Putina rokaspuisis Medvedevs nosaucis Ukrainu par «daļu no Krievijas»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs atklāti paziņojis, ka Krievija negrasās samierināties ar Ukrainas valsts eksistenci, jo uzskata šo reģionu par "daļu no Krievijas".

Medvedevs, kurš ir viens no kara noziegumos apsūdzētā Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitniekiem, pēdējā laikā izcēlies ar arvien absurdākiem apgalvojumiem, piemēram, pēc nesenā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) lēmuma izdot Putina aresta orderi Medvedevs aicināja SKT tiesnešus uzmanīgāk pētīt debesis, jo Krievijai ir pa spēkam ar hiperskaņas raķeti iznīcināt SKT ēku Nīderlandes pilsētā Hāgā.

Politikas analītiķi spriež, ka pēc ilggadējā Kremļa "galma āksta" Vladimira Žirinovska nāves pagājušogad tieši Medvedevam uzticēts aizpildīt šo nišu, pārbaudot Krievijas sabiedrības un Rietumu reakciju uz šķietami absurdām idejām.

"Nepietiek ar to, ka Ukraina vispār ir daļa no Krievijas, teiksim godīgi, tā ir daļa no Krievijas. Bet ģeopolitisko apstākļu un vēstures notikumu ietekmē mēs ilgu laiku samierinājāmies ar to, ka dzīvojam dažādos "dzīvokļos"," intervijā Krievijas medijiem pavēstīja Medvedevs.

"Bijām spiesti ar to rēķināties, ar šīm izdomātajām robežām, ar teritorijām, kas vienmēr bijušas Krievijas impērijas sastāvdaļa, tā visa bija Krievijas impērija, izņemot atsevišķus apgabalus, ko mēs ieguvām Otrā pasaules kara rezultātā."

"Turklāt šīs teritorijas apdzīvo pēc būtības krievu tauta; tās vienmēr bijušas daļa no Krievijas šī vārda šaurākā izpratnē – Lielkrievijas, ne Mazkrievijas," prāto Medvedevs.

Zīmīgi, ka Medvedeva izteikumi ir krasā pretrunā ne tikai starptautisko tiesību normām, bet arī Ķīnas piedāvātajam 12 punktu miera plānam, ko Pekina piedāvā, lai izbeigtu karadarbību Ukrainā.

Ķīnas piedāvātā miera plāna pirmais punkts vēsta: "Visu valstu suverenitāte, neatkarība un teritoriālā vienotība ir efektīvi jāsargā. Visas valstis, lielas un mazas, stipras un vājas, bagātas un nabadzīgas, ir vienlīdzīgas starptautiskās sabiedrības locekles."

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva orderi Putina arestam, apsūdzot viņu kara noziegumos saistībā ar ukraiņu bērnu deportāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti