Iespēju robežās sekoju līdzi aktuālajiem Latvijas Televīzijas raidījumiem un sižetiem, bet šoreiz temats par vardarbību ģimenēs mani uzrunāja un nelika mierā, tāpēc nolēmu dalīties savās pārdomās un arī pieredzē.
Ārpus ētera
Kad aizvadītās sestdienas rītā devos savā ierastajā rīta maršrutā uz Siguldas Sporta centra svaru zāli, jau recepcijā sapratu, ka laiki ir mainījušies. „Šodien vienlaicīgi trenēties drīkst 10 cilvēki. Tu esi astotais,” man izskaidro un pastumj apakšā veidlapu, kas jāparaksta. Nākamajā rītā kārtība tāda pati (no astotās vietas biju pakāpies jau uz ceturto), tikai ar piebildi: „No rītdienas būsim slēgti.”
Skolas apkārtnē bija nemierīgi. “Tu neesi dzirdējis? Skolas slēdz! Uz mēnesi! Visā valstī!” tālrunī kliedza sieviete, kas stāvēja uz lieveņa. Līdzās stāvēja vēl viena. Arī ar telefonu. Par ko viņa runāja, es nedzirdēju. Taču arī tāpat bija skaidrs – pēc sejas, mīmikas, kustībām. Kopš brīža, kad valdība bija pieņēmusi lēmumu par mācību iestāžu slēgšanu, bija pagājis nedaudz vairāk par stundu laika.
3. novembrī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) notiks prezidenta vēlēšanas. Bet 3. martā ir tā dēvētā superotrdiena. Diena, kas var izšķirt turpmākās priekšvēlēšanu kampaņas gaitu, jo tieši šajā dienā vislielākajā skaitā štatu Demokrātu partijas atbalstītāji paudīs savu viedokli par sev vēlamo prezidenta amata kandidātu. Šodien kļūs zināms, kuram no demokrātiem ir vislielākās izredzes turpināt cīņu par prezidenta kandidāta nomināciju un kuram no turpmākās cīņas jāizstājas.
Šī nedēļa pagāja koronavīrusa zīmē. Ir skaidrs, ka šis vīruss atstās negatīvas sekas pasaules valstu ekonomikās, tai skaitā bremzēs arī mūsu valsts attīstību. Taču tas, cik postoša un ilga būs tā ietekme, vēl nav īsti skaidrs, un visas izteiktās prognozes šobrīd ir spekulācijas. Tiesa, tas netraucē zīmēt gan apokaliptiskas ainas, gan optimistiski cerēt, ka visas problēmas drīz beigsies.
Altenbergas trasē Vācijā jau aizvadīta pirmā sacensību nedēļa pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā, otrā solās būt vēl interesantāka. Šonedēļ starts skeletonā vīriešiem, Latvijas līdzjutēji cer uz brāļiem Dukuriem, tāpat izredzes uz goda pjedestālu ir arī mūsu Oskara Ķibermaņa pilotētajam bobsleja četriniekam. Pirmā nedēļa parādīja, ka vīriešu bobslejā galvenie favorīti ir vācieši, taču Ķibermanis vienīgais spēja ar viņiem konkurēt un beigās pat ieguva bronzas godalgu.
Viss nemaz nav tik slikti mūsu mazajā valstiņā! Pagājušās nedēļas piektdienas vakars atnāca ar divām ļoti labām ziņām. Pirmā – Latvijai ir izdevies izbēgt no iekļūšanas naudas atmazgātājvalstu jeb tā saucamajā „pelēkajā” sarakstā. Otrā – Latvija ir tikusi pie līdz šim vēsturiski augstākā starptautiskā kredītreitinga. Abi novērtējumi ir svarīgi ne tikai mums pašiem, bet uzlabo mūsu līdz šim pavītušo starptautisko slavu.
Pagājusī nedēļa beidzās ar ne tām labākajām ziņām – Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam tika samazināta no cerētajiem 2,8% uz 2,2%. No pirmā acu uzmetiena starpība nav nekāda lielā, taču tā īsti nav. Turklāt šobrīd īsti nav skaidrs, vai pēc kāda laika prognozes nebūs atkal jāpārskata un atkal jāsamazina.
Pirms gada Latvijas basketbola šobrīd lielākā zvaigzne Kristaps Porziņģis ļoti negaidīti tika iekļauts maiņas darījumā, kā rezultātā liepājnieks no ASV metropoles Ņujorkas pārcēlās uz Teksasu, kur pievienojās Dalasas „Mavericks” komandai. Ir pagājuši 12 mēneši, esam redzējuši, kā Porziņģis izskatās laukumā pēc atlabšanas no traumas, tāpēc var atskatīties uz darījumu un tā sekām abām komandām.
”Australian Open” Melburnā ir gada pirmais lielais notikums tenisā, viens no četriem ”Grand Slam” turnīriem. Šogad tam īpašs fons tiešā un pārnestā nozīmē, jo pēc lielajiem ugunsgrēkiem Austrālijā bieži vien arī Melburnā jūtams spēcīgs smogs, kas dažkārt pat traucēja aizvadīt kvalifikācijas turnīra spēles. Bija pat sportisti, kam radās elpošanas problēmas, taču turnīrs Melburnā notiks tik un tā. Sākums pirmdien un spēles turpināsies divas nedēļas, vienspēļu pamatturnīrā ir 128 dalībnieki, no Latvijas dāmu turnīrā spēlēs Anastasija Sevastova un Aļona Ostapenko, vīriešiem kvalifikāciju pārvarējis Ernests Gulbis, kuram turklāt šogad ir vislielākā spēļu prakse no mūsējiem.
Bobslejā un skeletonā aizvadīta puse sezonas Pasaules kausa izcīņā un ir skaidrs priekšstats par spēku samēru. Atlikušajā daļā vēl trīs sacīkstes, un tad sezonas pēdējais posms Siguldā, kas vienlaicīgi būs arī Eiropas čempionāts bobslejā divniekiem, tāpat arī skeletonā. Vēl drīzāk – šīs nedēļas nogalē - risināsies Eiropas kausa posms Siguldā ar mūsu olimpiskā čempiona Oskara Melbārža piedalīšanos.
Pagājušā gada 20. decembrī Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) publicēja “Nacionālā attīstības plāna 2021 – 2027. gadam” (NAP2027) gala redakcijas projektu. Šajā dokumentā ir iekļauta vīzija par valsts attīstību nākamo septiņu gadu periodā, kā arī noteiktas prioritātes un rīcības virzieni, kuru realizēšanai tiks piešķirts publisks finansējums. Tas ir viens no svarīgākajiem, ja pat ne svarīgākais, valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentiem.
Lai žurnālisti varētu pildīt savu misiju, tiem jāspēj brīvi izplatīt informāciju, tai skaitā tādu, kas var nebūt tīkama. Vārda brīvība, protams, nav absolūta — pastāv ar likumu un profesionālās ētikas normām noteikti ierobežojumi. Taču daļa sabiedrības medijos nevēlas redzēt vēl krietni plašāku tēmu un uzskatu loku. Arī Latvijā žurnālisti var saskarties ar vienā vai citā veidā izteiktiem aicinājumiem par kaut ko nerunāt tāpēc, ka konkrētais skatījums neatbilst ideoloģiskajam pieprasījumam.
Vienam no komunistiskajiem līderiem pēckara Austrumeiropā tiek piedēvēts šāds misēklis svinīgas uzrunas laikā: “Vēl nesen mūsu valsts bija bezdibeņa priekšā. Kopš tā laika mēs esam spēruši lielu soli uz priekšu…” Par to, ka Rīgas dome ir nonākusi tās atlaišanas un ārkārtas vēlēšanu priekšā, ir runāts jau ilgāku laiku. Jautājums – par ko izvērtīsies šī atlaišana un ārkārtas vēlēšanas.
Pasaules kausa bobsleja un skeletona sezonā būs astoņi posmi un izmaiņas jau ir pirms sezonas sākuma.
Ja apkopo galvenās idejas, kas izskan diskusijās sociālajos tīklos, mediju publikācijās, vecāku sapulcēs un pat ekspertu apspriedēs, nav šaubu - vismaz hipotētiski vēlamies, lai mūsu bērni mācītos tādās skolās un pie tādiem skolotājiem, par kuriem mūs apskaustu visā pasaulē. Vismaz tikpat lielā mērā, kā pie mums mēdz pieminēt Somijas izglītības modeli. Taču šajā problēmā ir kāds būtisks āķis, par kuru Latvijā nav pieņemts runāt. Proti, kāda ir vecāku iesaiste un atbildība sekmīgā izglītošanās procesā.
Aizvadītajās nedēļās publiskajā telpā izskanēja informācija par papildu finansējumu sabiedriskajiem medijiem viena miljona eiro apmērā. Tā sadalījums Latvijas Televīzijai (LTV) radījis bažas par taisnīguma un pamatotības principu ievērošanu. LTV uzskata, ka tā vietā, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju veiktspēju un attīstību, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) manipulē ar informāciju un nodara kaitējumu ne vien savai, bet arī LTV un LSM.lv (interneta portāls Latvijas Sabiedriskie mediji) reputācijai.
Latvijas plašsaziņas līdzekļu jomā apspriežamu tēmu netrūkst – diemžēl galvenokārt saistībā ar mediju finansējumu. Dažādos periodos esmu strādājis visdažādākajos medijos – drukātos, elektroniskos, tikai interneta vidē funkcionējošos. Tādēļ atļaušos izteikt dažas pārdomas. Sākšu ar “vingrinājumu”, nostājoties skeptiķu pozīcijās.
LNT nav pirmais slēgtais ziņu dienests mediju uzņēmuma "Modern Time Group/All Media Baltic" (MTG/AMB) vēsturē. LNT (Latvijas Neatkarīgā televīzija) ir otrais. 2016. gadā MTG slēdza kanālu TV5. Un ziņas.
Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas Tampabejas „Lightning” un Bufalo „Sabres” sestdienas vakarā noslēdza NHL klubu viesošanos Eiropā ar maču, kurā „Lightning” otro reizi apspēlēja Bufalo hokejistus, šoreiz ar rezultātu 5:3. Abas vienības uzreiz pēc tam devās atpakaļ uz Ziemeļameriku un pavisam drīz atgriezīsies ierastajā spēļu ritmā, tikmēr sekojošajās rindās stāstīšu par to, kas notika Stokholmā trīs dienu laikā, kuras tur pavadīju.