Ārpus ētera
«Kalendāra lapa»: kā Rīgā tika parakstīts Polijas un Padomju Krievijas līgums
«Kalendāra lapa»: kā Rīgā tika parakstīts Polijas un Padomju Krievijas līgums
Ievadot pirmskara žurnālu meklētājā frāzi "Melngalvju nams", mēs atradīsim ļoti maz rezultātu. Tikai dažas reportāžas no Latvijas, kad Polijas centrālās un reģionālās preses žurnālisti, ziņkārē par savu ziemeļu kaimiņu, devās uz pilsētu pie Daugavas. Viņi apskatīja Rīgas, luterāņu un katoļu katedrāles, Biržas un Saeimas ēku, Brāļu kapus, un, protams, nespēja paiet garām ēkai, kas celta XIV gadsimta sākumā Sv. Maurīcija brālības vajadzībām. Tieši tur 1921. gada 18. martā tika parakstīts Polijas un Padomju Krievijas līgums, kas izbeidza 1919.–1920. gada poļu–boļševiku karu un noteica Žečpospolitas austrumu robežu. Netiešas līguma sekas bija Polijas–Latvijas robežas funkcionēšana līdz 1939. gada rudenim.
Žurnāliste un fitnesa trenere Paula Markusa: Kā atrast izeju no slikto ieradumu meža
Žurnāliste un fitnesa trenere Paula Markusa: Kā atrast izeju no slikto ieradumu meža
Kusties vairāk, ēd mazāk! Izslēdz no uztura cukuru, patērē tikai veselīgu pārtiku! Neēd vakaros un samazini uzņemto ogļhidrātu daudzumu! Noteikti šos un vēl daudzus citus risinājumus cīņai ar lieko svaru un tā radītajām veselības kaitēm būs dzirdējis katrs. Bet kā atsijāt graudus no pelavām? Kas ir zinātnē balstīts un kas izdomāts? Ko darīt, kad apņēmības ir vairāk nekā rīcības? To es cenšos skaidrot raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles".
Jekaterina Safronova: Fakti un skaitļi. Pilna versija
Jekaterina Safronova: Fakti un skaitļi. Pilna versija
11. martā portālā LA.lv Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš dalījās ar savu personīgo viedokli, kāpēc sabiedriskajiem medijiem būtu jāpārtrauc veidot saturs krievu valodā. Šis diskusiju temats, iespējams, ir viens no populārākajiem pēdējo gadu laikā un nekad nepamet "Twitter" joslu.
Anda Rožukalne: Atzinuma par 24. februāra LSM.lv «Cūku komiksu» skaidrojums
Anda Rožukalne: Atzinuma par 24. februāra LSM.lv «Cūku komiksu» skaidrojums
Nepietiekami novērtējot plašāku sabiedriski politisko kontekstu un iespējamo 24. februāra "Cūku komiksa" publikācijas uztveri, esmu atzinusi, ka pārkāptas divas sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju normas: atbildīgums sniegt sabiedrības interesēm atbilstošu saturu un ar īpašu uzmanību izturēties pret mazaizsargātām un viegli ievainojamām sabiedrības grupām.
Anete Ašmane-Vilsone: Mans personīgais «Kultūršoks»
Anete Ašmane-Vilsone: Mans personīgais «Kultūršoks»
Pirms septiņiem gadiem es kā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) studente ziņoju savas augstskolas Ētikas komisijai par seksuālu uzmākšanos, ko piedzīvoju no pedagoga. Toreiz process beidzās ar slēdzienu, ka tam nav pierādījumu. Es pabeidzu studijas, aizgāju no akadēmijas un dzīvoju tālāk. Līdz 2024. gada februārim, kad manās rokās nonāca rektora izdotais rīkojums par JVLMA darbinieku uzvedības noteikumiem. Un informācija, ka studentu anonīmajās aptaujās atkal parādās tas pats pedagogs, kurš uzmācās man. Es sapratu, ka mainījies nav nekas.
Brīvdienās no 8. līdz 10. martam notiks Viļņas Kaziukas gadatirgus
Brīvdienās no 8. līdz 10. martam notiks Viļņas Kaziukas gadatirgus
"Garajās brīvdienās" pirms Lietuvas Neatkarības dienas ir plānota Kaziukas ("Kaziuko mugė") svinēšana, kas jau gadiem vieno poļus, lietuviešus un baltkrievus. Kaziukas bija ļoti populārs "poļu Viļņā" starpkaru periodā, tad, padomju laikos, bija pārtraukums, un pēc 1990. gada gadatirgus par godu princim Sv. Kazimiram (Lietuvas katoļu aizbildnis) atgriezās Lietuvas Republikas lepnās galvaspilsētas Viļņas centrā. "Kaziuki", kas jau kādu laiku tiek svinēti arī citās Lietuvas pilsētās, iezīmē pavasara sākumu un ir arī lielākais vietējo amatnieku tirgus. Kazīša svētki jau gadiem ir piesaistījuši tūkstošiem apmeklētāju.
«Ienīstu šo patriarhālo neīstumu» jeb Viņu sauca Ļiza. Bēgles par cīņu par sieviešu tiesībām un 8. m...
«Ienīstu šo patriarhālo neīstumu» jeb Viņu sauca Ļiza. Bēgles par cīņu par sieviešu tiesībām un 8. martu
Pagājušajā nedēļā mani, Latvijā dzīvojošu baltkrievu bēgli, satrieca traģēdija, kas notika Varšavā ar manu tautieti, 25 gadus veco Ļizu. Viņu pilsētas centrā nežēlīgi izvaroja vietējais iedzīvotājs. Diemžēl viņu neizdevās glābt, viņa nomira slimnīcā pēc vairākām dienām. Vīrietis ir aizturēts. Sekojot notikumu attīstībai, jūtot līdzi jaunās sievietes tuviniekiem, es pat nepamanīju, kā Latvijā atnāca pavasaris. Bet, ieraugot kalendārā tuvojošos 8. martu, kas manā dzimtajā Baltkrievijā oficiāli ir svētku diena, sapratu, ka pilnīgi nedomāju par šo dienu. Lai gan kopš bērnības tiku audzināta patriarhālā, vēl jo vairāk – padomju – kultūrā.
Māris Rīmenis: Olimpiskā Kortīna iet uz visu banku – vai nu būvniecības rekords, vai nekas
Māris Rīmenis: Olimpiskā Kortīna iet uz visu banku – vai nu būvniecības rekords, vai nekas
Daudzos ziemas individuālajos sporta veidos sezonas kulminācija jau beigusies, dažos vēl būs. Biatlonā pasaules čempionāts aizvadīts, kamaniņu sportā arī, bobslejā atlikušas vien dažas disciplīnas, ieskaitot četrinieku braucienus. Savukārt kalnu slēpošanā, tāpat  distanču slēpošanā čempionāts būs tikai nākamziem, šorttrekā tas notiks marta vidū Roterdamā, daiļslidošanā – marta beigās Monreālā. Varam īsumā aplūkot tendences un Latvijas sportistu veikumu. Nepilni divi gadi līdz ziemas olimpiskajām spēlēm Milānā/Kortīnā d’Ampeco, un skaidrs, ka rīkotājiem vēl ļoti daudz darāmā.  
Dakāra 2024. Viesturs Kundziņš «Sporta studijas» podkāstā #134
Dakāra 2024. Viesturs Kundziņš «Sporta studijas» podkāstā #134
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" podkāstā jeb raidierakstā Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis Matiasa Ekstroma menedžeri Viesturu Kundziņu. Viesturs nesen atgriezies no Dākāras rallijreida un dalās ar iespaidiem, kāds šis leģendārais sporta notikums šobrīd izskatās Saūda Arābijā. 
Sigita Roķe: Par LSM.lv 24. februāra publikāciju «Cūku komikss: Ukrainai ir jāuzvar»
Sigita Roķe: Par LSM.lv 24. februāra publikāciju «Cūku komikss: Ukrainai ir jāuzvar»
Kopš 2022. gada janvāra sabiedrisko mediju portālā LSM atšķirīgu skatījumu uz aktuāliem notikumiem komiksa formātā veido māksliniece Gundega Evelone. Publikācijas LSM bija turpinājums autores vairākus gadus iepriekš iesāktajai komiksu virknei, kuras galvenie varoņi ir cūkas – daudznozīmīgi tēli, kas spēj pievērst uzmanību. Publicētie komiksi raisīja emocijas, reakcijas un arī diskusijas – vai cūkas tiešām var būt labas, kā iecerējusi māksliniece, ja latviešiem pret tām visbiežāk tomēr ir negatīva attieksme?
Vēlēšanas, tautas balss un reitingi
Vēlēšanas, tautas balss un reitingi
Kā pirms vēlēšanām saprast politiķu solījumus un politiskās idejas? Vai sabiedrības attieksmi pret partijām palīdz prognozēt ielu intervijas? Cik lielā mērā partiju reitingu publikācijas var ietekmēt vēlētājus? Mediju organizācijām  un žurnālistiem ir būtiska loma vēlēšanu procesā, nodrošinot dziļākas zināšanas par kandidātiem, partijām un to programmām. Tāpēc žurnālistiem jābūt brīviem no spiediena  vai cita veida ārējas ietekmes, politiskais process jāatspoguļo atbildīgi un īpaši rūpīgi, lai nerastos bažas par nepietiekamu objektivitāti.
Marta Cerava: Traģikomikss «Ukrainai ir jāuzvar»
Marta Cerava: Traģikomikss «Ukrainai ir jāuzvar»
LSM.lv 24. februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Divi kara gadi. Bēgļi no Ukrainas un Baltkrievijas (kopā) veido jaunu dzīvi Rīgā
Divi kara gadi. Bēgļi no Ukrainas un Baltkrievijas (kopā) veido jaunu dzīvi Rīgā
2022. gada 24. februāri atceros ļoti labi: esmu žurnāliste un sekoju līdzi ziņu dienas kārtībai. Es un mani kolēģi no Ukrainas piedalījāmies vienā no semināriem Rīgā. Un, kad izskanēja "sācies pilna mēroga karš" - uz brīdi mūsu plašajā pārpildītajā zālē iestājās saspringts klusums. Ļoti skaidri manā prātā laiks tad sadalījās "pirms" un "pēc".  
«Providus» pētnieces: Kādēļ pērn nesavāca parakstus par Saeimas atlaišanu?
«Providus» pētnieces: Kādēļ pērn nesavāca parakstus par Saeimas atlaišanu?
Kādēļ pagājušā gada beigās netika savākti paraksti ne tam, lai ierosinātu referendumu par jaunām Saeimas vēlēšanām, ne tam, lai apturētu jaunā Partnerattiecību likuma spēkā stāšanos? Parakstu vākšana Saeimas atlaišanai (jaunām Saeimas vēlēšanām) šogad turpināsies līdz oktobra beigām, taču nu jau droši var teikt, ka ap abiem tematiem iepriekšējā gada kaislības ir norimušas. Tādēļ ir īstais brīdis palūkoties atpakaļ, lai jau ar vēsu prātu izanalizētu norises Latvijas politikā un sabiedrībā 2023. gada rudenī un decembrī.
Sigita Roķe: 24. februāris – datums, kuru negribējām
Sigita Roķe: 24. februāris – datums, kuru negribējām
Pirms diviem gadiem 24. februāris liedza ticēt tam, ko redzam ekrānos. Pirms gada ticējām, ka 2024. gada 24. februārī nenāksies runāt par diviem gadiem nepārtraukta kara.  Ka varēsim rādīt Ukrainas atgūšanos no šausmām un apņēmību novākt drupas un kara atlūzas. Sāpīgi un netaisnīgi, bet Ukrainā joprojām skan sprādzieni un gaisa trauksmes. Ukrainā nelietīgas agresorvalsts necilvēki nogalina ne tikai karavīrus, bet arī iepriekš mierīgi dzīvojošus cilvēkus kā ikviens no mums. Tie nogalinātie, sakropļotie, izvarotie ukraiņu bērni varēja būt mūsu bērni, tās sievietes – mūsu māsas, sievas un mātes. Tie vecīši – mūsējie.
Ginesa rekordists – 9 valstis 24 stundās. Krišjānis Ratiniks «Sporta studijas» podkāstā #131
Ginesa rekordists – 9 valstis 24 stundās. Krišjānis Ratiniks «Sporta studijas» podkāstā #131
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" podkāstā Matīss Timofejevs uz sarunu aicinājis ultramaratonistu, velomenu Krišjāni Ratiniku. Krišjānis pirms sešiem mēnešiem uzstādīja Ginesa rekordu. Ar riteni 24 stundās šķērsoja deviņu valstu robežas. Ceļu viņš sāka Itālijas Alpos, bet finišēja Nīderlandē, kopumā nobraucot 750 kilometrus.
Eva Johansone: Mazā latviešu valodas kladīte
Eva Johansone: Mazā latviešu valodas kladīte
Ko drīkst un nedrīkst latviešu valodā? Kas ir pareiza vai nepareiza latviešu valoda? Kā saglabāt latviešu valodu digitālajā telpā? Kādēļ es lietoju pārāk daudz komatu? Kā atgriezt bērnos lasītprieku? Kā apzināt fantastisko mūsu valodas vēsturi un vērtību? Starptautiskajā dzimtās valodas dienā publicējam sarunām par latviešu valodu veltītu raidierakstu "Valis".

Vairāk

Svarīgākais šobrīd