Ārpus ētera
Piektdien Tokijā oficiāli atklās olimpiskās spēles. Kādas tās būs, var tikai minēt, jo jaunumi ir katru dienu un ne tie paši labākie. Skaidrs, ka Covid-19 pandēmija nebeigsies ne šonedēļ, ne šogad un tas attiecas ne tikai uz Tokiju, bet pasauli vispār. Ir jāmāk ar to sadzīvot, un šajā ziņā olimpiskās spēles ir liels pārbaudījums, jo vienviet pulcējas ļaudis no visas pasaules.
Sarežģītiem jautājumiem nav vienkāršu risinājumu, un kur nu vēl tik milzīgā pasākumā kā olimpiskās spēles. Jau ierasti pirms olimpiskajiem startiem allaž tiek daudzinātas organizatoriem nozīmīgākās problēmas, un diez vai pandēmijas laikos bija pamats cerēt, ka ar gada aizkavēšanos sarīkotajā grandiozajā notikumā Japānā viss ritēs kā pa diedziņu.
Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Andris Auziņš uz sarunu aicinājis skeitbordistu Niklāvu Vētru un breika dejotāju Andžeju Začinajevu. Skeitbords debiju olimpiskajās spēlēs piedzīvos jau Tokijas olimpiādē, bet breika dejām plānots debitēt 2024. gada spēlēs Parīzē.
Olimpiskās spēles Tokijā teju jau klāt, tām jāsākas nākamās nedēļas piektdienā. Pandēmijas dēļ gadu vēlāk, nekā plānots, bet spēlēm tomēr jānotiek. Spēles tagad var atlikt tikai kas ārkārtējs; tās notiks, bet kā un cik sekmīgi, tas vēl ir jautājums. Ne velti tagad vairāk runā nevis par to, kas startēs un kādas ir izredzes, bet apspriež tieši pašu norisi.
Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Matīss Timofejevs uz sarunu aicinājis bijušos olimpiešus Denisu Čerkovski un Ievu Zundu. Deniss modernajā pieccīņā piedalījies četrās olimpiskajās spēlēs un viņa augstākais sasniegums ir 4. vieta Atēnās. Savukārt 400 metru barjerskrējēja Zunda piedalījusies divās olimpiskajās spēlēs.
Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Andris Auziņš uz sarunu aicinājis vairāku olimpisko spēļu brīvprātīgos Mareku Matisonu un Ievu Galenieci. Mēdz teikt, ka tieši brīvprātīgie ir olimpisko spēļu mugurkauls. Kāpēc cilvēki no visas pasaules par savu naudu dodas uz šo lielo forumu, lai par velti strādātu un palīdzētu veiksmīgi noritēt olimpiskajām spēlēm?
Jaunas vēlēšanas vienmēr ir arī jaunas cerības. Par spīti rekordzemajam pašvaldību vēlēšanu apmeklējumam 1. jūlijā uz savu pirmo sēdi sanāk nupat ievēlētās pašvaldību domes, lielākā daļa – jaunās, lielākās teritorijās. Vai līdzās teritoriālajam plašumam lielāki būs kļuvuši arī jauno domju sapņi, darbības vēriens, ambīcijas?
Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis Latvijas labāko jāšanas sporta pārstāvi Kristapu Neretnieku. Viņš jau tūdaļ dosies uz Tokijas olimpiskajām spēlēm, bet diemžēl turp nedosies viņa ilggadējais partneris zirgs Moon Ray. Neretnieks stāsta par negaidīto pavērsienu un arī citām aktualitātēm saistībā ar jāšanas sportu.
Eiropas futbola čempionāta ēnā, bet tomēr – nākamās divas nedēļas notiks pats senākais un slavenākais tenisa turnīrs pasaulē – Vimbldona. Ar divu mūsu dāmu tenisistu piedalīšanos pieaugušo turnīrā, ar globālu interesi visā pasaulē. Spēles 18 zāles seguma laukumos, ar skatītājiem klātienē, turklāt mazākiem ierobežojumiem nekā šogad bija ”Australian Open” un ”French Open”.
ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) šonedēļ ziņoja, ka 2020. gadā vairāk nekā 82 miljoni cilvēku ir devušies bēgļu gaitās, bēgot no kara, vardarbības, vajāšanas un cilvēktiesību pārkāpumiem. Tik liels bēgļu skaits ir jauns rekords, bet ANO brīdina, ka pārvietoto personu skaits var pārsniegt arī 100 miljonu robežu.
Kā vērtēt Džo Baidena un Vladimira Putina pirmās sarunas? Manuprāt, šo tikšanos varētu raksturot ar veco labo latviešu teicienu – liela brēka, maza vilna. Proti, par šīs tikšanās nozīmīgumu un simbolismu tika runāts ārkārtīgi daudz, taču rezultāti ir tādi, kādus patiesībā daudzi arī prognozēja. Proti, īpaši nekādi!
“Drosme, drosme ir mūsu degviela!” podkāsta izskaņā skaļi saka aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, bet saruna ir teju par visu pēc kārtas, gan par sevis apzināšanos kā brendu “Rēzija Kalniņa”, par spēju būt dažādai – gan vadīt un veidot mūzikas un drāmas telpu “Oratorio”, gan būt režisorei, par to, ko viņai nozīmē sadarbība kā aktrisei ar režisoru Viesturu Kairišu Dailes teātrī, par to, ko vēlētos mainīt Mārupē kā pašvaldības deputāte, par to cik svarīgi ir sabiedrību saliedēt lūgšanā, nevis šķelt ar sertifikātu (Covid-19 sertifikāti — aut.) pieprasījumu un par to, kas gaidāms nākotnē un pie kā Rēzija strādā šobrīd, klausieties jaunākajā raidierakstā!
Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Dāvids Ernštreits uz sarunu aicinājis Latvijas U18 un U20 hokeja izlases galvenos trenerus Oļegu Sorokinu un Kārli Zirni. Kopīgi ieskicē, kāda varētu izskatīties Latvijas izlase pēc 5 gadiem, kādas šobrīd ir aktuālās problēmas hokejā un kas liedz jaunajiem hokejistiem spert nākamo soli karjeras izaugsmē.
Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Matīss Timofejevs uz sarunu aicinājis Latvijas futbola virslīgas komunikācijas speciālistu Pauļu Jaķeli un TV6 futbola komentētāju Ilvaru Koscinkeviču. Eiropas čempionāta finālturnīrs jeb "Euro 2020" sākas 11. jūnijā, bet Latvijas izlase pirms tam aizvadīs pārbaudes spēli pret Vāciju.
Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) konkursa process Latvijā beidzot liekas aizraujošs (atšķirībā no konkursa 2014. gadam, kur mazpilsētām sacensties ar Rīgu kā urbānu centru dažu labu valstu izmērā bija pat negodīgi par spīti tam, ka Rīgas pieteikums varēja būt daudz spilgtāks). Šogad pilsētas ir ar līdzīgu lieluma vai jaudas proporciju, un titula ieguvējs varētu palīdzēt saprast, vai pēcekonomiskās krīzes “downshift” jeb atgriešanās pie mazpilsētām Latvijā tiešām ir sevi pierādījusi ne vien ekonomiski vai trendos, bet arī ilgtspējīgos kultūras un sociālajos rakursos. Tāpat teju katrā no pilsētu programmām ir iesaistīti Latvijas kultūrā un radošajās industrijās spēcīgi ierakstījušies cilvēki, arī tas dod ticību interesantiem rezultātiem.
Jūnija pirmajā Kultūrdevas raidierakstā Kristīne Komarovska sarunājas ar kontemplācijas skolotāju, integrālās izglītības institūta direktoru un vairāku dažādās valodās izdotu grāmatu autoru Juri Rubeni, kurš nesen klajā laidis savu jaunāko grāmatu “Starp divām bezgalībām” un pats to raksturo kā, iespējams, savu personiskāko grāmatu, kas tapusi ilgu garīgo meklējumu un atradumu ceļā. Saruna par kultūras un mākslas lomu cilvēka dzīvē un pieredzi, ko tā sniedz cilvēkam un viņa dvēselei, kā arī par to, kā būt atvērtam un ļauties pārmaiņām savā garīgajā izaugsmē, piekopjot prakses, kas veicina cilvēka izaugsmi.
Lai arī pērnā gada beigās visiem Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) kandidātiem vēl bija vērojamas līdzīgas sekmes, Cēsis jau kopš sākuma vienmēr bijušas nedaudz priekšā (piemēram, regulāri publiski skaidrojot savu pozīciju, izaicinājumus, mērķus, ko plāno risināt EKG ietvaros). Varbūt tas saistīts ar to, ka pilsētai jau ir pieredze kandidējot vai tas, ka vietvara jau pirms 2 gadiem konceptuāli atbalstīja Cēsu dalību konkursā.
Daugavpils ir, iespējams, visatbilstošākā pilsēta Marseļas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2013. gada scenārijam – uzvarēt nevis ar to, ka viss ir foršs un pūkains, bet gan ar to, kā tituls seko izaicinājumiem un paškritikai, cerams, to apzināšanai un stratēģijas sagatavošanai risinājumiem. Šādā kontekstā triumfs Daugavpilij būtu visnepieciešamākais starp Latvijas kandidātēm, jo darba pie pašattīrīšanās un potenciālu izmantošanas pilsētai ir ļoti daudz.
Gada sākumā tapa zināms, ka arī Jelgava vēlas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tam sekoja pauze, tad pilsētas mājaslapā tika minēts: “Pašvaldības iestādei "Kultūra" jāsagatavo un jāiesniedz pieteikums apstiprināšanai Jelgavas pilsētas domei līdz 2021. gada 30. aprīlim.” Personīgi zinu, ka pie pieteikuma strādā dzejniece un kultūras pasākumu producente Madara Gruntmane-Dujana, kas ir laba ziņa; diemžēl publiski tas nav izskanējis, nesaprotu, kāpēc gan nelepoties.
Kad atskatījos uz saviem iepriekšējiem pierakstiem, lai atsauktu atmiņā savus novērojumus Jēkabpils sakarā, sapratu, ka lielākoties tajos vērojama līdzīga tendence – “no Jēkabpils nozīmīgus procesus nenolasīju” vai “no Jēkabpils neko jaunu vai nozīmīgu neesmu dzirdējis”.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
