Ārpus ētera
Podkāsts «Kultūrdeva». 2.epizode. Ar Henrietu Verhoustinsku
Ir klāt otrais raidījuma “Kultūrdeva” podkāsts ar Kristīni Komarovsku. Šoreiz pavisam neierasti – viesos bija raidījuma vadītāja, teātra kritiķe, žurnāliste un filmu autore Henrieta Verhoustinska. Šīs epizodes tēma – vai kultūrtelpā ir par maz kritikas? 
Uģis Lībietis: Baltkrieviem trūkst Navaļnija, bet Navaļnijam – Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības
Gandrīz pusotrs tūkstotis cilvēku otrdien aizturēti Krievijas pilsētās pēc tam, kad tūkstošiem cilvēku bija izgājuši ielās, paužot atbalstu notiesātajam opozīcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam. Viņam tiesa 2. februārī piesprieda divu gadu un astoņu mēnešu ilgu cietumsodu. Kā vērtējams šis spriedums, kāda ir bijusi starptautiskā reakcija, un kas notiks tālāk? Par aktualitātēm Krievijā saruna ar Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondentu Uģi Lībieti. 
Podkāsts «Kultūrdeva». 1.epizode. Ar Rafaelu Ciekuru
Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija piedāvā raidījuma “Kultūrdeva” podkāstu jeb raidierakstu. To vada “Kultūrdevas” kultūras randiņu vadītāja un raidījuma producente Kristīne Komarovska. Podkāsts iznāks divreiz mēnesī un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Kristīne sarunāsies par aktuālajiem kultūras tematiem. Būs iespējams ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm. 
«Jaunā laikmeta» bērni un viņu izglītošana. «Mācītspēks» skolotājas pieredze
Viņi ir savādāki – izaicinošāki, intuitīvāki, konfrontējošāki, jūtīgāki, inteliģentāki, garīgāki nekā iepriekšējās paaudzēs. Viņiem nepatīk mācības skolā, viņi nepakļaujas pavēlēm, ir aktīvi, izaicinoši, bet ar augstu intelektu, necieš melus, stāsta par kārtību Visumā – tāds, manuprāt, ir indigo un kristāliskā bērna portrets. "Jaunā laikmeta’’ bērnus mūsu sabiedrībā neievērot vairs nav iespējams.
Gatavojos tam, ka nogurums nekad nemazināsies. Covid-19 dienasgrāmatas noslēgums
Marta Dziļuma 2020. gada rudenī pirmajā Covid-19 dienasgrāmatā rakstīja par to, kā vīrs Gundars uzstājās kā mūziķis 17. oktobra koncertā Cēsīs. Nākamajā rītā vīram parādījās pirmie simptomi, un tests uzrādīja, ka Gundars ir Covid-19 pozitīvs. Visticamāk, aplipināts ar to jau iepriekš. Arī Martai pēc dažām dienām parādījās slimības simptomi, un pēc testa veikšanas viņa uzzināja, ka arī ir slima. Martai sākumā šķiet, ka atveseļošanās ir strauja, tomēr atveseļošanās notiek viļņaini. Arī tagad, kad jau slimība formāli pārslimota, sekas jūtamas arvien. Covid-19 dienasgrāmatas noslēgums.
Prieku garām nelaiž. Ieskats «Nāc līdzās!» kopienā
Ideja, ka stāsts par "Nāc līdzās!" kopienu ir jāatdod pasaulei, man radās pakāpeniski, tomēr piedzima pēkšņi. “Nāc līdzās” kopienu es satieku jau vairākus gadus – decembrī televīzija ieraksta “Nāc līdzās Ziemassvētkos!” labdarības koncertus, kurus allaž pārraida ēterā 25. decembrī. Koncertā festivāla laureāti – jaunieši un bērni ar īpašām vajadzībām – uzstājas kopā ar Latvijas profesionāliem mūziķiem un dziedātājiem.
Cīņā par tiesībām audzināt meitu uzvar vardarbīgais vīrs. Stāsta 5.daļa
Šķiet, ka aizejot no vardarbīga vīra, dzīve mainīsies un iegūs mierīgu plūdumu. Nē, ar to Lāsmas dzīvē nekas nebeidzas, vardarbībai ir dažādas sejas, tā turpinās – cīņā par tiesībām audzināt meitu uzvar vardarbīgais vīrs. Lāsma strādā, maksā vīram alimentus, ar meitu vīrs liedz tikties, meitu Lāsma var redzēt slepus, pie skolas.
Es esmu samierinājusies, bet vai piedevusi? Emocionālās vardarbības stāsta noslēgums
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā, it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta septītā daļa. 
LTV podkāsts «Parunāsim» 5.epizode. Ar Lidiju Vītiņu un Tomu Brici
Gada noslēdzošajā podkāsta "Parunāsim" epizodē uz sarunu uzaicinājām divus neparastus cilvēkus – dāmu, kuras ziņā ir kādu neielaist televīzijas ēkā, vienmēr pozitīvo dežuranti Lidiju Vītiņu, un Latvijas populārāko laika ziņu ekspertu Tomu Brici.
Šķiršanās un bērnu (ne)dalīšana. Emocionālās vardarbības stāsta 6.daļa
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā, it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta sestā daļa. 
11 gados man vairs nebija spēka dzīvot. Emocionālās vardarbības stāsta 5. daļa
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā, it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta piektā daļa. 
No totalitārisma ģimenē uz diktatūru elitārā skolā. Emocionālās vardarbības stāsta 4. daļa
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad, kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta ceturtā daļa. 
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt