Ārpus ētera
Podkāsts «Kultūrdeva». 8.epizode. Ar Unu Rozenbaumu
Astotais "Kultūrdevas" podkāsts jeb raidieraksts ir kā telefonsaruna, kurā iespējams ieklausīties Unas Rozenbaumas domu lidojumā par to, cik viegli vai grūti ir radīt saturu jauniešiem, pieskaramies arī LTV seriālam “Paliec negatīvs”. Aprunājam to, kas viņu aizvedis līdz Londonas Dizaina biennālei, kur viņa kopā ar Reini un Kristu Dzudzilo šogad (jau jūnijā) pārstāvēs Latviju, kā top viņas pilnmetrāžas filmas “Komunalka” scenārijs, kuru plānots rakstīt periodos, kad jābūt pašizolācijā, un kāpēc viņa vēlas būt par tiltu starp latviešu un krievu auditorijām. Par Dizaina gada balvas nominācijām, Latvijas Radioteātri un “Prāta vētru”. Daudz tematu, viena saruna, jo kultūra notiek un sarunas par notikumiem tajā arī dziedē.
Latvija sasniegs savu potenciālu tikai tad, ja nepazaudēs nevienu bērnu
Investēt bērnos – gudrākais, ko varam darīt, lai Latvijai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību. Tāpēc valsts līmenī sistemātiski jāseko līdzi šķēršļiem bērna izaugsmei, lai laicīgi sniegtu nepieciešamo atbalstu. Mēs – Fonda PLECS inovāciju vienība – kopā ar Labklājības ministriju un citiem sadarbības partneriem esam radījuši šādas praktiskas digitālas sistēmas konceptuālo prototipu. Sistēmas centrā ir bērns un bērna vajadzības, un sistēmas mērķis ir panākt, lai esošās piecas jomās – izglītība, veselība, labklājība, tieslietās, iekšlietas – strādā kā vienota bērnu labbūtības sistēma. Kopā ar atbildīgajām ministrijām un praktiķiem esam uzņēmušies atbildību līdz nākamā gada vasarai rast atbildes uz ilgstoši neatrisinātajiem jautājumiem par sistēmas dalībnieku lomu un atbildību sadalījumu, lai jau 2025. gadā sistēma var atbalstīt katru bērnu un ģimeni Latvijā.
Par ko Tu balsotu 1920. gadā? Uzzini Satversmes sapulces šķirotavā
Lai gan Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirms vairāk nekā 100 gadiem, tās rezultātus mēs izjūtam arī šodien. Latvijā, pretstatā Lietuvai un Igaunijai, spēkā vēl arvien ir 1922. gadā apstiprinātā konstitūcija. Tātad gadsimtu seni Satversmes sapulces lēmumi turpina ietekmēt mūsu ikdienu. Tāpēc rodas jautājums, kāda būtu Satversme, ja visiem mums būtu iespēja nobalsot 1920. gadā. Lai uz to atbildētu, esam izveidojuši Satversmes sapulces šķirotavu, kas ļaus katram no mums ne tikai paust savu pilsonisko nostāju, bet arī uzzināt vairāk par Satversmes sapulces vēsturi. Kā šķirotavas satura autors šajā ierakstā paskaidrošu, kā un kāpēc esmu izvēlējies šķirotavu veidot šādi.
«Sporta studijas» podkāsts. Epizode #11 - FIFA un FIBA tiesnešu darba ikdiena
"Sporta studijas" podkāsta 11. epizodē Matīss Timofejevs uz sarunu aicinājis Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) kategorijas tiesnesi Mārtiņu Kozlovski. Mārtiņš šogad uzaicināts tiesāt Tokijas olimpisko spēļu basketbola turnīrā. Otrs viesis ir Starptautiskās futbola federācijas (FIFA) kategorijas tiesnesi Andris Treimanis. Andra rēķinā ir trīs tiesātas spēles Eiropas futbola federāciju savienības (UEFA) Čempionu līgā un daudzu citu augsta līmeņa izlašu spēļu tiesāšana.
Sava ceļa gājēji. Pierobežas dulliņie
Uz trakajiem balstās pasaule. Filmas “Dokumentālists” galvenā varone Inta šos trakos sauca par dulliņaijiem. Manuprāt, tas ir ļoti precīzs apzīmējums sava ceļa gājējiem. Daina apgalvo, ka pārdesmit minūtēs var iztaisnot cilvēka ķermeni no iedzimtā un dzīves laikā iegūtā šķībuma. Fizikas maģistrs Uldis Ķoņu kalnā akmeņus ir novietojis tā, ka tie palīdz iesnas izārstēt pāris dienu laikā.
Podkāsts «Kultūrdeva». 7.epizode. Ar Timuru Tomsonu
Septītā "Kultūrdevas" podkāsta galvenās tēmas ir iespējas jaunajai paaudzei izpausties, koncertu digitalizācija jeb koncertzāle kā televīzija un konkurēšana pasaules mērogā, idejas par to, kādam jābūt Liepājas piedāvājumam konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, kā arī pandēmijas dzīves rāmā ritējuma būtiskākie secinājumi.
Māris Rīmenis: Latvija kā favorīte tenisa mačā pret miljarda valsti
Lielupes tenisa centrā Billijas Džīnas Kingas kausa izcīņā Latvija piektdien un sestdien tiksies ar miljarda iedzīvotāju valsti Indiju. Ja ne pandēmija, būtu gana liels notikums ar labākajām abu valstu tenisistēm ierindā un, jādomā, arī kuplu līdzjutēju skaitu klātienē daudz ietilpīgākajā  ”Arēnā Rīga”. Saprotams, ka šajā laikā tas nav iespējams, bet likme mačā tāpat gana augsta – ir astoņi spēļu pāri šajā nedēļas nogalē visā pasaulē, un uzvarētājas pēc tam varēs spēlēt izšķirošajā kvalifikācijas kārtā pret kādu no pasaules topa komandām par iekļūšanu labāko 12 izlašu finālā.
LTV podkāsts «Parunāsim» 8.epizode. Ar Ingu Šņori
Esiet sveicināti "Parunāsim" jaunākajā epizodē. Aktieris Bils Murejs ir teicis "Ja mēs melojam vai apmānām valsti, tas ir smags pārkāpums. Ja to pašu ar mums dara valsts, tā ir politika." Šoreiz saruna ar vienu no raidījuma "De facto" komandas balstiem – žurnālisti Ingu Šņori. Saruna par politiku, tās aizkulisēm, žurnālistiku un darbu Latvijas Televīzijā (LTV).
Guntis Bojārs: Neesam «vakcinācijas avīzes» veidotāji jeb replikas pēc «Aizliegtā paņēmiena» par Covid-19 antivielām
Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut ko mērījām un kā mēs vispār varējām ko atļauties secināt. Televīzijas darbu uzraugošā iestāde NEPLP tagad vērtēs, esam vai neesam pārkāpuši likumu, un vai ar savu rīcību gadījumā mēs neesot radījuši draudus sabiedrības veselībai. Veselības ministrs Daniels Pavļuts par to jau ir aplaudējis, savukārt viņam tuvu stāvošs cilvēks nepakautrējās piezvanīt pat raidījuma žurnālistei un bilst, ka mēs, lūk, tagad būšot atbildīgi par daudzu cilvēku nāvi Latvijā, jo ne tā, lūk, izskatījusies “AstraZenecas” vakcīna. 
Podkāsts «Kultūrdeva». 5.epizode. Ar Mārtiņu Eņģeli
Pārvērtēt sevi, pilsētu, kultūru, plānus. "Kultūrdevas" raidieraksta piektās epizodes ieraksts iekrīt laikā, kad visi pie sevis klusi atzīmējam gadu pandēmijā un visapkārt cirkulē teikums “Es vairs nevaru izturēt”, bet mēs turpinām turēt.
Jānis Buholcs: Vakcīnu komunikācija un tās blakusefekti
Kad virkne Eiropas valstu bažās par nopietnām “AstraZeneca” vakcīnas blakusparādībām uz laiku pārtrauca to izmantot, daudzu ekspertu vēstījums bija: šādam solim nav pamata, un saiknes starp trombiem un vakcīnu nav. Taču eksistē arī pierādījumi, ka īpaši retos gadījumos imūnsistēmas reakcija uz vakcīnu tik tiešām var izraisīt trombus. Šādu atgadījumu risks ir ārkārtīgi zems, un, simptomu gadījumā atbilstoši rīkojoties, apdraudējumu veselībai ir iespējams novērst. Taču šis parāda sarežģīto pozīciju, kurā nonāk tie, kas cenšas sniegt korektu informāciju par vakcīnām un reaģēt uz sabiedrībā izplatītajām bažām. Likmes, šajā pozīcijā esot, ir augstas — it sevišķi pret vakcīnām aizdomīgās sabiedrībās, tai skaitā Latvijā.
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt