Nesamazinās lielais ielaisto vēžu gadījumu skaits. Aparatūra ir novecojusi. Ne visiem ārstiem ir zināšanas. Neviens īsti nesaprot, kādi ir vēža ārstēšanas algoritmi. Ir jāsakārto onkoloģisko pacientu aprūpe visos etapos: diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija. Šie ir tikai daži no secinājumiem šogad publicētājā Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas pētījumā, kurā analizēta "zaļā koridora" ieviešana onkoloģijā kopš 2017. gada un kurš nopietni vēsta – pret vēzi aizvien pavirši izturas gan paši pacienti, gan ārsti, gan arī Latvijas veselības aprūpes kopējā sistēma.
Ārpus ētera
Kad šī gada februārī un martā ar kolēģiem organizējām sarunas par Eiropu veikalu tīkla “Maxima” reģionālajos lielveikalos, viens no mūsu mērķiem bija saprast, kādēļ Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ir tik zema vēlētāju līdzdalība. Tikai 30% Latvijas pilsoņu ieradās uz iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Nedēļas beigās “Arēnā Rīga” vēl nebijis teniss sievietēm – Federācijas kausa play-off mačs par iekļūšanu pasaules labāko astoņniekā Latvija pret Vāciju. Tiesa, ne absolūti labākajos sastāvos – jau pirmdien tika paziņots par Anastasijas Sevastovas savainojumu un dienu vēlāk arī par Vācijas līderes Angelikas Kerberes slimību. Kopējā mača kontekstā gan lielāks zaudējums ir Latvijai, jo pašlaik mums ir tikai divas patiesi elites klases tenisistes, kamēr vācietēm labāko simtniekā ir vairākas spēlētājas. Labā ziņa ir tā, ka jau nākamsezon elites grupā, visticamāk, būs 16 komandas.
Es apsolīju neklusēt. Kad sēdēju viņai līdzās mazajā palātā, turot viņas trauslo, karsto rociņu, klausoties viņas saraustītajā elpā, cieši apsolījos neklusēt par to ceļu, pa kuru bija jāiziet viņai - manai māsai. Nosolījos nepieņemt kā normu milzīgās sāpes, izmisumu un ciešanas. Klusi raudot, solīju darīt visu, lai pārcirstu to mezglu, kas žņaudz ikvienu, kurš tiek ierauts šīs necilvēcīgās sistēmas valgos. Sistēmas, kur bezspēcīgs katrs tajā esošais – pacients, tuvinieks, sanitārs, medmāsa, ārsts... Sistēmas, kuru radījuši esam mēs paši, cilvēki. Nedomājot par cilvēkiem tajā.
Viena no pirmajām lietām, kas mani pārsteidza Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), ir tas, kā iekārtota darba nedēļa. Senāk biju ievērojis, ka daži kalendāri sākas ar svētdienu kā pirmo nedēļas dienu. Esmu daudzkārt mēģinājis sevi uz to noskaņot, bet, esot Rīgā vai citur Eiropā, šo sajūtu ir bijis diezgan grūti panākt. Savukārt, esot AAE, sevi nav daudz jānomoka - pirmā nedēļas darba diena ir svētdiena!
Pagājušajā nedēļā Igaunijas Ārlietu ministrija aizliedza Krievijas četrmastu mācību buriniekam “SEDOV” ieiet tās teritoriālajos ūdeņos. Kā galvenais iemesls tiek minēts fakts, ka uz kuģa klāja atrodas kadeti no Krievijas anektētajā Krimā esošās Kerčas Jūras tehnoloģiju akadēmijas. Neatļaujot šāda kuģa ieceļošanu valsts teritoriālajos ūdeņos Igaunijas puse uzsver, ka tā joprojām neatzīst Krimas aneksiju. Īpašu uzmanību šis gadījums izpelnījies tāpēc, ka jau 18. aprīlī vizītē uz Krieviju dosies Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, lai Maskavā atklātu jauno Igaunijas vēstniecības ēku.
Šī pārdomu tēma un piezīme ārpus ētera rubrikai nenāk tik viegli un raiti, kā biju domājis iesākumā. Šajā nedēļā “Tele 2 Latvija” izziņoja savu jauno iniciatīvu – rosināt telekomunikāciju patērētājus lietot internetu atbildīgi – lietot mazāk tehnoloģiju, bet vairāk pievērsties saskarei dzīvē.
Daudz vai maz? Ja ņem vērā, ka iepriekš līdzīgos projektos ir bijis vēl mazāk laika, tad šis šķiet labs laika nogrieznis. Lai gan - nākotnē - lai visu lieliski izplānotu un paveiktu bez nevajadzīga stresa un satraukuma, būtu jāgatavojas projektam 5 gadu cikla ietvaros - kā to ierasti cenšas darīt OECD valstu grupā un kas arī atbilst paša projekta ciklam. Taču, kā mēdz teikt - mūžu dzīvo, mūžu mācies un pielāgojies apstākļiem.
Stenlija kausa izcīņa – hokeja sezonas galvenā daļa un kulminācija. Spēles, kurām pastiprinātu uzmanību pievērš ne tikai hokeja līdzjutēji visā pasaulē, bet arī izlašu menedžeri, kuri steidz iegūt vēl kādu pastiprinājumu savas valstsvienības sastāvam pasaules čempionātā. Oktobra sākumā skrējienu pēc kausa sāka 31 komanda, 15 no tām sezonu jau ir noslēgušas, bet 16 klubi agrā ceturtdienas rītā sāks cīņu par hokeja pasaules galveno balvu. Divus no šiem klubiem pārstāv arī latviešu hokejisti.
Kāpēc Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistam Gundaram Rēderam bija tiesības un pienākums izteikt savu skatījumu uz situāciju, kas radusies pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma par jauno LTV valdes locekļu iecelšanu amatos?
Maijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas pašsaprotami nozīmē diskusijas par tādiem jēdzieniem kā “Eiropas vērtības”, “Eiropas tradīcijas” utt., un tas savukārt tikpat prognozējami nozīmē vēl aktīvāku purpināšanu starp eiropiešiem par to, kurš ir “īstāks” eiropietis. Purpināšanas saturs labi zināms.
Latvijas valdības rokās praktiski ir tikai viens spēcīgs ierocis, kā ietekmēt savu ekonomisko attīstību un realizēt noteiktos mērķus. Šis ierocis ir nodokļu politika. Pērn notikusī nodokļu reforma jau ir radījusi vairākas sašutuma vētras, taču gan politiķi, gan uzņēmēji turpina uzstāt – nē, tagad neko mainīt nevajag, lai paliek, kā ir. Esot pagājis pārāk īss laika sprīdis, lai saprastu, cik veiksmīgas bijušas veiktās izmaiņas nodokļu jomā.
Reizēm nākas dzirdēt jautājumus, kāpēc Latvijas Televīzija vairs nerāda kādas noteiktas sporta pārraides. Kas attiecas uz dažādu sacensību tiešraidēm, to nosaka tā dēvētais tiesību jautājums – vai nu LTV pieder šīs tiesības rādīt, vai tās jau nopirkusi kāda cita kompānija. Mūsdienu apstākļos tā ir ļoti komplicēta tēma – daudz ko vienkārši nevar nopirkt līdzekļu trūkuma dēļ vai arī tāpēc, ka tiesības mūsu teritorijā jau nopirkuši konkurenti. Tā sakot, brīvais tirgus. Ko un kā rādīt sporta ziņās – arī tas nav tik vienkārši, kā no malas izskatās, jo arī ziņu materiāliem ir dažādi aizliegumi, kas saistīti ar tiesību turētāju nosacījumiem.
Pirmās formulas (F-1) jaunā sezona jau ir pie apvāršņa, šajā nedēļas nogalē ar tradicionālo pirmo posmu Austrālijas pilsētā Melburnā tiks dots starts jaunajai sezonai. 10 komandas, 20 piloti un 21 posms, lai noskaidrotu, kurš pilots un kura komanda sevi varēs saukt par 2019. gada čempioniem.
Man vienmēr labāk patikuši mazo lomu tēlotāji, nevis lielās zvaigznes. Viņi var būt redzami tikai vienā vai pāris epizodēs, taču šie dīvaina paskata tēli ar lauztiem deguniem, kas runā ar pamatīgu akcentu, dod filmai cilvēciskumu un daudzveidību, kādu nespēj sniegt skaistie galveno lomu tēlotāji.
Lai cik neveikli tas skan, šogad aprit trīsdesmit gadu kopš 1989. gada. Tātad aprit trīsdesmit gadu ne tikai PSRS karaspēka aiziešanai no Afganistānas (lai gan arī tas neapšaubāmi bija nozīmīgi okupētās Latvijas iedzīvotājiem), bet arī trīsdesmit gadu "Baltijas ceļam" un "Berlīnes mūra" krišanai. Citiem vārdiem sakot, tas bija nozīmīgs gads PSRS izveidotās sistēmas Centrāleiropā un Austrumeiropā sabrukšanas procesā.
Pirmo reizi Saulkalnē biju pērn ziemā. Tur pirms desmit gadiem mazā veikaliņā nogalināja pārdevēju Zinaidu. Policijai bija aizdomās turētais. Viņš kļuva arī par apsūdzēto, un pirmā tiesu instance vīrieti atzina par vainīgu slepkavībā, kas saistīta ar laupīšanu. Bet tad cita - Augstākā - tiesa viņu attaisnoja. Slepkava joprojām nav atrasts. Saulkalnē gribu atrast šī notikuma aculieciniekus. Vai ciematā Zinaidu atceras?
Pasaules kausa izcīņas sezona bobslejā un skeletonā aizvadīta un atlikusi vien kulminācija – jau šonedēļ sāksies pasaules čempionāts Vistleras trasē Kanādā. Bobslejā līdz šim iepriecinājis mūsu pilots Oskars Ķibermanis. Viņa sasniegumi nav nejauši, un otrā vieta sezonas vērtējumā abās disciplīnās jau liecina par stabilitāti. Progress arī jaunajam Ralfam Bērziņam, uz panākumu takas skeletonā pamazām pēc eksperimentiem atgriežas Martins Dukurs, turklāt pašā pēdējā posmā uz pjedestāla beidzot arī Tomass Dukurs. Kopējais secinājums gan ir tāds pats kā sezonas sākumā – vismaz bobslejā dominē Vācija.
Katru gadu lielie pasaules tehnoloģiju uzņēmumi prezentē savas korporācijas iekšienē radītos jaunākos viedtālruņus. Tas ir kā raudzīties Holivudas filmas trešajā, piektajā vai pat devītajā stāstā uz lielā kino ekrāniem – sērijas nosaukumu papildina kārtas skaitlis, bet dramaturģijā nekas īsti nemainās kopš žanra klasikas, "Apple" dibinātāja Stīva Džobsa lieliskajām “one more thing” (vēl kāds sīkums) prezentācijām. Šķita, ka "Samsung" piedāvās jau daudzkārt dzirdēto un redzēto, atkal no jauna demonstrēs kvalitatīvākos no "Android" ekosistēmas viedtālruņiem un stāstīs par to, ka jaunās ierīču komponentes ir labākas par iepriekšējām, lietojot vispārākās izteiksmes formu.
Tikai viens no pašreiz valdībā esošajiem pieciem politiskajiem spēkiem – partiju apvienība "Attīstībai/Par!" – savā īsajā priekšvēlēšanu programmā paziņoja, ka gatavojas pašvaldību skaitu samazināt vismaz trīs reizes. Tagad administratīvi teritoriālā jeb pašvaldību reforma ir kļuvusi par vienu no Krišjāņa Kariņa valdības galvenajām prioritātēm un to plāno realizēt triecientempā. Cik karstas varētu izvērsties diskusijas, un vai tiešām viss būs tik vienkārši?
Jaunākie
Interesanti