Vasarā, stāvot tramvaja pieturā, sapratu, ka atpazīstu balss īpašnieci, kura netālu runā pa telefonu. Pēc brīža ieskanējās citas balsis. Arī tās atpazinu bez grūtībām. Līdzās stāvošais puisis šķirstīja “Instagram” storijus, un, neredzot runātājus, pārsteigta secināju, ka atpazīstu gandrīz visus. Veicot izpēti un gatavojoties filmai “Influenceri”, piesekoju iespējami daudziem Latvijas “Instagram” influenceriem, un divu gadu garumā sekoju līdzi viņu paradumiem un veidam, kā viņi uzrunā savu auditoriju.
Ārpus ētera
Marta Dziļuma savā pirmajā Covid-19 dienasgrāmatā rakstīja par to, kā vīrs Gundars uzstājās kā mūziķis 17. oktobra koncertā Cēsīs. Nākamajā rītā vīram parādījās pirmie simptomi un, uztaisījis testu, konstatēja, ka ir Covid-19 pozitīvs. Arī Martai pēc dažām dienām parādījās pirmie simptomi, bet pieraksts uz testu vēl tikai priekšā. Trešā Covid-19 dienasgrāmata.
Esmu Anete Vaivade, kopš 2020. gada 1. septembra strādāju Ādažu vidusskolā par matemātikas skolotāju 5.–6. klasēm un esmu klases audzinātāja.
Parunāsim par Latvijas Televīziju (LTV)? Dagnija Neimane-Vēvere un Sarmīte Plūme teica: JĀ! Klausies jaunāko podkāsta “Parunāsim” epizodi, kurā Reinis Ošenieks sarunājas ar LTV Ziņu dienesta atbildīgo redaktori Dagniju Neimani-Vēveri un pieredzes bagāto redaktori Sarmīti Plūmi. Abas Latvijas Televīzijā piedzīvojušas dažādus laikus, tādēļ saruna izvērtās ārkārtīgi interesanta.
Marta Dziļuma savā pirmajā Covid-19 dienasgrāmatā rakstīja par to, kā vīrs Gundars grasījies uzstāties kā mūziķis leģendārajā 17. oktobra koncertā Cēsīs. Viņš atbrauca mājās ar pēdējo vilcienu un abi aizgājuši gulēt. Nākamajā rītā vīram parādījās pirmie simptomi. Otrā Covid-19 dienasgrāmata.
Man gadījās saslimt ar Covid-19 tieši tajā brīdī, kad to varētu gaidīt vismazāk (kurš tad to vispār kādreiz gaida).
Pandēmijai turpinoties, ziņas par Covid-19 satrauc un nomāc. Jaunumi par pandēmiju nogurdina, rada bezspēcības izjūtu, daļa no mums vēlas izvairīties no šīm ziņām. Latvijas iedzīvotāju paradums sekot ziņām ir stabils, ziņas rada drošības izjūtu, palīdz plānot dzīvi, ietekmē vēlmi ievērot noteikumus un ierobežojumus.
Rudens nāk ar jaunu projektu Latvijas Televīzijā – podkāstu "Parunāsim". Podkāstā uz interesantām sarunām par tēmām, kas skar ikvienu Latvijas Televīzijas darbinieku (un arī skatītājus), Reinis Ošenieks aicinās LTV cilvēkus no 0. līdz 20. stāvam. Pirmajā epizodē Reinis uz podkāsta atklāšanas sarunu aicināja LTV valdes locekli Ivaru Priedi un Programmu daļas direktori, prokūristi Ritu Rudušu.
Latvijas sportā pārmaiņu laiks un ne tikai tādēļ, ka valstī turpinās Covid-19 pandēmija un jāpārkārto visa ikdienas nodarbību un arī sacensību sistēma. Joprojām nav atrisināts jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas vēlmi noteikt prioritāros sporta veidus valstī un līdz ar to definēt arī finansiālo atbalstu valsts līmenī.
Atsevišķos vecāku interneta forumos ir parādījušās ziņas, ka kāds “Aizliegtā paņēmiena” žurnālists, strādājot par pedagoga palīgu jeb auklīti, ir bijis iefiltrējies kādā no Rīgas bērnudārziem, un ilgstoši veicis slēptu bērnu un pedagogu filmēšanu. Ir izskanējuši aicinājumi panākt šī materiāla nerādīšanu Latvijas Televīzijā, kā arī vairāki šī bērnudārza bērnu vecāki pret raidījumu ir vērsušies Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā.
Inficēto ar Covid-19 skaitam statistikas grafikos tiecoties arvien augstāk un pieaugot ierobežojumu klāstam, satraukums sociālajos medijos izveidojis divas lietotāju nometnes. Vieni aicina nelikt maskas un ieturēt drošu distanci, otri ir sašutuši, ka gan īsto, gan tīmekļa draugu un paziņu lokā ir milzīgs skaits cilvēku, kuri netic vīrusa eksistencei, paši nevalkā maskas un aicina citus neievērot noteikumus. Vai varētu būt tā, ka Latvijā ir ļoti daudz šīs lipīgās un bīstamās slimības noliedzēju?
Maskas – zilas, melnas, baltas, ar rievām sānos vai priekšā, tintes zili gumijas cimdi, kas atgrūž baktērijas, vesela kaste mitro higiēnas salvešu un trīs nelielas pudeles izsmidzināmā dezinfekcijas šķidruma. Nekad dzīvē ceļojuma somu neesmu piepildījusi ar tik dīvainu saturu. Bet nav citas iespējas. Ar operatoru Ingu Graudiņu mēs braucam uz koronavīrusa pandēmijas centru – ASV. Mapēs rūpīgi sapakoti svarīgākie dokumenti – pavadvēstules no darbadevēja un īpašā atļauja no ASV vēstniecības Rīgā, ka drīkstam ceļot Covid-19 laikā. ASV ielidot no Eiropas ir liegusi, taču žurnālisti ir to dažu izņēmumu vidū, kuri drīkst.
Parunāsim? Parunāsim! Latvijas Televīzijā (LTV) ir uzsākts jauns projekts – podkāsts jeb podraide “Parunāsim”, kurā Reinis Ošenieks uz interesantām sarunās aicinās Zaķusalas mājas iemītniekus jeb Latvijas Televīzijas darbiniekus. Šajā demo epizodē Reinis aprunājās ar vienu no podkāsta idejas kuratorēm un, iespējams, nesenāko televīzijas darbinieci – Kristiānu Štālu no Mārketinga un komunikācijas daļas. Reinis podkāstā pastāstīja par savu pirmo darbu LTV un kādas sajūtas viņu pārņem, ejot pa gaiteņiem arī trīspadsmit gadus vēlāk, savukārt Kristiāna pastāstīja, kā neapmaldīties TV ēkā un kas ir batsoft.
Mana pirmā asociācija par tirgu ir bļodas turēšana, vecmammai cieši līdzās stāvot, pie upeņu krūma. Man bija jāredz un jājūt omas roku kustības, lai bļoda būtu ērti pa rokai, jo kundēm vajadzēja veselas un nesaspiestas ogas nākamās dienas tirgus reizei. Nu apnicīgs un garlaicīgs darbs, tomēr morāle, ka tirgū visam jābūt labam un vēl labākam palikusi uz visu mūžu.
“Saasinājums Kalnu Karabahā”. Cik gan reižu dzirdēti līdzīgi vārdi televīzijas un radio ziņās pēdējās gandrīz trīs desmitgadēs? Ļoti daudz. Lai gan plaša mēroga karadarbība šajā Dienvidkaukāza rajonā beidzās jau sen. Drīz pēc tam, kad 1994. gada 12. maijā stājās spēkā vienošanās par uguns pārtraukšanu, kas bija nostiprināta ar Armēnijas, Azerbaidžānas un nevienas ANO dalībvalsts neatzītās Kalnu Karabahas republikas (dēvētas arī par Arcahas republiku) pārstāvju parakstiem.
Neparastā laikā, bet jau svētdien Parīzē sāksies vēl viens ”Grand Slam” sērijas turnīrs tenisā, ”French Open”. Pavisam mazs pārtraukums pēc ”US Open”, cits segums (tagad māls), bet tomēr arī šajā neparastajā pandēmijas gadā trīs no četriem ”Grand Slam ” turnīriem būs izspēlēti.
Trešdien, 9. septembrī, aprit mēnesis kopš Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Šis tiešām ir bijis neparasts mēnesis gan pašas Baltkrievijas, gan arī tās kaimiņu dzīvē. Un, domājot par to, kā pašreizējo situāciju vistrāpīgāk aprakstīt, man ienāca prātā pasaka par “karaļa jauno tērpu”. Tikai atšķirībā no pasakas, kurā tikai viens mazs puika atļaujas iedomīgajam karalim pateikt, ka viņš ir kails, pašlaik uz Aleksandru Lukašenko ar pirkstu rāda jau liela daļa baltkrievu sabiedrības.
Nometnei jau esot pusē, tā ļauj sajust zināmu nogurumu, bet reizē turpina pārsteigt ar notikumiem un cilvēkiem. Jaunieši drošāk apguvuši savus priekšnesumus un pārliecinošāk dzied mēģinājumos. Koris turpina intensīvu darbu ar dziesmām un vokālajiem paņēmieniem, lai nevainojami iznestu Raimonda Tigula dziesmu dziļdomīgos vēstījumus.
Otrā "Nāc līdzās!" nometnes diena iesākās ar kopīgo rītarosmi, kuru kā ik gadu vada dalībnieka Roberta tētis Uldis, piedāvājot rīta vingrojumus dažādām muskuļu grupām neatkarīgi no katra dalībnieka spējām. Rītarosmi nomaina iedziedāšanās kopā ar diriģenti Gintu Rūsi, kas intensīvi vairāku stundu garumā turpina darbu, kopā ar koristiem apgūstot Ziemassvētku koncerta dziesmas.
Mani sauc Aleksejs Muraško, un es nodarbojos ar grāmatu dizainu. Dzīvoju Rīgā jau daudzus gadus, bet esmu dzimis un izaudzis Baltkrievijā. Nekad neesmu bijis politiskais aktīvists, drīzāk amatnieks, kurš vienkārši dara savu darbu. Tomēr ir pienācis laiks izteikties publiski. Tādi laiki, tādi apstākļi.
Jaunākie
Interesanti