Pēc pasaules čempionāta futbolā Krievijā sāksies jauna četrgade, kurā valsts vadībai, ļoti iespējams, būs jāķeras klāt pie nepatīkamām reformām, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” ceturtdien, 22. martā, sacīja politologs Andris Sprūds.
Putina režīms
Pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām, kurās pašreizējais valsts vadītājs Vladimirs Putins triumfēja, saņemot 76,67% balsu, ir skaidrs - politiski tā bija, ir un vismaz pagaidām būs Putina Krievija. Valsts iedzīvotāji ir piekrituši turpmākai dzīvei ierastajā vadībā.
Vairāku ietekmīgu pasaules valstu līderi apsveikuši Vladimiru Putinu ar atkārtotu ievēlēšanu Krievijas prezidenta amatā. Pagaidām vienīgi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite oficiāli atteikusies apsveikt kaimiņvalsts vadītāju.
Krievijas prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā nav bijuši godīgi kandidātu konkurences noteikumi, norāda Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO). Tomēr tā nav konstatējusi nopietnus pārkāpumus Centrālās vēlēšanu komisijas darbā.
Krievijā ir noslēgušās valsts prezidenta vēlēšanas. Kā jau bija sagaidāms, tajās pārliecinošu uzvaru guva līdzšinējais prezidents Vladimirs Putins. Tas būs jau viņa ceturtais pilnvaru termiņš Krievijas prezidenta amatā. Šajās vēlēšanās piedalījās aptuveni tikpat daudz vēlētāju kā pirms sešiem gadiem. Balsošanu visā Krievijā pavadīja daudzi nozīmīgi pārkāpumi, tomēr varasiestādes atzīst tikai daļu no tiem.
Iespējams, lielākā daļa Krievijas pilsoņu, kas atdeva savas balsis Vladimiram Putinam, nemaz lāgā nezina, kā ar šo uzticības mandātu rīkosies viņu līderis. Gluži tāpat kā nepārslogo sevi ar domām par to, ka piedalījušies farsā, kas tikai ārēji atgādina vēlēšanas, ko asprāši no ukraiņu televīzijas šova "Kvartāls 95" nosaukuši par Krievijas Federācijas Putina vēlēšanām.
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks jau šajā svētdienā, 18. martā. Par to, ka tajās atkal uzvarēs līdzšinējais prezidents Vladimirs Putins, nešaubās būtībā neviens. Tomēr viņš nebūt nav vienīgais kandidāts. Arī apzinoties to, ka viņiem neizdosies uzvarēt, priekšvēlēšanu kampaņā ir iesaistījušies vēl septiņi kandidāti. Sava kampaņa ir arī opozīcijas politiķim Aleksejam Navaļnijam, lai gan viņa vārds starp kandidātiem uz prezidenta krēslu nav atrodams.
Arī bijušajam Krievijas premjerministram Mihailam Kasjanovam uzbrukts. Pagaidām gan vien ar dūrēm un pārtikas produktiem. Taču Čečenijas galva Ramzans Kadirovs publicējis video, kur viņš parādās snaipera mērķī.
Uzmanības centrā nonācis bijušā Krievijas izlūkdienesta pulkveža Sergeja Skripaļa slepkavības mēģinājums. Viņu mēģināja noindēt ar ļoti retu nervu indi. Pēdējo gadu laikā ir vairāki gadījumi, kad Kremlim neērti cilvēki tiek nogalināti. Bet Krievijas Federālajos kanālos mēģina radīt ilūziju, ka Krievijai nav nekāda sakara ar šiem gadījumiem, savukārt “valsts nodevējiem jārēķinās ar šādu likteni”.
Lielbritānijas pretterorisma policija sākusi izmeklēšanu saistībā ar Krievijas uzņēmēja un Krievijas prezidenta Vladimira Putina oponenta, 68 gadus vecā Nikolaja Gluškova nāvi.
Griba atrisināt konfliktu Donbasā diplomātiskā ceļā Kremlī būs pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām un gan Maskava, gan Kijeva šajā procesā gribēs "saglabāt seju" jeb pašapziņu, ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio atzina vācu diplomāts un Minhenes Drošības konferences vadītājs Volfgangs Išingers.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedzis iespēju atdot anektēto Krimas pussalu Ukrainai. Šis viedoklis iekļauts jaunā dokumentālā filmā par Kremļa saimnieku.
Ražīgais krievu publicists un vēsturnieks Boriss Sokolovs rakstā ukraiņu dienas avīzei “Deņ” atzīmē, ka kara histērijas līmenis Krievijā esot sasniedzis tikpat augstu atzīmi kā Staļina valdīšanas beidzamajos mēnešos. Teiktajam jāpiekrīt, un to pavisam nesen savā kareivīgajā uzrunā Federālajai sapulcei vēlreiz apliecināja šajā valstī 18 gadus valdījušais Vladimirs Putins.
Ramzans Kadirovs, kurš kādreiz gluži tāpat kā viņa tēvs Ahmeds Kadirovs bija cīnītājs par neatkarīgu Čečeniju, tagad tiek dēvēts par Krievijas prezidenta Vladimira Putina vicekarali.
Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess uzskata, ka Krievija jūtas apdraudēta, ja tai ir robežas ar NATO dalībvalsti un vēlas buferzonu, kas būtu pareizi 18. gadsimtā, bet ne 21.gadsimtā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
