Ārpus ētera
Sergejs Kuzņecovs: Daugavpils pirmklasnieku vecāki ir satraukti ne jau par latviešu valodu
Sergejs Kuzņecovs: Daugavpils pirmklasnieku vecāki ir satraukti ne jau par latviešu valodu
Daugavpilī mācību gads uzņem apgriezienus. Un kā jūs domājat, par ko ir norūpējušies pirmklasnieku vecāki? Par latviešu valodu? Nu beidziet. Izglītības reformas dēļ varbūt kāds gan raud, gan cieš, bet klusībā. Tur sevī šīs sāpes. Pirmajās mācību nedēļās galvenie jautājumi vecāku tērzētavās skan tā: "Cik dodam dāvanām?" un "Ko dāvināt bērniem?"
Panākumi no nulles. Baltkrievu bēglis – students Latvijā
Panākumi no nulles. Baltkrievu bēglis – students Latvijā
18 gadus vecais Daņiils (vārds mainīts) atbrauca no Baltkrievijas pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem kopā ar saviem vecākiem, glābjoties no režīma represijām pēc 2020. gada notikumiem. Viņa ģimenei un viņam pašam pēc bēgļa statusa iegūšanas nācās sākt dzīvi no jauna. Tagad jaunais cilvēks ir Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes students.
TESTS: Vai zināsi atbildes uz studentu neatbildētajiem spēles «V.I.P.» jautājumiem?
TESTS: Vai zināsi atbildes uz studentu neatbildētajiem spēles «V.I.P.» jautājumiem?
Septembra sākumā ar atjautīgiem jautājumiem un kārtīgu galvas palauzīšanu startējusi Latvijas Televīzijas raidījuma "Veiksme. Intuīcija. Prāts." ("V.I.P.") 14. sezona, kur divos pusfinālos tikās Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti. LSM.lv piedāvā izaicinājumu – vai ziniet atbildes uz jautājumiem, kas bija par grūtu studentiem?
Ko žurnālisti jums stāsta par savām kļūdām?
Ko žurnālisti jums stāsta par savām kļūdām?
Pārmetumi un ironija nelīdzēs – žurnālisti, redaktori un citi mediju profesionāļi kļūdās un kļūdīsies. Tas var būt izlaists burts, neprecīzi aprēķināti skaitļi vai nozīmīga fakta kļūda. Kļūdas novērtējuma labākais mērs ir tās labojums. Tomēr… labojumi ir tikpat dažādi kā kļūdas un tikpat seni kā mediji un žurnālistika. Kāda ir mediju kļūdu labošanas prakse?
17. septembris. Poļu Pierobežas jeb «Kresy» beigas
17. septembris. Poļu Pierobežas jeb «Kresy» beigas
Jēdzienu "Kresy" (Pierobeža) mūsdienu nozīmē izdomājis Vincentijs Pols (Wincenty Pol), poļu dzejnieks, ģeogrāfs, pazīstamās poēmas "Mohort" ("Mohorts") autors. Sākotnēji tas apzīmēja Polijas–Lietuvas kopvalsts teritorijas tālajā Ukrainā, bet vēlāk nosaukums arvien vairāk sāka virzīties uz Polijas vidusdaļu. 1921. gada Rīgas līguma rezultātā tādas pilsētas kā Ļviva, Ternopole, Brestļitovska un Navahrudaka, poļu dzejnieka Ādama Mickeviča (Adam Mickiewicz) bērnības pilsēta, kļuva par "pierobežas vojevodistu galvaspilsētām". "Pierobežas vēstures beigas" pienāca 1939. gada 17. septembrī, kad Sarkanā armija ienāca Polijas austrumos. Par "robežzemes apokalipses" simbolu kļuva poļu rakstnieka Staņislava Vitkeviča (Stanisław Witkiewicz) (pseidonīms "Witkacy") pašnāvība, padomju karaspēka ienākšanas pierobežā dēļ.
Kristiāns Girvičs: Latvijas futbola izlase punktus sāks skaitīt rudenī, ja vien būs ko saskaitīt
Kristiāns Girvičs: Latvijas futbola izlase punktus sāks skaitīt rudenī, ja vien būs ko saskaitīt
Latvijas futbola valstsvienība piedzīvojusi kārtējās neveiksmes Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, zaudējot Horvātijai (0:5) un Velsai (0:2), pēc pieciem mačiem arvien paliekot bez nopelnītiem punktiem. Latvijas izlasei turnīrā vēl ir atlikušas trīs spēles – ar Armēniju un Horvātiju Rīgā, kā arī izbraukums uz Turciju, lai pirmoreiz nepaliktu pavisam tukšā.
Vai tava ģimene ir normāla? – jeb kā tapa podkāsts «Normāla ģimene»
Vai tava ģimene ir normāla? – jeb kā tapa podkāsts «Normāla ģimene»
Cik viegli tam vajadzētu būt: pierunāt cilvēkus uz ļoti privātu savstarpēju sarunu visu Latvijas Radio klausītāju priekšā? Un kas tad vispār ir normāla ģimene? Mums ar otru podkāsta jeb raidieraksta "Normāla ģimene" autori Martu Hercu šķiet, ka informatīvā vide, kurā ikdienā peldam, mūs tīši vai netīši cenšas pārliecināt par to, ka normāla ir tikai heteroseksuāla, divu vecāku ģimene, kurā aug vismaz divi bērni un kurā māte (ar prieku, nekurnot un necenšoties ar politiska un sociāla aktīvisma palīdzību ko mainīt) uzņemas lielāko daļu rūpju par bērniem un mājas uzturēšanu kārtībā. Bet vai tā tiešām ir vienīgā, pareizākā normālība, un cik tad vispār bieži tāda sastopama?
Anda Rožukalne: Viedokļu daudzveidība – tik vērtīga, ka pastāvīgi apstrīdēta!
Anda Rožukalne: Viedokļu daudzveidība – tik vērtīga, ka pastāvīgi apstrīdēta!
2022. gadā vairāk nekā puse no visiem sabiedrisko mediju ombudam adresētajiem iesniegumiem bija tieši vai netieši saistīti ar žurnālistu izvēlētajiem avotiem, to daudzveidību, avotu pārstāvēto sabiedrības grupu vai to aizstāvētajiem viedokļiem. Daļā iesniegumu uzstāts uz nepieciešamību dot plašākas iespējas izteikties, daļā, gluži pretēji, apstrīdētas kāda viedokļa vai tā pārstāvja tiesības parādīties sabiedrisko mediju saturā.
Anda Rožukalne: mediji, žurnālisti un imigranti
Anda Rožukalne: mediji, žurnālisti un imigranti
Aktuālie notikumi Latvijas–Baltkrievijas pierobežā  katru dienu ir iemesls veidot jaunas ziņas, kuru centrā ir migranti, robežas šķērsošana, žogs, tā pārvarēšana, migrantu atturēšana vai ielaišana Latvijā. Process pamatoti tiek saistīts ar Baltkrievijas režīma realizētā hibrīdkara paņēmieniem. Kā par šo visu medijos stāstīt profesionāli ētiski?
Eva Johansone: Kultūras frizūras
Eva Johansone: Kultūras frizūras
Reiz izstādē satiku Džemmu Skulmi, kura paziņoja, ka vakaros vienmēr skatoties LTV Kultūras ziņas. Pavaicāju, kurus jaunumus gaida visvairāk, taču viņa atmeta ar roku: "Neklausos tos jūsu tekstus, abi ar Raginska kungu runājat parāk ātri. Man svarīgi paskatīties, kāda tev frizūra un kleita. Esmu vizuāls cilvēks, tādēļ skatos, kas krāšņs!"
Pirmo reizi jaunā klasē svešā zemē svešā valodā iet baltkrievu bēgļu bērni
Pirmo reizi jaunā klasē svešā zemē svešā valodā iet baltkrievu bēgļu bērni
Baltkrievu bēgļu bērni 1. septembrī ies skolā Latvijā. Kopā ar vecākiem viņi te sākuši jaunu dzīvi. Un ja vecāku izvēle piedalīties 2020. gada revolūcijā Baltkrievijā bija apzināta, tad bērni iet pa to ceļu, kuru izvēlējušies māte un tēvs. Kā jūtas bērni bērnudārzā, skolā? Kā tas ir – iet uz stundām un mācīties priekšmetus, nesaprotot latviešu valodu?
Poļu mēneši. Augusts. Mūsu kopīgā vēsture
Poļu mēneši. Augusts. Mūsu kopīgā vēsture
Pirms dažām dienām LSM portālā tika pieminēta sociālā kampaņa "Atceries. 23. augusts", veltīta totalitārisma upuriem, ko izveidoja Eiropas tīkls "Atcere un solidaritāte" (European Network Remembrance and Solidarity, ENRS), kuru dibināja Centrālās un Austrumeiropas valstu pārstāvji. Būsim godīgi: mums ir kopīga vēsture.
Andris Ušackis: Par tādu Pasaules kausa basketbolu ir jāmaksā
Andris Ušackis: Par tādu Pasaules kausa basketbolu ir jāmaksā
Sporta komercializācijas dēļ pieaugošās televīzijas pārraižu licenču cenas ir novedušas pie tā, ka sabiedriskie mediji visā Eiropā sastopas ar problēmām iegādāties raidīšanas tiesības, lai skatītāji bez ierobežojumiem, nemaksājot papildus par īpašām pakām vai interneta pieslēgumiem, varētu just līdzi savējiem.
Brīnums notika. Ieskats fonda «Nāc līdzās!» nometnē Saulkrastos
Brīnums notika. Ieskats fonda «Nāc līdzās!» nometnē Saulkrastos
Kad jūnijā iesniedzām projektu Rīgas domes Sabiedrības integrācijas projektu konkursā nevalstiskajām organizācijām, ļoti satraukti gaidījām iznākumu, jo bez atbalsta šādu nometni personību izaugsmei, kurā ir lekcijas ar dažādiem lektoriem, kurā katru dienu nedēļas garumā strādā vairāki pedagogi plašas amplitūdas nodarbēs jauniešiem ar īpašām vajadzībām, nebūtu iespējams sarīkot. Nometni sarīkot Saulkrastos izdevās!
Poļu mūzika «atgriežas pie Daugavas», lai gan nekad nav gājusi prom
Poļu mūzika «atgriežas pie Daugavas», lai gan nekad nav gājusi prom
Augusta sākumā Rīgā, Doma laukumā notika viens no diviem "Telewizja Polska" ("Polijas televīzija) pie Daugavas rīkotajiem pasākumiem – koncerts "Łączy nas Bałtyk" ("Mūs vieno Baltijas jūra"). 24. septembrī poļu dziedātāji līdzīgajā sastāvā uzstāsies arī Daugavpilī.
Iepazīstu Latvijas baltkrievus. Diasporas divas daļas – «īstie» un «ieraduma»?
Iepazīstu Latvijas baltkrievus. Diasporas divas daļas – «īstie» un «ieraduma»?
Tas, ko stāsta baltkrievu bēgļi, kas pēc 2020. gada notikumiem Baltkrievijā atbraukuši uz Latviju, dziļi aizkustina dvēseli. Varonis (viņa vārds mainīts), kurš šodien atklāj savu stāstu, kļuva par liecinieku tam, kā spēka struktūru pārstāvji protestu laikā nogalināja cilvēku. Neskatoties uz visu pārdzīvoto, aktīvists sāka dzīvi no baltas lapas, un sekmīgi – apguva jaunu, prestižu profesiju, izveidoja ģimeni, turpina mācīties latviešu valodu un piedalīties baltkrievu diasporas dzīvē.
Bronzas pavasaris, «Zemgale» Somijā, hokeja nākotne. Artis Ābols «Sporta studijas» podkāstā #108
Bronzas pavasaris, «Zemgale» Somijā, hokeja nākotne. Artis Ābols «Sporta studijas» podkāstā #108
Jaunākajā "Sporta studijas" aizkulišu epizodē ciemojas Latvijas hokeja izlases un "Zemgale/LLU" treneris Artis Ābols. Atskatījāmies uz pasaules čempionātu Rīgā, kādi bija iemesli un sakritības bronzas medaļas izcīnīšanai. Noskaidrojām, par ko Artis Ābols šobrīd ir ļoti dusmīgs, kāda ir šībrīža hokeja sistēma Latvijā un kādus uzlabojumus būtu nepieciešams ieviest.
Pasaules čempionāts Budapeštā, ASV studentu sports un ģimene. Rūta Kate Lasmane «Sporta studijas» po...
Pasaules čempionāts Budapeštā, ASV studentu sports un ģimene. Rūta Kate Lasmane «Sporta studijas» podkāstā #107
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Reinis Ošenieks sarunājas ar vieglatlēti Rūtu Kati Lasmani.  Tikko notikušajā Valsts prezidenta balvas izcīņā trīssoļlēkšanā Lasmane uzvarēja ar rezultātu 14,02 metri. Šis sniegums Pasaules Vieglatlētikas savienības ("World Athletics") punktu tabulas vērtē deva 1119 punktus, kas bija augstvērtīgākais rezultāts abās sacensību dienās.
Jūlija Kaļada: Kad viens nav vientuļš. Baltkrievijas 2020. gada Revolūcijas gadadiena Rīgā
Jūlija Kaļada: Kad viens nav vientuļš. Baltkrievijas 2020. gada Revolūcijas gadadiena Rīgā
2020. gada prezidenta vēlēšanu trešajā gadadienā Latvijas baltkrievi, tāpat kā citu diasporu baltkrievi visā pasaulē, rīkoja "Solidaritātes dienu". Kolonna Rīgā gāja no Nacionālās bibliotēkas līdz Brīvības piemineklim. Šis datums – 9. augusts – mainījis dzīvi uz "līdz" un "pēc" gan pašai Baltkrievijai, gan desmitiem tūkstošiem tās pilsoņu, pret kuriem tika vērstas nežēlīgas represijas. Un, lai kā diktators necenstos "aizšķirt" Revolūcijas lappusi, ar propagandu uzbūvējot pats savu realitāti, tas pilnīgi noteikti neizdosies.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd