Kad iepazīta Amerikas Ziemeļaustrumu daļa, iepazīta Ņujorka, Filadelfija, kā arī mazāk zināmas pilsētas kā Klīvlenda, Akrona, laiks turpināt sociālās uzņēmējdarbības ceļojumu Amerikā, dodoties uz diviem štatiem, kur sevišķi izaicinošas ir klimata pārmaiņas. Tomēr tieši šeit atrodas arī vieni no, manuprāt, aizraujošākajiem un veiksmīgākajiem sociālajiem uzņēmumiem. Dosimies uz vienu no dabas krāšņākajiem štatiem - Jūtu un iepazīt Soltleiksitiju, kā arī iepazīsim jauniešiem nozīmīgus sociālos uzņēmumus izglītībā, mūzikā, mākslā Floridas štatā, pilsētā Maiami.
Soltleiksitija – templis mormoņiem, Adobe un Olimpiskajām spēlēm vai no bizoņiem, “Telmas un Luīzes” kalniem līdz Mormoņu templim Lieldienās
Štats, par kuru biju zinājusi tieši divus faktus - te notikušas Ziemas olimpiskās spēles 2012. gadā un šeit atrodas mormoņu galvenais templis. Taču nu varu pieminēt vēl dažus faktus. Te mīt NBA basketbola komanda “Utah Jazz” un atrodas 9 universitātes, te veikti izcili pētījumiem medicīnā, sevišķi kardioloģijā. 2014. gadā žurnāls “Forbes” Soltleiksitiju nosauca par Nr. 1 biznesā un karjerā, bet 2015. - Jūtas štats tika ierindots kā līderis pēc ekonomikas dinamikas rādītājiem.
Protams, manis pieredzētais Soltleiksitijā paliks košā atmiņā arī citu iemeslu dēļ. Šeit mums bija pirmās brīvdienas, kad pilnīgi visu dienu varējām darīt, ko pašiem tīk, tāpēc mēs ar lielāko prieku birojus nomainījām, dodoties dabā uz Arku Nacionālo parku (Arches National park) - iespaidiem bagātu dabas parku, ar milzu klintīm un kilometriem garām takām. Šis ir tas pats parks, kurā filmēta pakaļdzīšanās aina filmā ar Bretu Pitu - “Telma un Luīze”.
Tieši Soltleiksitijā mūsu aizraujošā IVLP piedzīvojuma laikā bija iespēja svinēt Lieldienas. Un šī bija tā reize atskārst, ka dalībnieku grupā ir ne vien atšķirīgu tautību, ādas krāsu un etniskās piederības cilvēki, bet arī dažādu reliģiju pārstāvji. Šeit arī dalījāmies neformālās sarunās, kāpēc svinam Lieldienas, un kā daži no mums gatavojas drīzajam Ramadānam. Un pavisam negaidīti mūsu amerikāņu pavadoņi paziņoja, ka mums ir pilnas tiesības atteikties no kādas tikšanās, vizītes, ja kāds no mums vēlētos apmeklēt, piemēram, Lielās Piektdienas dievkalpojumu, jo “šeit ir vārda un reliģiskās brīvības valsts”.
Nolēmu, ka tomēr atteikties ne no kā nav nepieciešams, bet piedzīvo, kā svētkus atzīmē šeit, būtu bagātinoši. Tā pieredzēju Lielās Piektdienas Kluso dievkalpojumu katoļu baznīcā, kurā pulcējās meksikāņi, dziedot dziesmas spāņu valodā. Bet Lieldienu rītā bijām aicināti oficiālā vizītē uz pirmo Mormoņu baznīcu, kas dibināta 1847. gadā un noklausīties Mormoņu Tabernakla kora 360 dziedātāju koncertu pasaules tiešraidē, kas ir arī zināma kā pirmā pasaules televīzijas tiešraide kopš 1929. gada.
Turpinot ceļojumu pa Amerikas sociālajiem uzņēmumiem, jāatzīst, ka Jūtas štatā un Soltleiksitijā piedzīvotais man palicis atmiņā visvairāk. Šķiet, tas noticis tādēļ, ka gūta interesanta pieredze visos virzienos - pašvaldības, korporatīvajā un sociālajā uzņēmējdarbībā.
Piemēram, lai gan Soltleiksitija ir viena no skaistākajām pilsētām, ieskauta brīnumainās ainavās, mežos un kalnos, nevarēju pat iedomāties, ka unikālā izvietojuma dēļ šī pilsēta piedzīvo dažādus ekoloģiskos izaicinājumus un gāzu piesārņojumus, jo atrodas kalnu ieplakā. Tās arī ir vienas no lielākajām problēmām pašvaldībā, tādēļ ir vesela nodaļa, kas rūpējas par klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu attīstību un piesārņojumu ar plānu 2040. Cita starpā šī pašvaldība arī meklē jaunus risinājumus kvalitatīvas, bioloģiskas pārtikas piegādei skolās, kā rezultātā radīts pārtikas busiņš - autoveikals, kas ar svaigiem augļiem un dārzeņiem apbraukā apdzīvotas vietas un skolas, veicinot kvalitatīvas pārtikas pieejamību un veselīgu dzīvesveidu.
Ciemos pie “Adobe”: “kur aizies mūsu milions, darbnieki izlemj paši!”
O, jā! Soltleiksitija ir arī mājvieta “Adobe”! Teikšu atklāti, ja pēc vairāk nekā 10 nostrādātiem gadiem vienā uzņēmumā darbiniekiem deg acis un joprojām ir vēlme te strādāt, šis ir milzīgs sasniegums! Protams, piederība vienam no pasaulē vadošajam IT un dizaina produktu uzņēmumam, ir gana glaimojoši. “Adobe Inc” rada tādas dizaina programmas kā “”Adobe Photoshop”, “Adobe Illustrator”, “Adobe InDesign” un daudzas citas, kas ir absolūta nepieciešamība arhitektiem, grafiskajiem dizaineriem, fotogrāfiem un daudziem citiem radošo profesiju pārstāvjiem.
Taču šis uzņēmums aizrauj ar savu ilgtspējīgo domāšanu, sociālo atbildību un brīnišķīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem. Piemēram, bērnu kopšanas atvaļinājums Amerikā ierasti ir 3 mēneši, bet "Adobe" darbiniekiem - tie ir 6 mēneši. Te arī vadība pārliecināta, ka galvenais nav nostrādātās stundas un atrašanās darba vietā, bet padarītais darbs. Un vēl. Uzņēmums atbalsta katra darbinieka iesaistīšanos dažādos brīvprātīgajos labdarības pasākumos un ļauj izmantot arī darba laiku, ja tas nepieciešams, un neietekmē pamatdarba kvalitāti un iekļaušanos termiņos. Vēl vairāk. Darbiniekam individuāli vai apvienojoties grupās, departamentos, ir iespēja izvēlēties projektu vai pasākumu, kuram tie gribētu ziedot naudu. Piemēram, 4 darbinieki velta 4 stundas kādam labdarības projektam, tad kompānija var pārskaitīt (4x 25$/h) x 4h = 100$ projektam. Tieši šādā veidā miljoniem dolāru “Adobe” pārskaitījusi dažādiem mērķiem, kuru svarīgumu nosaka paši darbinieki, ne uzņēmuma vadība.
No lupatiņu atgriezumiem Taizemē līdz unikālai mugursomai Amerikā
“Cotopaxi”, manuprāt, ir bijis spožākais sociālā uzņēmējdarbības piemērs manas IVLP vizītes laikā. Lūk, viņu stāsts. Kad vairāki draugi ar plašu pieredzi dažādu uzņēmumu veidošanā, vadīšanā sanāca kopā, viņi gribēja radīt uzņēmumu ar papildu jēgu, kurā iemiesotos viņu vērtības, kam viņi tic, un reizē tiktu realizēti viņu hobiji. Tā secinājuši, ka aktivitātes brīvā dabā, sports un alpīnisms ir tas, ko viņi vislabprātāk dara savā ikdienā, tādēļ nav brīnums, ka tieši Soltleiksitijā, kurā organizētas arī Olimpiskās spēles, viņi nolēma dibināt kompāniju, kas ražo brīvā laika, sporta un pārgājienu ekipējumu no materiāliem, kas pēc savas būtības ir atgriezumi no augstas kvalitātes materiāliem.
Viss sākās ar viņu produktu mugursoma - pārsteigums. Katra no tām tiek šūta tikai vienā eksemplārā (jo no atgriezumiem gluži vienkārši otra tāda nesanāk). Taču pasaulei patīk! Klientiem patīk, ja produkts ir augstas kvalitātes, mazina tekstila atkritumu kalnus pasaulē, turklāt uzņēmums iestājas par cilvēka cienīgiem darba apstākļiem un taisnīgu samaksu saviem darbiniekiem. “Cotopaxi” košās lietas var iegādāties gan Berlīnē un Amerikā, gan arī visā pasaulē, pasūtot internetā. “Dari labu” ir “Cotopaxi” devīze, kurai grūti pretoties, un varbūt tieši tādēļ jau pēc pieciem darbības gadiem viņi spējuši paplašināties, dibinot vairākus fondus, kas atbalsta bērnu lasītprasmes apguvi un daudzas citas sabiedrībai nepieciešamas iniciatīvas.
Noslēdzot Soltleiksitijas stāstu, zinu droši, šī ir vieta, kur ļoti gribētu atgriezties. Ne vien tādēļ, ka šeit bijusi iespēja iepazīt “Cotopaxi”, “Adobe” uzņēmuma stāstus, šeit ir brīnišķīga daba un lieliski cilvēki. Un, protams, arī tādēļ, ka basketbola komanda “Utah Jazz” mīt te, Lasvegasa un viens no skaistākajam dabas parkiem – Arku Nacionālais parks (Arches National Park) vien piecu stundu brauciena attālumā no šejienes ir “Sundance” filmu festivāls, kas katru janvāri pulcē alternatīvos filmu mīļus un Holivudas zvaigznes, arī ir netālu. Un šī ir vieta, kur amerikāņi izvēlas pavadīt savas brīvdienas pie dabas, slēpot un baudīt dabas skaistumu. Un nu jau arī attīstīt uzņēmējdarbību.
Maiami - “koraļļu pilis”, krokodili un pasaules slavenie
Visbeidzot mana ceļojuma pēdējais pieturas punkts - Maiami Floridas štatā, kas saīsināti vienkārši zināms kā MIA. Viens no pasaules, amerikāņu iecienītākajiem brīvdienu galapunktiem un savrupmāju epicentriem slavenajiem saulainā klimata dēļ. Šī ir vieta, kurā ieceļojuši tūkstošiem cilvēku no Kubas, tāpēc dzirdama spāņu valoda. Te dzīvojis slavenais latvietis Edvards Liedskalniņš, kas noslēpumaini uzcēlis megalīta celtni Floridā - “Koraļu pilis” un, kā stāsta, iedvesmojies no nelaimīgā arhitekta mīlas stāsta, Billijs Aidols radījis dziesmu “My sweet sixteen”. Florida ir tiešām unikāla dabas pērle. Te vienuviet sadzīvo Krokadili un aligatori un atrodas 3. lielākais koraļļu rifs pasaulē, kurā nu dzīvo mazāk nekā 10% dzīvu koraļļu.
Bet, ja par sociālo uzņēmējdarbību, tad gluži tāpat kā citviet Amerikas štatos, skaisto faktu otrajā pusē, ir arī cita realitāte, citi stāsti.
Tuvojoties globālajai sasilšanai, nez vai visi, tostarp paši Maiami iedzīvotāji, apzinās, ka dabas, klimata, piesārņojuma jautājumi jau sasnieguši sarkano līniju. Maiami tiek ierindota Nr. 1 starp pasaules pilsētām īpašumu postījumu rezultātā, kas notiktu paaugstinoties gaisa temperatūrai, ceļoties jūras līmenim un attiecīgi - vētru un plūdu dēļ. Taču, šo visu zinot, ir pārsteidzoši pieredzēt, ka pērkot augļus lielveikalā, katrs no tiem arī šajā štatā tiek iepakots 10 plastmasas maisiņos. Bet, kā zināms, kur problēma, tur iespējams risinājums.
Apzinoties ekoloģisko problēmu, tiek dibināti arī vairāki sociālie uzņēmumi, kas ražo otrreiz pārstrādājamas vai alternatīvas plastmasas traukus. Uzņēmums “Learn Orb” iedāvā augstas kvalitātes kompostējamiem demontāžas un eko ēdināšanas piederumus un traukus, kas radīti no pārstrādājamas plastmasas, koka, zāles un citiem dabīgiem materiāliem. Zinot, ka lielākajai daļai planētas iedzīvotāju nav piekļuves tradicionālajai infrastruktūrai, “Lern Orb” uzskata, ka ir svarīgi zināt, ka mūsu palmas lapu un bērzkoka izstrādājumi nodrošina pamatlīmeņa izglītību, kā arī pamatizglītību mikrouzņēmumos sievietēm, kuras izvēlas strādāt kopā ar mums. Kā sociālais uzņēmums viņi ne tikai piedāvā preces vai pakalpojumus, bet arī darbojas pie sabiedrības izglītošanas: “Papildu vides saistībām mēs vēlamies veicināt sabiedrības labklājību. Mūsu produkts vienkārši nozīmē to, ka lielākam skaitam cilvēku ir piekļuve pamatizglītībai un cienīgam darbam”.
Un gluži kā Filadelfijā, ja gribas redzēt, ko no pasaules labākajiem sienu, grafiti zīmējumiem, jādodas uz “Wynwood walls” un jābauda Benksija un citu mākslinieku darbi. Šis radošais mākslas un modes kvartāls ir dzīvs pierādījums - māksla noteikti var būt arī uzņēmējdarbības centrā. Ietērpjot ielas, dažādas graustu fasādes krāsās, stāstos, cilvēki top iedvesmoti. Mazinās nolemtības izjūta un izmisums, kā rezultātā mazinās noziedzības līmenis, ceļas ekonomika un aug dzīves līmenis. Gluži kā citviet, vieta, kas savulaik bija nabadzības centrs, kuru 50. gados apdzīvoja daudzi portarikāņu imigranti, šobrīd tas kļuvis par tūristu iemīļotie mākslas rajonu, pilnu ar koncertiem un lieliskām atpūtas vietām, modes konceptveikaliņiem, alus darītavām.
“Guitars Over Guns” – ar mūziku pret vardarbību
Maiami gluži tāpat kā citviet Amerikā, iepretim spožumam, ir cita realitāte - lieliem tirdzniecības centriem iepretim uz ielām tiek celtas teltis un tās par savām mājvietām sauc neskaitāmi bezpajumtnieki, pilsētā notiek neiedomājamas šausmas, tostarp daudzus gadus atpakaļ piedzīvotas arī apšaudes skolās. Tā nav norma, protams, bet Maiami to visu ir piedzīvojusi. Tādēļ Čads Bernsteins (Chad Bernstein), viens no izcilākajiem saksofonistiem, džeza mūziķiem ASV, kas uzstājies ar Šakiru, Džonu Ledžendu, will.i.am, u.c., pēc viena no šādām apšaudēm nolēma nepalikt malā, bet iesaistīties kopienas stiprināšanā. Viņš kopā ar citiem mūziķiem devās pie jauniešiem. Nebija svarīgi, vai viņam ir muzikālā dzirde, vai viņi spēj dziedāt, bet mūzika bija tā, kas spēja dziedināt un izkliegt pieredzētās ciešanas. Tā radās ideja par kustības “Guitars over Guns” jeb ģitāras pāri ieročiem izveidošanas, kas nu jau ir vesela mūzikas un mentoringa programma, kas darbojas vairāk nekā 16 skolās vietās Maijami un Čikāgā. Šī organizācija jauniešiem no visneaizsargātākajām kopienām sniedz iespēju pārvarēt grūtības, atrast savu balsi un pašiem izaugt par nākotnes līderiem.
Noslēgumā
Lai gan Amerika nekad nav bijusi mana sapņu valsts un vieta, kurp doties tuvākajā laikā, tā vienmēr bijusi to pasaules valstu sarakstā, ko vērts piedzīvot! Kaut vai tās milzīgo krāsu, kultūru sajaukumu un vēstures dēļ! Nav otras tādas zemes pasaulē, kur vienuviet vari baudīt labāko no pasaules ēdienkartes tādā autentiskumā. Vienā dienā vari nonākt ķīniešu, tad indiešu, meksikāņu vai libāņu restorānos un saņemt otru labāko (second best) kā orģinālajā valstī. Un ne tikai ēdienu. Arī īstu satikšanos un kultūras pieredzi, sākot no izsmalcinātām izrādēm Brodvejā vai “Metropolitan” operas namā, tā gūt ne mazāk eksotisku pieredzi, apmeklējot geto rajonus. Galu galā, lai kā gribētu izvairīties no slavināšanas, grozies, kā gribi - šī ir valsts, kur top izslavētākās filmas un atrodas dižākie kultūras centri un dizaina muzeji pasaulē. Tādēļ šī noteikti ir zeme, kas jāpiedzīvo tiklab vien, lai par visu to, ko var lasīt grāmatās un vai redzēt “Youtube”, pašam būtu savs redzējums un viedoklis.
Mans lielākais ieguvums - satikšanās ar brīnišķīgiem amerikāņiem, sociālajiem uzņēmējiem un iedvesmotājiem un iepazīšanās ar 24 personiskiem stāstiem no visas pasaules - Armēnijas, Burkina Faso, Čīles, Ziloņkaula krasta, Francijas, Honkongas, Izraēlas, Itālijas, Libānas, Malaizijas, Meksikas, Marokas, Pakistānas, Palestīnas, Portugāles, Rumānijas, Sauda Arābijas, Serbijas, Taizemes, Turcijas un tālās Zimbabves. Esmu tikusi ielūgta uz divām kāzām - Portugālē un Meksikā un daudziem citiem projektiem. Taču, atgriežoties mājās, manu prātu nodarbina viens jautājums - kā šo unikālo pieredzi vislabākajā veidā nodot tepat Latvijā. Un tad nolēmu tā - sākšu ar to, ko vislabāk protu - ar dalīšanos pieredzē, stāstu stāstīšanu un iedvesmošanu.
Savā ikdienā turpināšu strādāt par producenti un lektori, radot kultūras un mākslas pasākumus, nestandarta notikumus ar pievienoto vērtību ( jo citādi jau šobrīd nevar), taču ar nelielu kripatiņu no tās pieredzes un vēriena, ko sajutu otrpus okeānam. Un, ja arī Jums tas nesis iedvesmu vai vēlmi uzklausīt klātienē, dod tik ziņu!
Nudien Amerika iedvesmo! Taču šī pieredze man sniedza vēl kādu atziņu - arī mēs - Latvijā dzīvojošie - varam! Mums ir, ar ko lepoties. Mums arī ir spēcīgi sociālie uzņēmumi, kuri var konkurēt pasaulē, mums ir, ko mācīties no amerikāņu kolēģiem, bet vienlaikus - pieredze, kas nereti noderētu arī viņiem. Bet visiem sociālajiem uzņēmējiem Latvijā saku vārdus, ko izlasīju kādā Filadelfijas uzņēmumā - “Mēs neesam tikai uzņēmums. Mēs esam kustība!” Un mēs ikviens esam jaunie celmlauži biznesā, kur bez peļņas vēl svarīgāka ir jēga! Mums jāmācās izstāstīt skaidri un aizraujoši savu un uzņēmuma stāstu (storytelling). Bet jau tagad varam būt lepni, ka Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kurā skaidri definēts, kas ir sociāla uzņēmējdarbība. Mums ir savi sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki, kādu nav nekur citur. Un, ticiet man, tas padara mūs patiešām īpašus! Mums nav Tabernākula koris, taču mums ir Dziesmu svētki, kuros sadziedās nevis 360, bet 30 000 balsu. Mums tik jānotic SEV un savām idejām jau TAGAD!
