Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas turpina viesizrādes Eiropā. Šonedēļ Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā viesojas vesela pasaules hokeja superzvaigžņu plejāde – Ņikita Kučerovs, Stīvens Stemkoss, Viktors Hedmans, Džeks Aikels un vēl daudzi citi, starp viņiem arī Zemgus Girgensons. Zviedrijā divās regulārās sezonas spēles aizvadīt ieradušies Tampabejas „Lightning” un Bufalo „Sabres” hokejisti.
Ārpus ētera
Pirms pāris nedēļām režisors Ivars Zviedris man piedāvāja kinofestivāla “Lielais Kristaps” ietvaros vadīt diskusiju par tēmām, kas atklājas viņa jaunajās filmās "Afigenna" un "Meikots Īrijā" un sasaucas ar jautājumiem, kas ikdienā ir arī manas uzmanības lokā, lai gan ne vienmēr tūlītēja tvēriena attālumā. Šajā rakstā gribu aizsākt sarunu, kas notiks 9. novembrī plkst. 18 kinoteātrī "Splendid Palace", ieskicējot problemātiku, ko savās filmās - caur asarām un smiekliem - parāda Ivars Zviedris.
Pēc notikumiem pārbagātas vasaras, kas jau tagad iegājusi Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vēsturē, pasaules spēcīgākās līgas basketbolisti sagatavojušies jaunajai sezonai un gatavi sākt kārtējo darba cēlienu. Svarīgi notikumi arī Latvijas basketbolistiem un viņu pārstāvētajām komandām, bet var visu sīkāk rindiņās, kas seko.
Katru dienu Latvijā zaudē 16 cilvēkus, kuru diagnoze ir bijusi vēzis. Proporcionāli tas ir vairāk nekā Igaunijā, tas ir vairāk arī nekā Lietuvā, un tas ir pārāk daudz. Jā, no vēža mirst, turklāt nereti pat ļoti strauji, un to zina katrs. Tāpēc šī diagnoze rada īpašu trauksmi - pacientos, tuviniekos, sabiedrībā.
Vai atceraties 2011. gada 3. maiju? Es atceros un neliekuļojot teikšu, ka šis datums bija svarīgs ne vien ļoti emocionāli, jo Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā ļoti simboliski Gaismas pils svinēja spāru svētkus, bet arī ļoti praktisku un sabiedrībā dažādu runu, peripetiju un faktu virkni noslēdzošs notikums, kas rezultējās ar sajūtu - beidzot!
Tā jaunumu sadaļa, ko vispārinot varam saukt par “ārzemju ziņām”, pēdējās dienās rada vielu pārdomām. Domāju, ka vairums ir pamanījis situācijas saasināšanos gan Katalonijā, gan kurdu kotrolētajās teritorijās Sīrijā. Tomēr nojaušama ir atšķirība attieksmē. Ja kataloņu gadījumā daļa Latvijas sabiedrības ja ne gluži ir skaidri kataloņu politiskās pašnoteikšanās centienu pusē, tad vismaz uzskata par noderīgu kaut ko zināt par Katalonijā notiekošo, tad kurdu gadījumā pieļauju, ka interese ir maza. Lai gan teorētiski, ja mēs apgalvojam, ka jūtam solidaritāti pret citu tautu pašnoteikšanās vēlmi, tā būt nevajadzētu.
Pasaules kausa finālturnīrā regbijā jau klāt izšķirošās cīņas – šajās brīvdienās notiks ceturtdaļfinālu spēles, vēl pēc nedēļas pusfināli un novembra pašā sākumā cīņa par trešo vietu un lielais fināls. Spēļu vairs nebūs daudz, tikai astoņas, bet spriedze tajās garantēta un tiešraides LTV7.
Nekas, izņemot šausmīgas skumjas, man nav palicis, beidzot darbu pie šī projekta – pie stāsta par starpkaru Rīgas avīzi “Segodņa” (“Сегодня”, “Šodien” 1919-1940). Lielisks laikraksts, kas kļuva par ļoti spilgtu parādību krievu preses vēsturē, savas pastāvēšanas pēdējos gados tika nožņaugts un iznīcināts.
Ja esi redzējis Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa un aktieru kopdarbu "Kapusvētki", ja kaut reizi augusta pirmajā svētdienā esi bijis Alūksnes (noteikti kapusvētku galvaspilsēta Latvijā!!!) kapusvētkos, tad tev noteikti ir izveidojies savs un samērā pareizs priekšstats par kapusvētkiem Latvijā. Tu nojaut, ka kapusvētki ir ieguvuši stabilas un unikālas tradīcijas statusu, ka šī tradīcija ir jāvienādo ar latvisko identitāti un jāierindo kultūras procesu sadaļā. Tā ir visnotaļ pareiza atziņa, taču šovasar man nācās pārliecināties, ka kapusvētki Latgalē tomēr nav pilnībā vienādojami ar pārējā Latvijas teritorijā tradicionāli pieņemto svētku norisi, tie ir citādi.
Pagājušā gada decembrī, informējot par tā saukto "čekas maisu" publiskošanas uzsākšanu, Latvijas sabiedriskie mediji vēstīja: Sabiedrības interese par čekas maisiem ir liela. Latvijas Nacionālais arhīvs ņēmis vērā Lietuvas pieredzi un gatavojies, ka dienas laikā vietni varētu apmeklēt 10 000 interesentu. Lai interneta lapa nebruktu, arhīvs izīrējis papildus serverus un dokumentu publiskošanas brīdi atlika uz darba dienas beigām, kad visi brauc mājās un maksimāli maz personu darbojas internetā un meklē. Arhīva pārstāvji informēja, ka pirmajās stundās “čekas maisu” vietnei bija jau vairāk nekā 3000 pieslēgumu.
Nedaudz vairāk par divpadsmit tūkstošiem. Tik Latvijas iedzīvotājiem līdz šā gada 1. septembrim ir ierosināts maksātnespējas process. Niecīgais skaitlis liecina, ka parādu atlaišana ir nesasniedzama daudziem kredītņēmējiem, kuri atrodas faktiskā maksātnespējas stāvoklī: nespēj atmaksāt parādu, grimst soda procentos, saņem regulārus zvanus no kredītdevējiem. Saskaņā ar Latvijas Finanšu asociācijas datiem tādu ir 170 000 privātpersonu. Un Tieslietu ministrijas nupat izstrādātais un sparīgi nosauktais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums būtiski nepaplašinās to iedzīvotāju loku, kuriem būtu iespēja atbrīvoties no parādu nastas. Piedāvātais risinājums ir populistisks un bezjēdzīgs.
Manas dzīves vērtīgākā talka notika, kad LTV kolektīvs iesāka sadarbību ar Kokneses fondu, sākās ceļš uz Likteņdārzu un mēs centāmies apgūt salas brikšņaino teritoriju Daugavas vidū. Noteikti šeit var pieminēt arī valstiski svarīgo dzejnieka Imanta Ziedoņa iniciatīvu atbrīvot mūsu skaistās Latvijas dižkokus, ar talku palīdzību kopt un vairot mūsu Latvijas daili. Tas nozīmē, ka kaut kur mentāli mūsos ir dzīva šī talku jeb darba vajadzība, darīt kopā, darīt priecīgi un darīt, negaidot par to atlīdzību.
Jau piektdien Japānā sākies Pasaules kausa finālturnīrs regbijā, cīņa par Viljamsa Elisa zelta kausu. Pēc globālās TV auditorijas tas ir trešais lielākais sporta sarīkojums pasaulē, atpaliekot tikai no Pasaules kausa futbolā un vasaras olimpiskajām spēlēm. Šo milzīgo sporta forumu pārraidīs arī LTV7, kopā finālturnīrā būs 48 spēles un līdzjutēji vairāk nekā mēnesi līdz pat 2. novembrim varēs sekot šim grandiozajam notikumam.
Pagājušās nedēļas notikumi britu parlamentā vismaz uz kādu brīdi radīja iespaidu par to, ka veselais saprāts britu politikā joprojām nav pilnībā zudis. Tuvojoties datumam, kad jāstājas spēkā premjerministra Borisa Džonsona rīkojumam apturēt parlamenta darbu līdz 14. oktobrim (starp citu, šis datums tā arī joprojām precīzi nav zināms), parlamentārieši pie breksitam veltīto jautājumu risināšanas un tālākas virzīšanas ķērās klāt ar īpaši lielu sparu.
Tiesās pieaudzis lietu skaits par saskarsmes tiesībām kopš pētījums izgaismoja tēvu grūtības pēc šķiršanās piedalīties bērnu audzināšanā
Latvijas Televīzijā (LTV) vasarās vai - kā šoreiz - rudenī, ar viena gada izņēmumu, sesto gadu ēterā būs mazais raidījumu cikls "Cytaidi latviskais", kas stāsta par Latgales novadu, cilvēkiem, tradīcijām, vietējo kolorītu un, kas būtiski, skan latgaliešu dialektā ar subtitriem latviešu literārajā valodā. Šī gada četru raidījumu saturā latgaliešu godi, un sāksim mēs ar kāzām.
Gribētu sākt ar kādu smieklīgu, bet patiesu atgadījumu zinātnes vēsturē, kas parāda, cik viegli veidojas pārpratumi, cik maz viens otru saprot ļaudis, kuriem principā vajadzētu būt nojausmai par to, ar ko kolēģi nodarbojas.
Patiešām, kāpēc? Jā, bija tāda avīze. Taču pirms simt gadiem. Tiešām, tā iznāca Rīgā krievu valodā. Tomēr nebija tāda vienīgā. Labi, darbojās vairāk nekā divdesmit gadu, faktiski visu pirmās republikas pastāvēšanas laiku. Lūk, tādu krievu laikrakstu vairāk nebija.
Grupa cilvēku biezās jakās un slēpošanas cepurēs šķērso akmeņainu, brūni pelēku klajumu. Tālumā vīd zilganu kalnu grēda. Šī ir vieta, kur vēl pirms desmit gadiem pletās ledājs.
Jaunākie
Interesanti