Pēc tam, kad biju nolēmis pieteikties Latvijas pilsonībai, mans nākamais solis bija pāris gadus darīt ļoti maz. Es ātri sagādāju lielāko daļu nepieciešamo dokumentu un pieņēmu, ka pārējais prasīs minimālas pūles, tāpēc var tikt atlikts līdz tam mītiskajam brīdim, par kuru mēs visi sapņojam – “kad man būs mazliet brīva laika”.
Ārpus ētera
Problēma ir "Ghetto Games" attieksme, kura līdz ar plakātu aizvākšanu nav atrisināta.
Es paskatījos uz līķi, kas atradās uz ietves tieši man priekšā. “Varbūt Latvijas politika ir “viens ārā, viens iekšā”? “ es nodomāju.
Pasaules kausā basketbolā U-19 vecuma grupā vīriešiem aizvadītas pirmās četras spēļu dienas un noskaidrojušās astoņas komandas, kas Grieķijai piederošajā Krētas salā turpinās cīņu par medaļām, kā arī tās astoņas vienības, kurām nāksies samierināties ar cīņu par 9.-16.vietu. Diemžēl, bet šajā otrajā kompānijā nonākusi Latvijas izlase, kas turnīra ievadā piedzīvojusi četrus zaudējumus četrās spēlēs.
Jau pirmdien Londonā, Vimbldonā, sāksies slavenākais un senākais no visiem profesionālajiem tenisa turnīriem pasaulē. Pirmoreiz tas notika jau 1877.gadā, un nav pasaulē daudz citu tradicionālo sacīkšu, kam būtu senāka vēsture, pat Pasaules kausa izcīņa futbolā sākās daudz vēlāk. Par Vimbldonas turnīru laikam gan ir dzirdējis ikviens, pat ļaudis, kas par tenisu neinteresējas. Turnīram ir sava īpašā aura, šajā klubā spēlē vien divas nedēļas gadā, visu pārējo laiku zāles laukumi tiek īpaši kopti un gatavoti nākamajai sezonai.
Ir karsta diena. Četras ceļotājas tikko pieveikušas 30 kilometru ilgu pārgājienu un nonākušas tuvu galapunktam – manai dzimtajai pilsētai Cēsīm. Pēc nogurdinošā ceļa viņas iegriežas ekskursantu iecienītā vietā, kur Latvijas ainavā var aplūkot kamieļus, un cilvēkam pie vārtiņiem palūdz ūdeni. "Nopērciet biļeti un iekšā varēsiet nopirkt arī ūdeni!"
Lai gan nedaudz lēnāk nekā pērn, arī šogad Latvijas ekonomika rāda vērā ņemamus un - kas būtiski - pozitīvus rezultātus. Ekonomiskā aktivitāte aug un līdz ar to arī ienākumi valsts budžetā, samazinās bezdarbs, palielinās algas. Taču viss nav tik rožaini, kā varētu pirmajā mirklī šķist. Diemžēl mūsu ekonomikai priekšā ir virkne, kā mēdz teikt – izaicinājumu. Citiem vārdiem sakot – ir problēmas, kuras rodas neatkarīgi no mūsu gribas, un ir vēl citas, kas lēnām krājas un kuru risināšana visu laiku tiek atlikta. Cik ekonomiski stipri esam? Vai kā patērētāji neesam kļuvuši pārlieku optimistiski? Un galu galā – kas tad nākotnē būs mūsu Latvijas izaugsmes balsts un veiksmes stāsts?
Jāatzīst, ka dažkārt ir kārdinājums partiju dzīvi aprakstīt, lietojot mikrobioloģijas jēdzienus un atziņas. Piemēram, vīrusi nepilda tādu pamatfunkciju kā olbaltumvielu sintēze, vīrusi spēj vairoties, tikai inficējot šūnas, un zinātnieki joprojām diskutē, vai vīrusus var vispār uzskatīt par dzīviem organismiem. Ārpus saimniekorganisma vīruss zaudē spēju augt un vairoties. Vīrusi ir gan sfēriski, gan ovāli, gan nūjiņveidīgi, bet, neatkarīgi no izskata, tie visi ir vīrusi.
31. maijā, ieskandinot vasaras festivālu sezonu, norisinājās jau otrais dzīvās elektroniskās mūzikas festivāls "Kontaktor", ko rīko pašmāju sintezatoru ražotāji "Erica Synths". Oriģinālu atskatu uz festivālu, kas norisinājās Trompovska kvartālā Sarkandaugavas Industriālajā parkā, piedāvā Elīna Semane.
30. maijā notika Rīgas domes mēra vēlēšanas, un sabiedriskajos medijos vispirms parādījās “ziņa” par Nila Ušakova aizbildniecībā pieņemtajiem domes kaķiem un to likteni domes paspārnē. Jau stipri pēc “Panorāmas” laika mēs uzzinājām par jaunā mēra ievēlēšanu.
Rīgai jauns mērs. Mediji to sauc par Ušakova ēras beigām. Gan jau, ka ar laiku mēs labāk apjautīsim, ko vēl bez viņa atrašanās Rīgas domes vadītāja amatā nozīmē šī ēra. Daudzi teiks, ka tā bija korupcijas un visatļautības ēra, un viņiem būs taisnība, tomēr nenoliedzami, ka tā sākās pirms Ušakova un turpināsies arī pēc viņa. Iespējams, ka tieši viņa laikā tika sasniegts augstākais nekaunības un visatļautības līmenis, bet, iespējams, ka mēs vienkārši pārāk maz zinām par to, kas bijis pirms tam. Cilvēki mainās, bet sistēma turpinās.
Latvijas ekonomika ir maza, un pat mūsu lielie uzņēmumi Eiropā pārsvarā ierindojas mazo un vidējo grupā. Taču mūsu ekonomika ir ļoti elastīga un spēj ātri pielāgoties negaidītām situācijām un ātri atgūstas pat pēc smagām krīzēm. Lai ekonomika kļūtu varenāka, mums ir nepieciešams vairāk lielu uzņēmumu, kas nodarbina pat vairākus simtus cilvēku, rada gudrus produktus un tos dārgi pārdod citās valstīs. Taču tikpat svarīga ekonomiskas sastāvdaļa ir mazi uzņēmumi vai vienkārši aktīvi cilvēki, kuri spēj no sava īpašuma vai zināšanām un prasmēm gūt ienākumus.
Laikam pirmo reizi šajās vēlēšanās uzmanības fokuss novirzījās no vēlēšanu politiskā piedāvājuma uz procesu kā tādu. Sākumā sabiedrības sašutumu izraisīja adresātus nesasniegušie paziņojumi par vēlēšanu iecirkņiem, tad strīdus izraisīja paziņojumu izsūtīšana, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Neveiksmju ķēdi turpināja ķibeles ar iepriekšējo balsošanu. Proti, te strādāja, te nestrādāja datu apmaiņas sistēma un te varēja, te nevarēja nobalsot citā, ne savā vēlēšanu iecirknī.
Jau svētdien "Roland Garros" kompleksā Parīzē sāksies gada otrais "Grand Slam" tenisa turnīrs ”French Open”. Otrs senākais no lielajiem turnīriem, bet pats nozīmīgākais māla seguma laukumos. Pamatturnīru izloze vienspēlēs notika ceturtdien vakarā un savus pretiniekus uzzinājuši arī mūsējie. Smaga izloze Aļonai Ostapenko - viņai jātiekas ar baltkrievieti Viktoriju Azarenku un uzvarētājai, visticamāk, otrajā kārtā pret reitinga līderi Naomi Osaku. Anastasijai Sevastovai vajadzētu pārspēt taizemieti Luksiku Kumhumu, kamēr Ernesta Gulbja spēles iznākumu pret jauno norvēģu talantu Kasperu Rūdu grūti paredzēt.
Šodien ir pirmā diena, kad ir atvērti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņi un katrs no mums jau šodien no plkst. 17.00 līdz 20.00 var nobalsot par sev piemērotāko sarakstu. Kopā šajās vēlēšanās startē 16 saraksti ar 246 kandidātiem.
Latvijas hokeja izlases kārtējais pavasara skrējiens īsajā pasaules čempionāta distancē jau pārsniedzis apakšgrupu turnīra ekvatoru. Galvenais treneris Bobs Hārtlijs joprojām apliecina, ka ar viņu pie vienības stūres obligāti uzvaramie pretinieki tiek pārspēti, bet ar lielajiem milžiem un sava izmēra pretiniekiem gadās visādi. Lai iekļūtu ceturtdaļfinālā otro gadu pēc kārtas, būs „jāsadod pa aci” arī kādam Lutausim - Krievijai vai Zviedrijai. Vislabāk jau abiem.
Liela daļa sabiedrības uzskata, ka tiesiskums ir ierocis taisnīguma rokās. Taisnīgums nozīmē, ka sliktie saņem pēc nopelniem, jo tas taču ir taisnīgi, bet, ja tiesiskums stājas ceļā ātrai taisnīguma uzvarai, tad tas ir slikts tiesiskums. Gluži tāpat šis taisnīgums pieļauj, ka labos tiesiskums saudzē, jo taisnīgi ir, ja sliktie sēž cietumā, bet labie labos amatos. KNAB rosību Rīgas domes un pašvaldības uzņēmumu gaiteņos tauta uztver ar ovācijām – visus aiz restēm!
Dubaijā dalību pieteikušas 192 valstis. Jā - tas ir jaunākais "EXPO 2020" panākums, tādējādi nodrošinot, ka šī ir iekļaujošākā jebkad organizētā EXPO izstāde. Un Dubaijas vadītāji var pamatoti justies lepni.
Neatkarīgi no tā, cik rūpīgi mēs sekojam politiskajiem procesiem un t.s. topa tēmām konkrētajā brīdī informatīvajā telpā, vairumam ir pazīstama sajūta, ka politiķi un komentētāji nodarbojas ar muļķībām. Vai – ja izsakāmies saudzīgāk – tērē daudz laika un enerģijas jautājumiem, kas nav tā vērti. Piemēram, Saeima aizvadītajā nedēļā (25. aprīlī) ilgi un kaismīgi strīdējās par to, cik stundas drīkst strādāt ārzemju studenti Latvijā. Vai atcerēsimies, kādus vārdu plūdus vairākkārtīgi ir izraisījuši dažādi ar medībām saistīti jautājumi.
Vēl februārī, izmetuši no Finanšu sektora attīstības plāna norādi par Latviju kā finanšu pakalpojumu centru, politiķi, šķiet, pasmaidīja, jo bija it kā izdarījuši vēl vienu darbu, lai atjaunotu sašmucētās banku nozares reputāciju. Pagāja nedēļa, un premjers stingri pateica – nozarē būs „kapitālais remonts”. Valstsvīri un ierēdņi nu stumda un maina likumu pantus, raksta atskaites un skaita, cik daudz svešas naudas pamet Latvijas banku kontus. Tikt vaļā no „netīrās naudas” mazgātājas slavas nav viegli. Papīru daudz un darba arī. Taču - kas notiks ar komercbankām, kādas ir to nākotnes perspektīvas?
Jaunākie
Interesanti