Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" līderis Jevgeņijs Prigožins ilgu laiku tika uzskatīts par Krievijas vadonim Vladimiram Putinam pietuvinātu personu un pat salīdzināts ar bēdīgi slaveno Grigoriju Rasputinu, kurš Krievijas impērijas norieta posmā bija ieguvis lielu ietekmi cara Nikolaja II galmā.
Putina režīms
Ukrainā joprojām turpinās pretuzbrukuma darbības, ko apstiprinājis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka komandieri pašlaik ir pozitīvi noskaņoti. Krievijas armija vietām izrāda sīvu pretestību, tomēr analītiķi norāda uz taktiskiem panākumiem Zaporižjas apgabalā. Kā vairāki Rietumu politiķi norādījuši laikrakstam "The New York Times", veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Krievijas prezidents Valdimirs Putins varētu izšķirties par plaša mēroga mobilizāciju.
Arvien drūmāka noskaņa pārņem Krievijas eliti par prezidenta Vladimira Putina izredzēm uzvarēt karā Ukrainā. Pat visoptimistiskākie uzskata, ka "iesaldēts" konflikts ir labākais Kremlim šobrīd iespējamais iznākums. Tā vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz vairākiem par situāciju Kremlī informētiem avotiem.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa "troikai" ir jāstājas tiesas priekšā par Krievijas veiktajiem agresijas noziegumiem pret Ukrainu". Ar šādu paziņojumu nācis klajā Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna, kurš trešdien Rīgā tikās ar savu Latvijas kolēģi Edgaru Rinkēviču ("Jaunā Vienotība").
9. maija notikumi gadiem ilgi bijuši daļa no ziņām. Šogad tie atšķirīgi, jo nav pieminekļa Pārdaugavā, kas bija kļuvis par politisko resursu plūsmas bagātinātu mērķi kaimiņvalsts maigās varas izrādīšanai un propagandas kanalizācijai. Mainījies arī regulējums, un tiem, kam 9. maijs šķiet atzīmējama diena, šajā pavasarī bija iespēja doties tikai uz Otrā pasaules kara kareivju apbedījuma vietām.
Krievijā valdošais režīms ar prezidentu Vladimiru Putinu priekšgalā 23 gadu garumā mērķtiecīgi strādājis pie propagandas, kā arī režīms balstās uz iebiedēšanu, bailēm un represijām. Jā kādam varbūt šķita, ka 21. gadsimtā propaganda nevar būt tik efektīva, tad Putins zināja, ko būvē, uzceļot jaunu Gulagu. Taču Krievijā cerības par demokrātiju nav izsīkušas, tomēr, lai to kādreiz sasniegtu, smags darbs jāiegulda jau tagad. Šādus viedokļus Latvijas Radio raidījumu ciklā "Kas būs ar Krieviju?" pauda Krievijas pilsoniskās sabiedrības aktīvistes Natālija Arno un Jevgēnija Kara-Murza.
Krievijā masu protesti pret Vladimira Putina režīmu sāksies tad, kad cilvēki redzēs, ka var kaut ko ietekmēt, tā uzskata politieslodzītā opozicionāra Vladimira Kara-Murzas sieva Jevgēnija, līdz ar to jāatbalsta demokrātiska rakstura iniciatīvas Krievijā, lai radītu plaisas Kremļa izveidotajā sistēmā. Tas jādara par spīti tam, ka represijas pret cilvēktiesību aktīvistiem un organizācijām ir ļoti skarbas.