Kārtējais aukstuma vilnis atkal apstādinājis iesākušos pavasarīgos procesus dabā. Rīgas līcī ir lielākais ledus daudzums pēdējo piecu gadu laikā. Kurzemes piekrastē veidojas ledus krāvumi, bet valdošie ziemeļaustrumu vēji Rīgas līča ledu caur Irbes šaurumu dzen tālāk Baltijas jūrā, radot cerības, ka vēlāk pavasarī piekrastēs būs mazāk aukstuma. Vairāk skaties video:
Ārpus ētera
Darbs ar valsts, nācijas un dzimtas vēsturi nav viegls, it īpaši gadījumā, ja vairākus gadu desmitus nācies pavadīt neziņas tumsā vai labākā gadījumā iztiekot ar pablāvu gaismas stariņu vien. Leģionāri un viņu izcīnītais karš ir temats, kas to apstiprina: domas dalās – no aicinājuma noteikt 16.martu par svinamu dienu līdz viedoklim, ka, hitleriskās Vācijas pusē karojošos pieminot, nenāktos svinīgi soļot pie Brīvības pieminekļa.
Rietumvalstu runām, aicinājumiem, nosodījumiem un notām attiecībās ar Kremli nav faktiski nekādas nozīmes, to visu tur vienkārši pilnībā ignorē. Kara lidmašīnas var gadiem ilgi pārkāpt Baltijas valstu gaisa telpu, krievi saņem notas, taču allaž apgalvo, ka neko neatļautu neesot izdarījuši.
Latvijas rietumdaļā sācies meteoroloģiskais pavasaris. Vidējā diennakts gaisa temperatūra paaugstinājusies virs nulles un tāda tā saglabāsies krietnu laiku, taču mēneša otrajā pusē vēl iespējams ievērojams aukstuma vilnis. Prognozes par to vēl neskaidras. Vairāk skaties video:
"Nebojā blondīņu reputāciju. Viņas ir ir stulbas, bet tu taču nē," man ausī čukst kāds politiķis. Viņš negaidīti pienācis no aizmugures un cieši saspiedis manu elkoni. Neesam tuvi draugi, nekad neesam bijuši uz "tu", esmu filmēšanas vidū. Man apkārt citi kolēģi, politiķi. Īsti nezinu, kā rīkoties, un nekas asprātīgs, ko teikt, arī neienāk prātā. Tāpēc vienkārši uztaisu niknu seju un turpinu filmēt.
8.marts – kādam Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena, kādam bijušie padomju laika svētki, kādam tulpju dāvināšanas laiks un labas peļņas iespēja. Tā ir katra brīva izvēle. Taču, manuprāt, šī ir laba diena, lai padomātu par ko daudz nopietnāku, proti, par sieviešu lomu Latvijas darba tirgū. Lai arī ikdienā izliekamies, ka viss jau principā ir kārtībā, taču tā nebūt nav. Šoreiz bez nejēdzīga disputa – vajag vai nevajag dāvināt šajā dienā sievietei ziedus - parunāsim par sievieti kā ekonomisko vienību mūsu tautsaimniecībā.
8. marts ir iespēja caur dzimumu līdztiesības prizmu pavērtēt situāciju mums apkārt un arī pašiem savu darbu. Jau otro gadu 8. martā apkopoju datus par to, cik no rīta programmas "Labrīt", kuru es pati kopā ar kolēģiem producēju, viesiem ir bijušas sievietes un cik – vīriešu.
Ražīgais krievu publicists un vēsturnieks Boriss Sokolovs rakstā ukraiņu dienas avīzei “Deņ” atzīmē, ka kara histērijas līmenis Krievijā esot sasniedzis tikpat augstu atzīmi kā Staļina valdīšanas beidzamajos mēnešos. Teiktajam jāpiekrīt, un to pavisam nesen savā kareivīgajā uzrunā Federālajai sapulcei vēlreiz apliecināja šajā valstī 18 gadus valdījušais Vladimirs Putins.
Pie tā Latvijas hokeja līdzjutēji nav pieraduši: olimpiskās spēles bez Latvijas hokeja izlases. Tā nav bijis ne 2002. gadā Soltleiksitijā (9. vieta), nebija 2006. gadā Turīnā un 2010. gadā Vankūverā (abās olimpiādēs 12. vieta). Un cik brīnišķīgu sniegumu Latvijas izlase parādīja Sočos pirms četriem gadiem, kad izslēgšanas spēlēs gandrīz apkaunoja kanādiešus, kad tikai pašā spēles noslēgumā piedzīvoja zaudējumu ar 1:2, izcīnot 8. vietu! Eh, atmiņas… Šoreiz Phjončhanā Latvijas delegācija bija neliela. Tāpēc, ka bez hokeja. Kas notiek?
Kur palikusi daiļslidotāja Angelina Kučvaļska, kāpēc viņa nepiedalās olimpiādē Phjončhanā? Tāds bija viens no biežākajiem jautājumiem, par kuru dedzīgi interesējās Latvijas līdzjutēji. Patiešām, tas, ka viņas nebija Latvijas delegācijas sastāvā, bija viens no lielākajiem pārsteigumiem – negaidītiem un diezgan nepatīkamiem.
Par Latvijas finanšu sektorā notiekošo februārī runāts un sarunāts daudz, līdz ar to esmu izvēlējies vien divus tematus. Pirmais: notiekošais ir smags trieciens Latvijas reputācijai. Otrais: kas notiek ar nozares uzraudzību vietējā līmenī, vai uzraudzība ir bijusi (ir) nepietiekoša?
Kamēr briti uznākušo aukstumu sauc par zvēru no austrumiem, internets tam ir devis citu nosaukumu. Bet kad aukstums varētu atkāpties un dot vietu pavasarim? Vairāk skaties video.
Ar Olgu Dreģi esmu strādājusi ne vienreiz vien, aicinot viņu uz raidījumiem, veidojot arī pirms 20 gadiem viņas 60 gadu jubilejas raidījumu ciklā „Spēlmaņu cilts”, kurā iesēdināju viņu dažādu puķu: liliju, rožu, saulespuķu, eksotisko un sausziežu lokā kā vienu no tām. Kura ir Olga?
“Supernova” šogad savu misiju ir izpildījusi. Latvijas pārstāvis šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursam ir izvēlēts, tagad sekos cītīga gatavošanās. Bet, pirms novērtēt Lauras Rizzotto izredzes Lisabonā, gribu vēl atskatīties uz mūsu finālu. Un īpaši uz Madaras izpildīto dziesmu “Esamība”.
Centieni panākt visu dalībvalstu aizsardzības tēriņus vismaz 2% apjomā no iekšzemes kopprodukta vieš cerības, ka NATO vadība vismaz tuvākajā perspektīvā nolēmusi nopietni izturēties pret pastāvošajiem izaicinājumiem drošības sfērā.
Apzinos, ka šī ir visai ambicioza atziņa, ņemot vērāk, ka mūsu sportisti no Phjončhanas tā arī nepārveda pirmo zelta medaļu un arī kopumā ar medaļām priecēja mazāk nekā divās iepriekšējās spēlēs. Taču vienā rādītājā Latvijas Olimpiskā komiteja varēs sist sev uz pleca. Uz spēlēm aizbrauca līdz šim viskonkurētspējīgākais sastāvs, kas cīnījās par augstām vietām vairumā sporta veidu.
Bobsleja četriniekos Latvija palika bez medaļām, kaut puiši cīnījās līdz galam. Kļūda otrajā virāžā sacīkšu otrajā brauciena Melbārža kvartetam tomēr maksāja pārāk daudz. Laukā kļuvis siltāks, ledus kvalitāte ne vairs tik izcila un katra kļūdiņa nu maksāja trasē vairāk. Nav ko īpaši pārmest, galu galā Oskars Melbārdis kopā ar Jāni Strengu divniekos izcīnīja vienīgo medaļu Latvijai šajās olimpiskajās spēlēs, mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem nav nevienas. Esam to 30 valstu skaitā, kas pie medaļām tikuši šajās ziemas spēlēs.
Sestdiena iesākās cerīgi. Laiks labs, skatītāju straumes plūst uz “Alpensia” ledus trasi, mūsējiem it kā bobsleja četriniekos cerību disciplīna. Pat daudzi ārvalstu kolēģi no BBC, Šveices publiskās televīzijas SRG nāk klāt un novēl veiksmīgu startu mūsējiem.
Nu jau vairs tikai nepilnas trīs dienas līdz Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu beigām. Rekordskaits valstu līdz piektdienai jau tikušas pie medaļām – 29, līdzšinējais rekords bija 27 valstis, kas sasniegts vairākās iepriekšējās spēlēs. Savas valsts rekords arī Vācijai, kas izcīnījuši jau 13 zelta godalgas, turklāt trīs dienas pirms beigām, tā vēl nekad nav bijis. Tikpat augstākā kaluma medaļu arī Norvēģijai. Kas zina, varbūt tiks atkārtots Kanādas iespētais Vankūverā - 14 zelta godalgas, gan vāciešiem, gan norvēģiem cerības tikt pie uzarām vēl ir. Mēs gan to negribam pieļaut bobsleja četriniekos, kaut vācieši šajā elementā bija ļoti spēcīgi visā sezonā.
Ceturtdien no rīta brīvāks, un atkal dodos uz bobsleja trasi. Otrā treniņu diena četriniekos, var bez steigas vēlreiz izstaigāt trasi, satikt mūsu sportistus, trenerus un mehāniķus. Trasē žurnālistu nav daudz – tikai daži desmiti fotogrāfu, rakstošo un filmējošo amatbrāļu, tostarp vairāki Latvijas žurnālisti. Atmosfēra ne tuvu tam, kāda ir sacensību braucienos. Korejieši nepārspīlē ar striktu noteikumu ievērošanu treniņos un reizēm var iekļūt arī tur, kur mediju pārstāvjiem pat nav paredzēts.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti