.  Visu karadarbības laiku mēs atspoguļojam kara šausmas un ukraiņu varonību, analizējam, pētām, palīdzam meklēt risinājumus.
Svarīgākais šobrīd