Cahkna stājās amatā līdz ar valdības maiņu aprīlī, un šī ir viņa pirmā darba vizīte Rīgā.
Abu valstu ministri pārrunāja plašu jautājumu loku, tostarp Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, sadarbību starptautiskajās organizācijās, kā arī drošības situāciju reģionā un atbalstu Ukrainai.
Preses konferences sākumā Igaunijas ārlietu ministrs nedaudz atkāpās no darba sarunu tematiem un sirsnīgi apsveica Latviju ar vakar izcīnīto uzvaru hokejā.
Runājot par savām prioritātēm ārlietu ministra amatā, Cahkna īpaši uzsvēra atbalstu Ukrainai, jo sevišķi attiecībā uz dalību NATO.
"Protams, Ukraina lielā mērā nosaka mūsu ārpolitiku. Mums nepārtraukti jāatbalsta Ukrainu, un mums ir jābūt ļoti skaidram, ka vienīgais miera plāns Ukrainai ir plāns, kuru plāno ukraiņi," uzsvēra Cahkna.
Tikšanās laikā Rinkēvičs pauda gandarījumu, ka Latvijas un Igaunijas attiecības ir ļoti ciešas un teicamas. "Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi padziļināt attiecības starp tuvākajiem sabiedrotajiem, kas nešaubīgi ir Igaunija," uzsvēra Rinkēvičs.
Igaunijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka tieši Baltijas valstis bija tās, kas cēla trauksmi par Krievijas režīmu, un diemžēl tām izrādījās taisnība.
"Kā Krievijas kaimiņvalstīm, kā valstīm un nācijām, kas balstās uz starptautiskām tiesību normām, mums ir ļoti svarīgi izveidot starptautisko tribunālu Krievijas agresijas noziegumu iztiesāšanai. Mums ir svarīgi atjaunot likuma varu attiecībā uz agresiju.
Pie tā mēs kopā ļoti smagi strādājam, jo tā nav tikai Ukrainas problēma. Mums ir jāievēro princips – Putinam nav tiesiskās imunitātes," uzsvēra Cahkna.
"Tā ir kopīga izpratne, ka nevienam nevajadzētu baudīt imunitāti par agresijas noziegumiem. Un šeit domāju, piemēram, Putinu un viņa marionetes. Šī ir liela tēma globālā līmenī – jābūt īpašam tribunālam viņiem kā nācijas un valsts vadītājiem par agresijas noziegumiem," teica Igaunijas ārlietu ministrs.
Rinkēvičs norādīja, ka vairāk nekā jebkad agrāk ir jāuzlabo ciešāka reģionālā sadarbība, jo īpaši Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jeb NB8 līmenī.
"Baltijas valstīm šobrīd ir jāturpina stratēģiskā koordinācija ceļā uz gaidāmo NATO samitu Viļņā. Latvijas un Igaunijas divpusējā aizsardzības sadarbība un sadarbība NATO ietvaros ir bijusi auglīga un veicinājusi mūsu nacionālās drošības intereses," sacīja Rinkēvičs.
Viņš apliecināja nepieciešamību sasaukt Latvijas un Igaunijas starpvaldību sanāksmes biežāk, vismaz reizi gadā.
Rinkēvičs pauda nostāju, ka enerģētika un savienojamība ir divas vissvarīgākās sadarbības nozares starp Latviju un Igauniju.
Tāpat ir potenciāls attīstīt sadarbību digitālajā un aizsardzības sektorā, kā arī veicināt abpusēji izdevīgu ekonomisko un investīciju sadarbību inovāciju, viedo tehnoloģiju, jaunuzņēmumu un tūrisma jomā.
