Beidzot realizējies arī Anastasijas sapnis un viņai ir sava studija, kur viņa bērniem varēs mācīt dziedāt. Strādā arī Anastasijas mamma. Anna mācās skolā. Un varētu jau teikt, ka viņas šeit jau ir iedzīvojušās. Visas aktīvi mācās latviešu valodu, un Anastasija to apguvusi jau tādā līmenī, ka nolēmusi sarunas laikā runāt tikai un vienīgi latviski. Tomēr viņas atzīst, ka katru dienu pavada doma – kaut ātrāk beigtos karš Ukrainā un varētu atkal dzīvot pilnā ģimenē – kopā ar ģimenes vīriešiem, kuri dzīvo un strādā Ukrainā: Anastasijas vīrs un arī mammas vīrs.
Vispirms Anastasija iepazīstina ar jaunatvērto studiju. Bet Anastasijas mamma Lena strādā par pavāri kādā kafejnīcā, kaut gan Ukrainā viņai piederējis salons, kurā pārdod kāzu apģērbus. Bet pēc profesijas viņa ir inženiere, visu dzīvi bijusi uzņēmēja. Latvijā nolēmusi pievērsties pavārmākslai.
Anna mācās Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas 5. klasē.
Latvijā visas ieradās 2022. gada 28. martā. Draugi, kas dzīvo Latvijā, aicināja uz šejieni. Atbraukuši pretī uz Poliju. Sākumā ukrainietes dzīvojušas Engurē, skaistā vietā, tas mierinājis.
"Mēs kaut kā ātri izlēmām. Bija ļoti bailīgi. Īpaši, kad virs galvām sāka lidot lidmašīnas un helikopteri. Mans vīrs teica, ka mums jākravājas un jābrauc prom. Viņš teica – kravājieties, un viss. Un mēs kaut kā vienā mirklī sataisījāmies un braucām. No Ukrainas brauca prom ļoti daudz cilvēku. Mēs braucām ar evakuācijas vilcienu no Harkivas. Mūs gan sauca uzreiz uz Latviju, taču mēs vēl divus mēnešus, jā, gandrīz divus mēnešus domājām. Bez vīriešiem… atstāt vīriešus, tas ir kaut kā tā… Paldies viņiem. Tur arī jābūt vīrišķībai, lai sūtītu prom. Lai atlaistu," stāsta Lena.
Ģimenes vīrieši šobrīd strādā stratēģiski svarīgos objektos.
Anna stāsta, ka labi atminas laiku pirms diviem gadiem. Viņai nav gribējies braukt prom no Ukrainas.
"Sākumā mēs divus mēnešus bijām Ukrainā, man tur ļoti patika, es ļoti negribēju braukt prom. Tomēr rezultātā mēs aizbraucām. Dzīvojām Engurē. Tur es mācījos skolā. Pabeidzu 3. klasi. Tad mēs atbraucām uz Rīgu un jau gandrīz divus gadus dzīvojam šeit. Te ir ļoti labi. Man te ļoti patīk," stāsta Anna.
