Kopš sākusies nežēlīgā Krievijas karadarbība pret Ukrainu, daudzi mēģinājuši saprast, kā tas tā var būt, ka Krievijas sabiedrība dod šādu vaļu Vladimira Putina režīmam, atbalsta to un neprotestē pret civiliedzīvotāju, tajā skaitā bērnu nogalināšanu. Viena no atbildēm – meli un vēl lielāki meli, kuriem galā var noticēt. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pētīja, kā tas notiek, kādā veidā Krievijas vara ar mediju starpniecību sabiedrībā spēj panākt nepieciešamo noskaņojumu, ka viss, ko dara Putins, ir atbalstāms.
Putina režīms
Arī Apvienoto Nāciju Organizācija apstiprinājusi, kā tās rīcībā ir pierādījumi par kasešu bumbu izmantošanu Krievijas iebrukumā Ukrainā.
Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam šobrīd vajadzīga kāda uzvara karā pret Ukrainu, jo tas, ko Krievija bija iecerējusi, nav piepildījies. Tādēļ arī sarunas starp Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem ir Krievijas mēģinājums atrast Ukrainas lūzuma brīdi, šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš šajā situācijā nesaskata Krievijai uzvarošu scenāriju.
Krievijas armijas radītais trieciens Harkovai un arī Mariupolei ir radījis pretestību ne tikai no etnisko ukraiņu, bet arī no etnisko krievu puses, kuri sevi uzskata par Ukrainas iedzīvotājiem, un to var uzskatīt par "kolosālu neveiksmi" Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, to intervijā Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā sacīja politologs Kārlis Daukšts.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins runā, pēc kuras sāka iebrukumu Ukrainā, Rietumus sauc par "melu impēriju", pārmeta Krievijas pazemošanu un draudus no NATO un ASV puses, apsūdz Rietumus it kā atbalstā "neonacistiem Ukrainā", kas apdraudot Krieviju. Šos argumentus LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" analizēja kopā ar vairākiem ekspertiem.
"Izskatās, ka Putins absolūti nebaidās no Eiropas, – viņš nebaidās no sankcijām un nebaidās no bruņojuma," tā ekskluzīvā sarunā ar Latvijas Televīziju (LTV) saka amerikāņu vēsturniece, rakstniece un "Pulicera" balvas laureāte Anne Aplbauma. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina runas un nesenā paziņojuma par Donbasa "republiku" atzīšanas, viņasprāt, iespējami vairāki scenāriji.
Zemūdenes “Kursk” bojāeja un tai sekojošā izmeklēšana aizsāka pašreizējās Krievijas varas iejaukšanos tiesu sistēmas darbā. Par to ir pārliecināts bijušais krievu advokāts Boriss Kuzņecovs, kurš savulaik aizstāvēja vairāk nekā 50 bojāgājušo “Kurskas” jūrnieku radinieku intereses. Boriss Kuzņecovs uzskata, ka šī lieta aizsāka arī viņa paša politisko vajāšanu, kas viņam lika meklēt politisko patvērumu ASV un tagad atrast sev dzīvesvietu šeit pat Latvijā, Pierīgā.