Nekas, izņemot šausmīgas skumjas, man nav palicis, beidzot darbu pie šī projekta – pie stāsta par starpkaru Rīgas avīzi “Segodņa” (“Сегодня”, “Šodien” 1919-1940). Lielisks laikraksts, kas kļuva par ļoti spilgtu parādību krievu preses vēsturē, savas pastāvēšanas pēdējos gados tika nožņaugts un iznīcināts.
Ārpus ētera
Ja esi redzējis Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa un aktieru kopdarbu "Kapusvētki", ja kaut reizi augusta pirmajā svētdienā esi bijis Alūksnes (noteikti kapusvētku galvaspilsēta Latvijā!!!) kapusvētkos, tad tev noteikti ir izveidojies savs un samērā pareizs priekšstats par kapusvētkiem Latvijā. Tu nojaut, ka kapusvētki ir ieguvuši stabilas un unikālas tradīcijas statusu, ka šī tradīcija ir jāvienādo ar latvisko identitāti un jāierindo kultūras procesu sadaļā. Tā ir visnotaļ pareiza atziņa, taču šovasar man nācās pārliecināties, ka kapusvētki Latgalē tomēr nav pilnībā vienādojami ar pārējā Latvijas teritorijā tradicionāli pieņemto svētku norisi, tie ir citādi.
Pagājušā gada decembrī, informējot par tā saukto "čekas maisu" publiskošanas uzsākšanu, Latvijas sabiedriskie mediji vēstīja: Sabiedrības interese par čekas maisiem ir liela. Latvijas Nacionālais arhīvs ņēmis vērā Lietuvas pieredzi un gatavojies, ka dienas laikā vietni varētu apmeklēt 10 000 interesentu. Lai interneta lapa nebruktu, arhīvs izīrējis papildus serverus un dokumentu publiskošanas brīdi atlika uz darba dienas beigām, kad visi brauc mājās un maksimāli maz personu darbojas internetā un meklē. Arhīva pārstāvji informēja, ka pirmajās stundās “čekas maisu” vietnei bija jau vairāk nekā 3000 pieslēgumu.
Nedaudz vairāk par divpadsmit tūkstošiem. Tik Latvijas iedzīvotājiem līdz šā gada 1. septembrim ir ierosināts maksātnespējas process. Niecīgais skaitlis liecina, ka parādu atlaišana ir nesasniedzama daudziem kredītņēmējiem, kuri atrodas faktiskā maksātnespējas stāvoklī: nespēj atmaksāt parādu, grimst soda procentos, saņem regulārus zvanus no kredītdevējiem. Saskaņā ar Latvijas Finanšu asociācijas datiem tādu ir 170 000 privātpersonu. Un Tieslietu ministrijas nupat izstrādātais un sparīgi nosauktais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums būtiski nepaplašinās to iedzīvotāju loku, kuriem būtu iespēja atbrīvoties no parādu nastas. Piedāvātais risinājums ir populistisks un bezjēdzīgs.
Manas dzīves vērtīgākā talka notika, kad LTV kolektīvs iesāka sadarbību ar Kokneses fondu, sākās ceļš uz Likteņdārzu un mēs centāmies apgūt salas brikšņaino teritoriju Daugavas vidū. Noteikti šeit var pieminēt arī valstiski svarīgo dzejnieka Imanta Ziedoņa iniciatīvu atbrīvot mūsu skaistās Latvijas dižkokus, ar talku palīdzību kopt un vairot mūsu Latvijas daili. Tas nozīmē, ka kaut kur mentāli mūsos ir dzīva šī talku jeb darba vajadzība, darīt kopā, darīt priecīgi un darīt, negaidot par to atlīdzību.
Jau piektdien Japānā sākies Pasaules kausa finālturnīrs regbijā, cīņa par Viljamsa Elisa zelta kausu. Pēc globālās TV auditorijas tas ir trešais lielākais sporta sarīkojums pasaulē, atpaliekot tikai no Pasaules kausa futbolā un vasaras olimpiskajām spēlēm. Šo milzīgo sporta forumu pārraidīs arī LTV7, kopā finālturnīrā būs 48 spēles un līdzjutēji vairāk nekā mēnesi līdz pat 2. novembrim varēs sekot šim grandiozajam notikumam.
Pagājušās nedēļas notikumi britu parlamentā vismaz uz kādu brīdi radīja iespaidu par to, ka veselais saprāts britu politikā joprojām nav pilnībā zudis. Tuvojoties datumam, kad jāstājas spēkā premjerministra Borisa Džonsona rīkojumam apturēt parlamenta darbu līdz 14. oktobrim (starp citu, šis datums tā arī joprojām precīzi nav zināms), parlamentārieši pie breksitam veltīto jautājumu risināšanas un tālākas virzīšanas ķērās klāt ar īpaši lielu sparu.
Tiesās pieaudzis lietu skaits par saskarsmes tiesībām kopš pētījums izgaismoja tēvu grūtības pēc šķiršanās piedalīties bērnu audzināšanā
Latvijas Televīzijā (LTV) vasarās vai - kā šoreiz - rudenī, ar viena gada izņēmumu, sesto gadu ēterā būs mazais raidījumu cikls "Cytaidi latviskais", kas stāsta par Latgales novadu, cilvēkiem, tradīcijām, vietējo kolorītu un, kas būtiski, skan latgaliešu dialektā ar subtitriem latviešu literārajā valodā. Šī gada četru raidījumu saturā latgaliešu godi, un sāksim mēs ar kāzām.
Gribētu sākt ar kādu smieklīgu, bet patiesu atgadījumu zinātnes vēsturē, kas parāda, cik viegli veidojas pārpratumi, cik maz viens otru saprot ļaudis, kuriem principā vajadzētu būt nojausmai par to, ar ko kolēģi nodarbojas.
Patiešām, kāpēc? Jā, bija tāda avīze. Taču pirms simt gadiem. Tiešām, tā iznāca Rīgā krievu valodā. Tomēr nebija tāda vienīgā. Labi, darbojās vairāk nekā divdesmit gadu, faktiski visu pirmās republikas pastāvēšanas laiku. Lūk, tādu krievu laikrakstu vairāk nebija.
Grupa cilvēku biezās jakās un slēpošanas cepurēs šķērso akmeņainu, brūni pelēku klajumu. Tālumā vīd zilganu kalnu grēda. Šī ir vieta, kur vēl pirms desmit gadiem pletās ledājs.
Pirmdien sāksies un turpmākās divas nedēļas Ņujorkā notiks gada pēdējais ”Grand Slam” tenisa turnīrs – ”US Open”. Latviju vienspēlēs pieaugušo turnīrā pārstāvēs vien divas dāmas – Anastasija Sevastova un Aļona Ostapenko. Diānai Marcinkevičai un Ernestam Gulbim neizdevās pārvarēt kvalifikāciju. Divas nedēļas daudzviet pasaulē sportā tas būs galvenais notikums.
Es nestāvēju Baltijas ceļa cilvēku ķēdē. Es skraidīju, tajā iestājoties te šeit, te tur. Man bija 22 gadi, un bija neticami svarīgi parādīt vidējo pirkstu līdz vēmienam apnikušajai sistēmai, lai tā beidzot atšūtos (te būtu jābūt daudz rupjākam vārdam, taču rakstiski es necenzētus vārdus nelietoju).
Vija Artmane sēž Murjāņu dārzā. Koka paēnā, spilgti rozā kleitā. Tas ir 2004. gada augusts ap aktrises dzimšanas dienas laiku. Tādu es viņu atceros pēdējā tikšanās reizē un intervijā Latvijas Televīzijai. Viņa ir skaista, un es zinu, ka vismaz divas stundas pavadījusi kopā ar savu grimētāju Sarmīti Balodi, mūs gaidot un pucējoties. Rezultāts ir lielisks, un Vija Artmane to apzinās.
Droši vien nav gluži pareizi saistīt protestus, kas turpinās Maskavā, ar opozīciju. Pirmām kārtām, tāpēc, ka nekāda strukturēta opozīcija pašreizējā Krievijā, pēc būtības, nepastāv.
Pēc manas izgāšanās pirmajā pilsonības eksāmenā man bija četri mēneši laika, lai sagatavotos atkārtotajam eksāmenam.
Jau nedaudz mazāk kā gads līdz Tokijas olimpisko spēļu sākumam. Rīkotāji gatavojas, nekādu aizķeršanos nemana, tāpat gatavojas arī planētas labākie sportisti. Pirmdien, 360 dienas pirms spēļu sākuma, oficiālo ielūgumu piedalīties saņēmusi arī Latvijas Olimpiskā komiteja. Mūs interesē, cik konkurētspējīgi šajā globālajā četrgades forumā būs Latvijas sportisti. Kā rāda pēdējo gadu notikumi, vasaras spēlēs cerības uz medaļām nav lielas un bez godalgām palikām iepriekšējās olimpiskajās spēlēs Rio. Jā, Latvijai ir vairāki augstas klases sportisti individuālajos veidos, taču pēc reitinga tikai retajam no viņiem ir reālas izredzes izcīnīt godalgas. Par laimi, sportā ne visu nosaka tikai un vienīgi reitings.
Šonedēļ vēl nebijis notikums Latvijas tenisā, jo pirmo reizi mūsu valstī norisināsies profesionālais tenisa turnīrs – sieviešu WTA tūres ”Baltic Open”. Latvijā līdz šim aizvadītas Deivisa kausa un Federācijas kausa izcīņas spēles, bijuši starptautiski jaunatnes turnīri, tāpat arī zemākās raudzes profesionālie turnīri, bet WTA (vai ATP vīriešiem) tūres līmenī - vēl nekad. Lieliski tenisa svētki visiem līdzjutējiem, Lielupes tenisa kompleksā varēs skatīt arī abas mūsu līderes Anastasiju Sevastovu un Aļonu Ostapenko.
Mana pilsonības eksāmena diena bija dīvaina. Parasti visur ierodos vēlāk par noteikto laiku, un tas, ka biju Valmierā stundu pirms pulksten 10.00, kad bija jāsākas pilsonības eksāmenam, liecina par manu nopietno attieksmi pret šo svarīgo dienu. Es pat izmantoju satelītnavigāciju, lai būtu drošs, ka nonāku pareizajā adresē. Tas man reti izdodas, un satelītnavigācijas vietā galvenokārt paļaujos uz valdošajiem vējiem, balodim raksturīgo spēju sajust magnētiskos laukus un zvaigžņu stāvokli.
Jaunākie
Interesanti