Ārpus ētera
Anda Rožukalne: Katrs trešais Latvijas žurnālists naidīgi apsaukāts, reģionu žurnālistiem uzbrūk retāk
Par uzbrukumiem žurnālistiem un tiesas prāvām pret žurnālistiem ar mērķi ierobežot viņu darbu parasti uzzinām pēc skaļiem gadījumiem un atsevišķām publikācijām. Pirmo reizi aptaujājot lielu Latvijas žurnālistu skaitu, pieejami aktuāli dati, kas raksturo Latvijas mediju profesionāļu kopējo pieredzi. Vismaz katrs trešais Latvijas žurnālists sastapies ar apsaukāšanu, nonicināšanu, publisku diskreditāciju, liecina globālā pētījuma "The Worlds of Journalisms Study" (WJS) Latvijas pētījuma dati (RSU/SKDS, 2021).
Anda Rožukalne: Uzbrukumi žurnālistiem kā ikdienas rutīna. Ko tas nozīmē?
Uzmākšanās, vajāšana, izsekošana, draudi, iebiedēšana, datu nopludināšana, slepkavības. Tikai tāpēc, ka dari savu darbu. Dažādi vārdi un dažādi piemēri raksturo uzbrukumus žurnālistiem, kas notiek gan tiešsaistē, gan realitātē. Tie kļūst arvien biežāki, padarot žurnālista profesiju bīstamāku un mazāk pievilcīgu. No šādiem uzbrukumiem biežāk cieš sievietes un etniskajām minoritātēm piederīgie žurnālisti.
«Sporta studijas» podkāsts. Epizode #72. Edgars Buncis «Zemgale/LLU» vadībā, kluba budžets var sasniegt miljonu eiro
Somijas visaizraujošākais hokejs - tāds ir Somijas otrās līgas sauklis. To, cik liela jautrība būs jelgavniekiem – "Zemgale/LLU", kuriem drīzumā gaidāma debija Somijas hokejā, varēs izvērtēt pēc kāda laika. Par šo un kopumā visu Latvijas hokeju ir daudz jautājumu un neskaidrību, tāpēc skaidrs ir viens– garlaicīgi nebūs. To uz savas ādas izjutīs arī komandas jaunais ģenerālmenedžeris Edgars Buncis.
Sabiedrisko mediju priekšvēlēšanu debatēs – par būtiskāko; galvenais ir prasīt atbildes
Kā priekšvēlēšanu debatēs izjautāt vairāk nekā desmit politiķus vienlaikus, kā Latvijas Televīzijā (LTV) top vēlēšanu saturs un kāpēc svarīgi skatītājiem palīdzēt Saeimas vēlēšanās izdarīt izsvērtu izvēli, stāsta LTV Ziņu dienesta raidījumu vadītāji Jānis Geste un Anete Bērtule, galvenā redaktore Dagnija Neimane-Vēvere un atbildīgā redaktore Diāna Vīlipa-Folka.
Māris Rīmenis: Tenisa vasaras izskaņā «US Open» šoreiz īpaši neprognozējams
Jau pirmdien sākies "US Open" tenisā, gada ceturtais un pēdējais "Grand Slam" turnīrs. Tik neparedzams kā šogad, laikam  tas nebūs bijis jau sen. Vīriešiem nespēlē daudzi no favorītiem, vairāki citi vēl nav atlabuši pēc savainojumiem, savukārt sievietēm jau tā pēdējā laikā grūti ko prognozēt. Iespējas ir ļoti daudzām, tostarp mūsu Aļonai Ostapenko, kurai gan pirmā kārta nebūs viegla, jo pretiniece būs ķīniete Cviņveņa Dzena, kurai sezonā ir pat labāka bilance nekā Latvijas tenisistei.
«Sporta studijas» podkāsts. Epizode #71. Patriks Gailums - vieglatlētiem jābūt plānam B
Sestā vieta šī gada Eiropas čempionātā ir augstākais rezultāts, kas padevās Latvijas vieglatlētiem Minhenes olimpiskajā stadionā. To iespēja 24 gadus vecais šķēpmetējs Patriks Gailums. Likumsakarīgi, ka debiju Eiropas meistarsacīkstēs Gailums piedzīvoja tieši Minhenes stadionā pirms četriem gadiem. Toreiz viņa raidītais šķēps vēl neļāva pārvarēt kvalifikācijas kārtu, lai gan attāluma ziņā šogad šķēps atdūrās vien 72 centimetrus tālāk.
Piemineklis, 9. maijs, karš un mēs. Ko stāsta vēsture un cilvēki latviski un krieviski
Ne datumi, ne akmeņi paši par sevi neveido stāstu vai attieksmi. To dara cilvēki. Socioloģiskās aptaujas parāda, cik atšķirīgi ir cilvēku viedokļi – varbūt pat nepieņemami, nosodāmi, nesaprotami –, bet neatklāj, kā tie veidojas. Atmiņas, piemiņas vērtu notikumu atceri veido vēsture. To veido arī tas, ko cilvēki ielikuši šajos notikumos no sevis. Un atmiņas veido šīsdienas pārliecību. Šis stāsts ir par vēsturi un par cilvēkiem ar atšķirīgiem, bet sabiedrībā dzīviem viedokļiem, šis stāsts ir ieskats tajā, kā tie veidojās un kāpēc sociologu aptaujās pauž vienu vai otru nostāju.
Olena Fedorova: Mūsdienu slepenais ierocis
Vai sieviete "atspoguļo" īstenību vai arī to rada? Šķiet, ka tas ir retorisks jautājums. "Vīriešu pasaules" instrumentu kopums jau sen ir zināms – cik karu cilvēce jau pārdzīvojusi! Taču stereotipiskā sieviete – tad runa vienmēr ir par ko citu. Tagad redzu, ka daudzas no manām paziņām noliek skapja tālākā stūrī vieglās un glamūrīgās kleitiņas, iemiesojoties tēlā, kuru nesen uz "Vogue" vāka demonstrēja Ukrainas Pirmā lēdija.    
«Sporta studijas» podkāsts. Epizode #70. Mārtiņš Pļaviņš pēc ilgas atlabšanas atgriežas volejbola smiltīs
Starptautiskā pludmales volejbola sezona pārsniegusi ekvatoru, bet Latvijas čempionātā atlicis vairs tikai finālposms Jūrmalā augusta izskaņā. Tomēr, šajā brīdī savu sezonu cer iesākt Mārtiņš Pļaviņš, kuram janvārī veica komplicētu labā ceļgala operāciju. Pārvarējis smagāko rehabilitācijas posmu, Mārtiņš gatavs atgriezties smiltīs un beidzot iespēlēties ar savu jauno pārinieku – Mihailu Samoilovu.
Olena Fedorova: Vai pirkt «tanciņu» kara bērniem
"Saulītes loks, zilgme ap to" (padomju bērnu dziesmas "Lai vienmēr būtu saule" pirmā rindiņa – Red.). Tāds nosaukums būtu bērna radošajai izpausmei aizgājušajos gados. Taču zīmējums, ja atceraties, tolaik bija cits. Nedaudz augstāk redzama astoņu gadu veca bērna radīta instalācija. Ņemot vērā pašreizējo realitāti un to, ka jaunais autors dzīvo Dnipro, nav grūti noskārst, kas tieši attēlots ar lego figūriņu, kurai nocirsta galva.
Pāvels Širovs: Sev viņi pāri nenodarīs
Maskavā un Sanktpēterburgā drīzumā parādīsies “beznodokļu tirdzniecības veikali diplomātiskajiem darbiniekiem, starptautisko organizāciju līdzstrādniekiem un viņu ģimeņu locekļiem”. Krievijas valdības lēmums par to publicēts Ministru kabineta tīmekļa vietnē un stāsies spēkā 27. augustā. Iegādāties preces šajos veikalos varēs tikai mazumā un uzrādot “dokumentus, kas apliecina dienesta stāvokli”. Apmēram zināms arī sortiments – viedtālruņi, pulksteņi, juvelierizstrādājumi, kosmētika un parfimērija, alkohols un tabakas izstrādājumi. Cenas visām šīm precēm būs norādītas ārzemju valūtā. Par tirdzniecības vietu īpašnieku kļūs uzņēmums, kuru atbilstoši valdības lēmumam jādibina Ārlietu ministrijai kopā ar vēl rīkojama īpaša konkursa uzvarētāju.
Anda Rožukalne: Vai norāde uz piederību kādam politiskajam spēkam slēpti reklamē konkrētas partijas?
Aktīvi politiķi un politiskas amatpersonas bieži redzamas un dzirdamas kā sabiedrisko mediju informācijas avoti. Žurnālistu veidotajās ziņās vai intervijās parasti tie identificēti kontekstā ar pārstāvēto partiju. Vai valdības pārstāvju sasaistīšana ar piederību konkrētai partijai nozīmē papildu iespējas slēpti reklamēt medijos biežāk pieminētās partijas? Vai pierastā žurnālistu prakse priekšvēlēšanu gaisotnē nonāk pretrunā ar mediju politiskās neitralitātes principu?
Ierocis pret hibrīdkaru. Medijpratība.
Latvijas sabiedrība un mediji vada dzīvi kara apstākļos jau kopš 2014. gada, kad Krievija īstenoja pirmo agresijas vilni pret Ukrainu. Šogad, kad 24. februārī sākās Kremļa ofensīvas otrais vilnis, informatīvajam karam daudz gatavāka bija gan pati Ukraina, gan arī kaimiņvalstis. Tomēr jautājums par medijpratību un prasmēm izvērtēt plašajā informācijas mutulī esošo saturu ar katru dienu vairāk kļūst aktuāls. Kremļa rafinētais hibrīdkarš paļaujas uz spēju ietekmēt cilvēku prātus un sēt šaubas.
Anda Rožukalne: 3 jautājumi par sabiedrisko mediju redakcionālajām vadlīnijām
Kāpēc vajadzīgi sabiedriskie mediji? Kā tie strādā? Kā varu zināt, ka tie darbojas sabiedrības interesēs? Šie ir ļoti svarīgi jautājumi, kas pastāvīgi jāuzdod, un uz tiem jāatbild. Daudzviet pasaulē un nu arī Latvijā redakcionālās darbības vadlīnijas ir tās, kas palīdz izprast sabiedrisko mediju saturu un piedāvā atbildes uz minētajiem jautājumiem.
Svarīgākais šobrīd