Ārpus ētera
Šonedēļ apritēja 20 gadu kopš dienas, kad es, tāpat kā vēl miljons Latvijas pilsoņu, devos uz balsošanas iecirkni, lai izlemtu, vai Latvijai ir jāpievienojas Eiropas Savienībai. Toreiz gāju balsot bez īpašām ilūzijām, bet ar skaidru mērķi: Latvijai ir jākļūst par "normālu, garlaicīgu" Eiropas valsti.
Daugavpilī mācību gads uzņem apgriezienus. Un kā jūs domājat, par ko ir norūpējušies pirmklasnieku vecāki? Par latviešu valodu? Nu beidziet. Izglītības reformas dēļ varbūt kāds gan raud, gan cieš, bet klusībā. Tur sevī šīs sāpes. Pirmajās mācību nedēļās galvenie jautājumi vecāku tērzētavās skan tā: "Cik dodam dāvanām?" un "Ko dāvināt bērniem?"
18 gadus vecais Daņiils (vārds mainīts) atbrauca no Baltkrievijas pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem kopā ar saviem vecākiem, glābjoties no režīma represijām pēc 2020. gada notikumiem. Viņa ģimenei un viņam pašam pēc bēgļa statusa iegūšanas nācās sākt dzīvi no jauna. Tagad jaunais cilvēks ir Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes students.
Septembra sākumā ar atjautīgiem jautājumiem un kārtīgu galvas palauzīšanu startējusi Latvijas Televīzijas raidījuma "Veiksme. Intuīcija. Prāts." ("V.I.P.") 14. sezona, kur divos pusfinālos tikās Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti. LSM.lv piedāvā izaicinājumu – vai ziniet atbildes uz jautājumiem, kas bija par grūtu studentiem?
Pārmetumi un ironija nelīdzēs – žurnālisti, redaktori un citi mediju profesionāļi kļūdās un kļūdīsies. Tas var būt izlaists burts, neprecīzi aprēķināti skaitļi vai nozīmīga fakta kļūda. Kļūdas novērtējuma labākais mērs ir tās labojums. Tomēr… labojumi ir tikpat dažādi kā kļūdas un tikpat seni kā mediji un žurnālistika. Kāda ir mediju kļūdu labošanas prakse?
Jēdzienu "Kresy" (Pierobeža) mūsdienu nozīmē izdomājis Vincentijs Pols (Wincenty Pol), poļu dzejnieks, ģeogrāfs, pazīstamās poēmas "Mohort" ("Mohorts") autors. Sākotnēji tas apzīmēja Polijas–Lietuvas kopvalsts teritorijas tālajā Ukrainā, bet vēlāk nosaukums arvien vairāk sāka virzīties uz Polijas vidusdaļu. 1921. gada Rīgas līguma rezultātā tādas pilsētas kā Ļviva, Ternopole, Brestļitovska un Navahrudaka, poļu dzejnieka Ādama Mickeviča (Adam Mickiewicz) bērnības pilsēta, kļuva par "pierobežas vojevodistu galvaspilsētām". "Pierobežas vēstures beigas" pienāca 1939. gada 17. septembrī, kad Sarkanā armija ienāca Polijas austrumos. Par "robežzemes apokalipses" simbolu kļuva poļu rakstnieka Staņislava Vitkeviča (Stanisław Witkiewicz) (pseidonīms "Witkacy") pašnāvība, padomju karaspēka ienākšanas pierobežā dēļ.
Latvijas futbola valstsvienība piedzīvojusi kārtējās neveiksmes Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, zaudējot Horvātijai (0:5) un Velsai (0:2), pēc pieciem mačiem arvien paliekot bez nopelnītiem punktiem. Latvijas izlasei turnīrā vēl ir atlikušas trīs spēles – ar Armēniju un Horvātiju Rīgā, kā arī izbraukums uz Turciju, lai pirmoreiz nepaliktu pavisam tukšā.
Cik viegli tam vajadzētu būt: pierunāt cilvēkus uz ļoti privātu savstarpēju sarunu visu Latvijas Radio klausītāju priekšā? Un kas tad vispār ir normāla ģimene? Mums ar otru podkāsta jeb raidieraksta "Normāla ģimene" autori Martu Hercu šķiet, ka informatīvā vide, kurā ikdienā peldam, mūs tīši vai netīši cenšas pārliecināt par to, ka normāla ir tikai heteroseksuāla, divu vecāku ģimene, kurā aug vismaz divi bērni un kurā māte (ar prieku, nekurnot un necenšoties ar politiska un sociāla aktīvisma palīdzību ko mainīt) uzņemas lielāko daļu rūpju par bērniem un mājas uzturēšanu kārtībā. Bet vai tā tiešām ir vienīgā, pareizākā normālība, un cik tad vispār bieži tāda sastopama?
2022. gadā vairāk nekā puse no visiem sabiedrisko mediju ombudam adresētajiem iesniegumiem bija tieši vai netieši saistīti ar žurnālistu izvēlētajiem avotiem, to daudzveidību, avotu pārstāvēto sabiedrības grupu vai to aizstāvētajiem viedokļiem. Daļā iesniegumu uzstāts uz nepieciešamību dot plašākas iespējas izteikties, daļā, gluži pretēji, apstrīdētas kāda viedokļa vai tā pārstāvja tiesības parādīties sabiedrisko mediju saturā.
Aktuālie notikumi Latvijas–Baltkrievijas pierobežā katru dienu ir iemesls veidot jaunas ziņas, kuru centrā ir migranti, robežas šķērsošana, žogs, tā pārvarēšana, migrantu atturēšana vai ielaišana Latvijā. Process pamatoti tiek saistīts ar Baltkrievijas režīma realizētā hibrīdkara paņēmieniem. Kā par šo visu medijos stāstīt profesionāli ētiski?
Reiz izstādē satiku Džemmu Skulmi, kura paziņoja, ka vakaros vienmēr skatoties LTV Kultūras ziņas. Pavaicāju, kurus jaunumus gaida visvairāk, taču viņa atmeta ar roku: "Neklausos tos jūsu tekstus, abi ar Raginska kungu runājat parāk ātri. Man svarīgi paskatīties, kāda tev frizūra un kleita. Esmu vizuāls cilvēks, tādēļ skatos, kas krāšņs!"
Baltkrievu bēgļu bērni 1. septembrī ies skolā Latvijā. Kopā ar vecākiem viņi te sākuši jaunu dzīvi. Un ja vecāku izvēle piedalīties 2020. gada revolūcijā Baltkrievijā bija apzināta, tad bērni iet pa to ceļu, kuru izvēlējušies māte un tēvs. Kā jūtas bērni bērnudārzā, skolā? Kā tas ir – iet uz stundām un mācīties priekšmetus, nesaprotot latviešu valodu?
Pirms dažām dienām LSM portālā tika pieminēta sociālā kampaņa "Atceries. 23. augusts", veltīta totalitārisma upuriem, ko izveidoja Eiropas tīkls "Atcere un solidaritāte" (European Network Remembrance and Solidarity, ENRS), kuru dibināja Centrālās un Austrumeiropas valstu pārstāvji. Būsim godīgi: mums ir kopīga vēsture.
Sporta komercializācijas dēļ pieaugošās televīzijas pārraižu licenču cenas ir novedušas pie tā, ka sabiedriskie mediji visā Eiropā sastopas ar problēmām iegādāties raidīšanas tiesības, lai skatītāji bez ierobežojumiem, nemaksājot papildus par īpašām pakām vai interneta pieslēgumiem, varētu just līdzi savējiem.
Kad jūnijā iesniedzām projektu Rīgas domes Sabiedrības integrācijas projektu konkursā nevalstiskajām organizācijām, ļoti satraukti gaidījām iznākumu, jo bez atbalsta šādu nometni personību izaugsmei, kurā ir lekcijas ar dažādiem lektoriem, kurā katru dienu nedēļas garumā strādā vairāki pedagogi plašas amplitūdas nodarbēs jauniešiem ar īpašām vajadzībām, nebūtu iespējams sarīkot. Nometni sarīkot Saulkrastos izdevās!
Tas, ko stāsta baltkrievu bēgļi, kas pēc 2020. gada notikumiem Baltkrievijā atbraukuši uz Latviju, dziļi aizkustina dvēseli. Varonis (viņa vārds mainīts), kurš šodien atklāj savu stāstu, kļuva par liecinieku tam, kā spēka struktūru pārstāvji protestu laikā nogalināja cilvēku. Neskatoties uz visu pārdzīvoto, aktīvists sāka dzīvi no baltas lapas, un sekmīgi – apguva jaunu, prestižu profesiju, izveidoja ģimeni, turpina mācīties latviešu valodu un piedalīties baltkrievu diasporas dzīvē.
Jaunākajā "Sporta studijas" aizkulišu epizodē ciemojas Latvijas hokeja izlases un "Zemgale/LLU" treneris Artis Ābols. Atskatījāmies uz pasaules čempionātu Rīgā, kādi bija iemesli un sakritības bronzas medaļas izcīnīšanai. Noskaidrojām, par ko Artis Ābols šobrīd ir ļoti dusmīgs, kāda ir šībrīža hokeja sistēma Latvijā un kādus uzlabojumus būtu nepieciešams ieviest.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Reinis Ošenieks sarunājas ar vieglatlēti Rūtu Kati Lasmani. Tikko notikušajā Valsts prezidenta balvas izcīņā trīssoļlēkšanā Lasmane uzvarēja ar rezultātu 14,02 metri. Šis sniegums Pasaules Vieglatlētikas savienības ("World Athletics") punktu tabulas vērtē deva 1119 punktus, kas bija augstvērtīgākais rezultāts abās sacensību dienās.
2020. gada prezidenta vēlēšanu trešajā gadadienā Latvijas baltkrievi, tāpat kā citu diasporu baltkrievi visā pasaulē, rīkoja "Solidaritātes dienu". Kolonna Rīgā gāja no Nacionālās bibliotēkas līdz Brīvības piemineklim. Šis datums – 9. augusts – mainījis dzīvi uz "līdz" un "pēc" gan pašai Baltkrievijai, gan desmitiem tūkstošiem tās pilsoņu, pret kuriem tika vērstas nežēlīgas represijas. Un, lai kā diktators necenstos "aizšķirt" Revolūcijas lappusi, ar propagandu uzbūvējot pats savu realitāti, tas pilnīgi noteikti neizdosies.