Ārpus ētera
Šogad 25. februārī aprit sešdesmit pieci gadi kopš Ņikitas Hruščova “slepenā” ziņojuma “Par personības kultu un tā sekām”, ar kuru sākās tā dēvētais “Hruščova atkusnis”
Vai latvietis var atļauties nodarboties ar kalnu slēpošanu kā profesionālu sporta veidu, un kādi ir galvenie izaicinājumi, Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā centās noskaidrot trešās epizodes vadītājs Matīss Timofejevs.
Laulības un ģimenes būtības jautājums mums ir izrādījies kā bumba ar laika degli. Ilgstoši runājām vienus un tos pašus vārdus, bet izrādās, ka sapratām un domājām ar to katrs savu. Līdzīgi ir ar integrācijas jēdzienu. Tikai laulības un ģimenes bumbas lādiņam ir daudz lielāka eksplozijas jauda. Ja reiz to iekustina, tad tas kļūst par “dzīvības un nāves”, ticības un principu jautājumu ar tālākām likumdošanas un finansēšanas konsekvencēm. Nācijas interesēs būtu svarīgi rosināt konstruktīvu diskusiju, kuras rezultātā pieņemtu ilgtspējīgas attīstības lēmumus. Šobrīd diskusijas vietā ir cīņas lauks, kur katra nometne grib “izsist” savu patiesību.
Kultūrdevas trešajā podkāstā viesojas mūziķe Linda Leen, kura nesen izdevusi jaunu un spēcīgu singlu “Blue Monday”, kas plaši izskanējis mediju vidē un saņēmis daudz pozitīvu atsauksmju un novērtējumu. Podkāstā stāsts par dziesmas “Blue Monday” tapšanu un sajūtām, kas to pavada. Saruna par laiku, dzīves laikā gūtajām mācībām un atziņu par to, ka satikšanās un būšana kopā ir liela vērtība.
Ceturtdien, 18. februārī, Kultūras ministrija sasaukusi sapulci, lai ar sabiedriskajiem medijiem, to pārraugu un atsevišķiem kultūras nozares segmentiem diskutētu – kā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas iziešana no reklāmas tirgus ietekmē iedzīvotāju informēšanu par valstī notiekošajiem koncertiem, teātriem, operas un baleta izrādēm u.tml. Diskusija iniciēta pēc pāris ierakstiem sociālajos tīklos, kur kultūras jomā strādājošie, virspusēji apspriežot Latvijas Radio vadlīnijas sadarbībai ar partneriem, pārmet sabiedriskajam medijam vēlmi birokratizēt un kontrolēt procesus, kā arī vēlmi kropļot privātā sektora konkurenci kultūras pasākumu rīkošanā. Vēl vairāk – publiski pat kodēts apgalvojums, ka Latvijas Radio iestājas pret Latvijas kultūru. Vai tiešām?
Reinis Ošenieks Latvijas Televīzijas raidījuma "Sporta studija" podkāsta 2. epizodē cenšas noskaidrot, vai Latvijas basketbols ir gatavs nākamajam līmenim.
Šīs nedēļas sākumā valdība vienojās neizmaksāt 500 eiro vienreizēju pabalstu ģimenēm par katru bērnu. Tā vietā premjerministrs ir aicinājis izvērtēt atbalsta sistēmu kopumā. Šāds 500 eiro pabalsta ierosinājums izskanējis vien dažus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, un atsevišķi komentētāji jau velk paralēles ar Poliju. Tur pirms pieciem gadiem, arī priekšvēlēšanu laikā, tika sludināta programma “Ģimene 500+”, kura, lai arī opozīcijas ļoti kritizēta, sabiedrībā ir izrādījusies ļoti populāra, bet vēlamos rezultātus ilgtermiņā īsti nav sasniegusi.
Latvijas Televīzijas raidījuma ''Sporta studija'' podkāsts. Katru nedēļu kāds no ''Sporta studijas'' komandas cilvēkiem apspriež aktuālos procesus sportā un ne tikai. Šīs nedēļas tēma – pasaules čempionāts hokejā Rīgā.
Jau pirmdien Melburnā jāsākas pirmajam gada ”Grand Slam” tenisa turnīram ”Australian Open”. Austrālijā ir vasaras vidus, Covid-19 pandēmija zaļajā kontinentā neplosās tik stipri kā citviet pasaulē, un tie būs īsti svētki tenisa līdzjutējiem. Ar piebildi, ja viss ritēs pēc iecerētā plāna.
Ir klāt otrais raidījuma “Kultūrdeva” podkāsts ar Kristīni Komarovsku. Šoreiz pavisam neierasti – viesos bija raidījuma vadītāja, teātra kritiķe, žurnāliste un filmu autore Henrieta Verhoustinska. Šīs epizodes tēma – vai kultūrtelpā ir par maz kritikas?
Pavisam neparastā Pasaules kausa sezona bobslejā un skeletonā aizvadīta, atlikuši tikai paši galvenie mači – pasaules čempionāts Altenbergā. Lai kādi nebūtu rezultāti visā sezonā, pats svarīgākais tomēr ir pasaules čempionāts. Tam īpaši gatavojas visas lielās nācijas, dažkārt pat ziedojot Pasaules kausa posmus.
Viņnedēļ tika izziņoti 2020. gada vārdi, nevārdi un spārnotie teicieni. Tas tiešā mērā skāra arī podkāstus jeb raidierakstus, kā tos aicināts latviski dēvēt angliskā vārda vietā. Iepriekšējie centieni latviskot “podkāstu” cietuši neveiksmi, tāpēc arī “raidieraksta” spēja iedzīvoties sabiedrības ikdienas lietošanā liek šaubīties.
Gandrīz pusotrs tūkstotis cilvēku otrdien aizturēti Krievijas pilsētās pēc tam, kad tūkstošiem cilvēku bija izgājuši ielās, paužot atbalstu notiesātajam opozīcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam. Viņam tiesa 2. februārī piesprieda divu gadu un astoņu mēnešu ilgu cietumsodu. Kā vērtējams šis spriedums, kāda ir bijusi starptautiskā reakcija, un kas notiks tālāk? Par aktualitātēm Krievijā saruna ar Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondentu Uģi Lībieti.
Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija piedāvā raidījuma “Kultūrdeva” podkāstu jeb raidierakstu. To vada “Kultūrdevas” kultūras randiņu vadītāja un raidījuma producente Kristīne Komarovska. Podkāsts iznāks divreiz mēnesī un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Kristīne sarunāsies par aktuālajiem kultūras tematiem. Būs iespējams ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.
“Kāpēc bez maskas?” pajautāja kaimiņš no blakus dzīvokļa, kad jaunā gada otrajā dienā satikāmies pie lifta.
Viņi ir savādāki – izaicinošāki, intuitīvāki, konfrontējošāki, jūtīgāki, inteliģentāki, garīgāki nekā iepriekšējās paaudzēs. Viņiem nepatīk mācības skolā, viņi nepakļaujas pavēlēm, ir aktīvi, izaicinoši, bet ar augstu intelektu, necieš melus, stāsta par kārtību Visumā – tāds, manuprāt, ir indigo un kristāliskā bērna portrets. "Jaunā laikmeta’’ bērnus mūsu sabiedrībā neievērot vairs nav iespējams.
Marta Dziļuma 2020. gada rudenī pirmajā Covid-19 dienasgrāmatā rakstīja par to, kā vīrs Gundars uzstājās kā mūziķis 17. oktobra koncertā Cēsīs. Nākamajā rītā vīram parādījās pirmie simptomi, un tests uzrādīja, ka Gundars ir Covid-19 pozitīvs. Visticamāk, aplipināts ar to jau iepriekš. Arī Martai pēc dažām dienām parādījās slimības simptomi, un pēc testa veikšanas viņa uzzināja, ka arī ir slima. Martai sākumā šķiet, ka atveseļošanās ir strauja, tomēr atveseļošanās notiek viļņaini. Arī tagad, kad jau slimība formāli pārslimota, sekas jūtamas arvien. Covid-19 dienasgrāmatas noslēgums.
Lāsma piedzīvojusi varmācību abās laulībās. Savu stāstu viņa stāstījusi, uzrunājot sievietes, kuras nespēj saraut varmācīgu attiecību saites. Lāsma saka – tu to vari, ja gribi! Atkarība varmācīgās attiecībās vēršas uz labo pusi, kad sāc sevi mīlēt, cienīt un kad bailes kļūdīties atkāpjas vismaz drošā attālumā; patiesība dara brīvu.
Ideja, ka stāsts par "Nāc līdzās!" kopienu ir jāatdod pasaulei, man radās pakāpeniski, tomēr piedzima pēkšņi. “Nāc līdzās” kopienu es satieku jau vairākus gadus – decembrī televīzija ieraksta “Nāc līdzās Ziemassvētkos!” labdarības koncertus, kurus allaž pārraida ēterā 25. decembrī. Koncertā festivāla laureāti – jaunieši un bērni ar īpašām vajadzībām – uzstājas kopā ar Latvijas profesionāliem mūziķiem un dziedātājiem.
Šķiet, ka aizejot no vardarbīga vīra, dzīve mainīsies un iegūs mierīgu plūdumu. Nē, ar to Lāsmas dzīvē nekas nebeidzas, vardarbībai ir dažādas sejas, tā turpinās – cīņā par tiesībām audzināt meitu uzvar vardarbīgais vīrs. Lāsma strādā, maksā vīram alimentus, ar meitu vīrs liedz tikties, meitu Lāsma var redzēt slepus, pie skolas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
