Ārpus ētera
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos Lauris Strautmanis un Emīls Vasermanis. Abi šāvēji tikko kā atgriezušies no Eiropas čempionāta Norvēģijā, kur komandu sacensībās izcīnīja sudraba medaļas. Abi sportisti šobrīd ir arī militārajā dienestā, viņi ieskicēja ieguvumus no darbošanās Zemessardzē un arī stāstīja par to, kādi šobrīd apstākļi ir Latvijas armijā.
Ārzemju ziņu redaktore Anna Ūdre LTV Ziņu dienestam pievienojās 2020. gada sākumā. Jau pirmajā darba dienā viņa veidoja sižetu par Irānas notriekto Ukrainas pasažieru lidmašīnu. Pēc diviem nostrādātiem mēnešiem ziņu ritmu pilnībā izmainīja pandēmija.
Podkāsta jeb raidieraksta "Parunāsim" vadītājs Reinis Ošenieks uz laiku devies prom no darbiem televīzijā, tāpēc vadīšanas stafeti nodevis Latvijas Televīzijas raidījuma "Revidents" vadītājas Ievas Strazdiņas rokās.
Ir cilvēki, kuri savu nākotnes profesiju izvēlas aiz spīta. Dainis uzskatīja, ka viņš savu fizisko īpašību dēļ neko citu nevar darīt kā vien fotografēt. Tā viņš kļuva par fotogrāfu, kādā dzīves posmā savu arodu pat nīstams. Šis, pēdējais “Klausītāja” stāsts, ir par citādo, kas vienā brīdī var biedēt, bet otrā - to var pat iemīlēt. Jo citādais nav mērāms ar vienādības zīmi sliktajam vai negatīvajam. Tas ir vienkārši kaut kas cits, varētu pat teikt īpašs.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos Baiba Bendika – vienīgā biatloniste, kura pārstāvēja Latviju Pekinas olimpiskajās spēlēs. Ar Baibu apskatījām biatlona problēmas, kāpēc latvieši savā starpā strīdas. Kādas perspektīvas Baiba redz sev nākotnē un kā vērtē savu startu slēpošanā.
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītājas Henrietas Verhoustinskas raidieraksta “Kultūrdeva” 21. laidiena viešņa ir Jaunā Rīgas teātra aktrise Elita Kļaviņa, kurai pavisam svaiga pirmizrāde teātrī – “10 iemeslu apciemot Kauci”, un kura pēdējos gados darbojas arī kā dokumentālā kino režisore. Viņas jaunākā, otrā filma “Iļģuciema māsas” pirmizrādi nesen piedzīvoja festivālā “Artdocfest Riga”
2014. gada vasarā raidījuma “Sirmais. Kulta ēdieni” komanda devās uz Ukrainu filmēt stāstu par kulta zupu boršču. “Neviens no mums līdz tam Ukrainā nebija bijis un neko daudz par Ukrainu, kā arī tās cilvēkiem nezināja. Kad izbraucām, zinājām vien to, ka Kremļa “zaļie vīriņi” ir brutāli iebrukuši Doņeckas un Luhanskas apgabalā. Un mums bija mazliet bail. Tomēr mēs braucām – lai izgaršotu Ukrainu, lai sastaptu turienes cilvēkus, lai sajustu Ukrainas kultūru, dzīvesstilu un tradīcijas,” teic raidījuma producente un režisore Ilze Lasmane-Brože.
Brīnumi notiek, lai gan ne visi tam tic. Ilzu baznīcas saimniece Valentīna brīnumus ir pieredzējusi vairākkārt. Viens no tiem ir par kādu zēnu, kurš nevarēja pats iet. Zēns sapnī bija redzējis baznīcu un, reiz ar mammu braucot ekskursijā, viņš iesaucās, ka tieši Ilzu baznīca ir tā, kuru nosapņojis. Zēns ar vecākiem regulāri braucis, ienests, sēdējis pie altāra. Līdz vienā dienā Valentīna ieraudzījusi, ka zēns jau pats, atspiedies pret staiguli, ienāk baznīcā. Protams, palīdzējusi arī modernā medicīna, bet Valentīna pārliecināta – arī kāds dievišķīgs spēks.
Pasaules kausa (PK) biatlonā posms Otepē, Igaunijā, nu jau pāris dienas aiz muguras. Uzvarētāji tipiskie – starp līderiem ierindojās skandināvi. Mājinieki igauņi un viņu kaimiņi latvieši neuzrādīja pārsteidzoši labus rezultātus. Tie varbūt atnāks pēc vairāku šāda līmeņa sporta pasākumu rīkošanas mūsu reģionā. Tomēr tādi ir jānopelna. To izdarījuši igauņi. Un jāsaka – pelnīti. Arī šoreiz Otepē, kopumā jau kārtējo reizi – igauņi apliecinājuši savu prasmi rīkot pasaules mēroga sporta pasākumus visaugstākajā kvalitātē.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos ātrslidotājs Haralds Silovs, kurš pēc dalības karjerā ceturtajās olimpiskajās spēlēs noslēdza sportista karjeru. Atcerējāmies laikus, kad Haralds kļuva par Eiropas čempionu šorttrekā un tāpat mainīja sporta veidu, pievēršoties tikai ātrslidošanai. Vai Silovu redzēsim trenējam Latvijas šorttrekistus?
24. februārī Krievijas Federācija iebruka Ukrainā, radot ārkārtēju apdraudējumu Ukrainas valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai. Tas ir uzbrukums civilizētajai pasaulei ar mērķi iznīcināt dzīvības un vērtības. Arī Latvija nonākusi iepriekš nepieredzēta mēroga Krievijas hibrīddraudu apstākļos – Putina īstenotās politikas mērķis ir šķelt sabiedrību, vairot apjukumu, mazināt ticību neatkarīgiem un brīviem medijiem.
Sporta Studijas podkāstā viesojās Doņeckas “Donbass” hokejists Gatis Sprukts un florbola treneris Kaspars Maksimovs, kurš trenēja komandu Ļvivā.
Abi atradās Ukrainā, kad Krievija sāka karadarbību ar Ukrainu. Kāds bija viņu ceļš mājup klausies šajā podkāstā.
Abi atradās Ukrainā, kad Krievija sāka karadarbību ar Ukrainu. Kāds bija viņu ceļš mājup klausies šajā podkāstā.
Lai noliegtu neatkarīgas valsts un brīvu mediju priekšrocības, ir izdevīgi vairot neuzticēšanos neatkarīgiem sabiedriskajiem medijiem.
Šis ir nozīmīgs laiks cilvēces vēsturē. Ja ikdienas dzīvē visu redzēt tikai baltu un melnu var šķist aprobežoti, tad šobrīd ir tikai divas iespējas – tu esi ar ļaunumu vai pret ļaunumu. Tikpat skaidrs, ka šajos laikos ir ārkārtīgi grūti noorientēties informācijas gūzmā, kas tiek raidīta mūsu virzienā. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties dažus uzticamus informācijas avotus.
Mēs visi varam būt gaismas nesēji. Mūsu ceļojumā pa 588 kilometrus garo Latvijas Lietuvas pierobežu sastopam dāņu pāri, kuri ienesuši gaismu slēgtā un iepriekš pamestā skolā.
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska raidieraksta “Kultūrdeva” jau 20. laidienā uz sarunu aicinājusi režisoru, žurnālistu, kinopoducentu, studijas "Mistrus Media" vadītāju Gintu Grūbi, kuram studijā uz plaukta pēdējo dienu laikā ierindojušās divas balvas – "Kilograms kultūras" un "Lielais Kristaps". Abas par filmu “Emīlija. Preses karaliene”. Saruna notiek arī par filmu un Ginta producenta, arī žurnālista darbu, tomēr lielākā tās daļa sākumā aizrit par to, ko karš Ukrainā nozīmē šeit, kāda ir kultūras cilvēku atbildība šajā situācijā, ko Grūbe domā par "Prāta vētras" un Intara Busuļa pēdējo dienu paziņojumiem un kā šinīs dienās sadzīvot ar savu normalitāti.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos Ukrainas basketbola izlases un BC ''Kyiv'' galvenais treneris Ainars Bagatskis.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos ''RA Events'' direktors un pasaules rallijkrosa (RX) un rallija čempionāta (WRC) posma Latvijā organizators Raimonds Strokšs.
Viss, olimpiskā uguns nodzisusi, un Pekinas ziemas spēles beigušās. Visneparastākās, kādas vien mūsdienās bijušas. Striktā pandēmijas Covid-19 norobežotā burbulī, pilnībā atšķirtas no ikdienas Pekinas dzīves. Viss notika, viss aizvadīts, bet cena tiešām augsta. Gan rīkotājiem cilvēcisko resursu un naudas izteiksmē, gan visiem, kas tajās piedalījās un bija šajā burbulī iekšā. Visbeidzot arī nemainīgais Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta Tomasa Baha vēstījums noslēgumā, ka spēles aizvadītas visaugstākajā līmenī, – ko citu viņam sacīt, ja spēļu norises vieta ir SOK izvēle.
Nudien banāli, bet nonākot Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs, šad un tad galvā neizbēgami ieskanas suģestējošā "Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas" (NSRD) dziesmiņa ar vārdiem "Ķīnā esmu bijis es". Etiķkoki dus ziemas mierā, ja tādi te tiešām sastopami, bet pārdomas par to, vai olimpiskie atbraucēji tiešām ir bijuši Ķīnā, ir gluži pamatotas, ja vien par atskaites mērauklu neuzskata tikai matemātiskas ģeogrāfiskās koordinātes.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
