Ārpus ētera
Sergejs Kuzņecovs: Atcelšanas sindroms Daugavpils gaumē
Sergejs Kuzņecovs: Atcelšanas sindroms Daugavpils gaumē
Daugavpilī gandrīz gadu maina tramvaja sliedes un kā bonusu būvē jaunu līniju. Pabeigšanas termiņi ir teju deguna galā, objekti jādabū gatavi līdz gada beigām, citādi izrādīsies, ka būvēts uz sava, nevis Eiropas rēķina. Lai paātrinātu procesu, tika nolemts iet uz visu banku: tika paziņots, ka no 27. septembra tramvaju satiksme tiks slēgta līdz gada beigām uz remontu. "Nopriecājās" visi, bet, tiklīdz aizpagājušajā nedēļas nogalē pilsētnieki bija paspējuši "nolaist tvaiku", tā jau pagājušajā nedēļā tika pavēstīts, ka tramvaji būs. Tā teikt, velti satraucāties.
Baltkrievu vietas Rīgā. Kā bēgļi atceras savas tautas vēsturi
Baltkrievu vietas Rīgā. Kā bēgļi atceras savas tautas vēsturi
Bez izņēmuma ikvienā apdzīvotajā vietā Baltkrievijā – galvaspilsētā, apgabala vai rajona centrā vai pat ciemā – noteikti ir Padomju, Ļeņina, Sociālistiskā, Komunistiskā iela. Parasti ar pieminekli Ļeņinam, bet reizēm arī Dzeržinskim. Jā, tas viss vēl joprojām pastāv mūsu valstī. Un nevis vienkārši pastāv, bet plaukst. Kāpēc? Atbilde ir vienkārša un sarežģīta vienlaikus.
Kāpēc Latvijā tik viegli aizmirst varoņus? Politiķes un žurnālistes Itas Kozakevičas brīvība un spil...
Kāpēc Latvijā tik viegli aizmirst varoņus? Politiķes un žurnālistes Itas Kozakevičas brīvība un spilgtais mūžs
Pirms dažām dienām Latvijas kinoteātros iznāca filma "Mana brīvība", kuras galvenās varones prototips ir Ita Marija Kozakeviča, filoloģe, poļu kopienas aktīviste, pirmā Latvijā atdzimušās Poļu savienības priekšsēdētāja un Augstākās Padomes locekle, kura balsoja par valsts neatkarību no Padomju Savienības. Pirms mēneša viena no Rīgas ielām tika nosaukta Itas Kozakevičas vārdā.
6. spēlētājs, FIBA Pasaules kauss. Sandis Miltovičs «Sporta studijas» podkāstā #111
6. spēlētājs, FIBA Pasaules kauss. Sandis Miltovičs «Sporta studijas» podkāstā #111
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā Andris Auziņš sarunājas ar pasākuma vadītāju, Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) turnīru organizatoru, "sestā spēlētāja" vienu no kūrētājiem Sandi Miltoviču. Kādas pārdomas ir pēc Pasaules kausa, kur mūsu sestais spēlētājs bija pamanāmākais no visiem Pasaules kausa faniem?
Māris Rīmenis: Skriešanas čempionāts Rīgā – atzinība par paveikto un balva entuziastiem
Māris Rīmenis: Skriešanas čempionāts Rīgā – atzinība par paveikto un balva entuziastiem
Augustā un septembra sākumā Latvijas līdzjutēji izbaudīja lieliskus lielā sporta mirkļus – Pasaules kausa finālturnīrs basketbolā un Latvijas panākumi bija pāri visam. Pirms tam arī pasaules čempionāts vieglatlētikā, kur galveno varoņu lomās gan citi, taču atzīstami starti izdevās Agatei Caunei un Anetei Kociņai. Rīgā jau nedēļas nogalē notiks pasaules skriešanas čempionāts, pirmais šāds sarīkojums pasaulē ar vērienīgu zvaigžņu piedalīšanos.
LTV jau šo ceturtdien dokumentālās filmas «Neērtie latvieši» pirmizrāde
LTV jau šo ceturtdien dokumentālās filmas «Neērtie latvieši» pirmizrāde
Latvijas Televīzijā (LTV) ceturtdien, 28. septembrī, pulksten 21.10 LTV1 pirmizrādīs dokumentālo filmu "Neērtie latvieši" (2023), režisore ir Agita Cāne-Ķīle, scenārija autore – Iveta Lepeško. Filma vēsta par traģisku vēstures lappusi pagājušā gadsimta 20.–30. gados to latviešu vidū, kas izvēlējās iet citu ceļu – palikt Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS).
Sergejs Kuzņecovs: Daugavpils pirmklasnieku vecāki ir satraukti ne jau par latviešu valodu
Sergejs Kuzņecovs: Daugavpils pirmklasnieku vecāki ir satraukti ne jau par latviešu valodu
Daugavpilī mācību gads uzņem apgriezienus. Un kā jūs domājat, par ko ir norūpējušies pirmklasnieku vecāki? Par latviešu valodu? Nu beidziet. Izglītības reformas dēļ varbūt kāds gan raud, gan cieš, bet klusībā. Tur sevī šīs sāpes. Pirmajās mācību nedēļās galvenie jautājumi vecāku tērzētavās skan tā: "Cik dodam dāvanām?" un "Ko dāvināt bērniem?"
Panākumi no nulles. Baltkrievu bēglis – students Latvijā
Panākumi no nulles. Baltkrievu bēglis – students Latvijā
18 gadus vecais Daņiils (vārds mainīts) atbrauca no Baltkrievijas pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem kopā ar saviem vecākiem, glābjoties no režīma represijām pēc 2020. gada notikumiem. Viņa ģimenei un viņam pašam pēc bēgļa statusa iegūšanas nācās sākt dzīvi no jauna. Tagad jaunais cilvēks ir Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes students.
TESTS: Vai zināsi atbildes uz studentu neatbildētajiem spēles «V.I.P.» jautājumiem?
TESTS: Vai zināsi atbildes uz studentu neatbildētajiem spēles «V.I.P.» jautājumiem?
Septembra sākumā ar atjautīgiem jautājumiem un kārtīgu galvas palauzīšanu startējusi Latvijas Televīzijas raidījuma "Veiksme. Intuīcija. Prāts." ("V.I.P.") 14. sezona, kur divos pusfinālos tikās Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti. LSM.lv piedāvā izaicinājumu – vai ziniet atbildes uz jautājumiem, kas bija par grūtu studentiem?
Ko žurnālisti jums stāsta par savām kļūdām?
Ko žurnālisti jums stāsta par savām kļūdām?
Pārmetumi un ironija nelīdzēs – žurnālisti, redaktori un citi mediju profesionāļi kļūdās un kļūdīsies. Tas var būt izlaists burts, neprecīzi aprēķināti skaitļi vai nozīmīga fakta kļūda. Kļūdas novērtējuma labākais mērs ir tās labojums. Tomēr… labojumi ir tikpat dažādi kā kļūdas un tikpat seni kā mediji un žurnālistika. Kāda ir mediju kļūdu labošanas prakse?
17. septembris. Poļu Pierobežas jeb «Kresy» beigas
17. septembris. Poļu Pierobežas jeb «Kresy» beigas
Jēdzienu "Kresy" (Pierobeža) mūsdienu nozīmē izdomājis Vincentijs Pols (Wincenty Pol), poļu dzejnieks, ģeogrāfs, pazīstamās poēmas "Mohort" ("Mohorts") autors. Sākotnēji tas apzīmēja Polijas–Lietuvas kopvalsts teritorijas tālajā Ukrainā, bet vēlāk nosaukums arvien vairāk sāka virzīties uz Polijas vidusdaļu. 1921. gada Rīgas līguma rezultātā tādas pilsētas kā Ļviva, Ternopole, Brestļitovska un Navahrudaka, poļu dzejnieka Ādama Mickeviča (Adam Mickiewicz) bērnības pilsēta, kļuva par "pierobežas vojevodistu galvaspilsētām". "Pierobežas vēstures beigas" pienāca 1939. gada 17. septembrī, kad Sarkanā armija ienāca Polijas austrumos. Par "robežzemes apokalipses" simbolu kļuva poļu rakstnieka Staņislava Vitkeviča (Stanisław Witkiewicz) (pseidonīms "Witkacy") pašnāvība, padomju karaspēka ienākšanas pierobežā dēļ.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd