Аўтарская версія па-беларуску — тут.
Авторская версия на русском — здесь.

Kad skatos uz mūsu šodienas varoni - mazo, trauslo, skaisto, bet ļoti spēcīgo un harizmātisko Darju Kalašņikovu, es domāju par to, ka man viņa ir īsta ukraiņu tautas meita. Tieši tādu es iedomājos ukraiņu sievieti. Ir tāds vārds - "незламні" - neiznīcināms. Tas ir par viņām.

Bēgle no Luhanskas kopš 2014. gada Darja Kalašņikova Latviju izvēlējās absolūti nejauši - viņa atbrauca, lai pirmo reizi mūžā redzētu, un palika. Latvijas vēsturē, tās slavenajos cilvēkos meitene saskatīja iedvesmu ukraiņu tautai. Jau 2016. gadā Darja kādā Tartu grāmatnīcā nopirka Valda Zatlera grāmatu un bija pārsteigta. Viņa ieinteresējās un 2022. gadā devās uz Rīgu. 

Gleznas, sienas gleznojumi, performances, sociālais un politiskais aktīvisms. Un tagad - un pirmā prozas grāmata "Ēna un jūra", kas izdota latviešu tulkojumā un ar panākumiem tika prezentēta Rīgā, Ģertrūdes ielas teātrī.

Ar Darju mums bija ļoti dziļa un sarežģīta saruna. Bija brīdis, kad mēs abas raudājām, slēpjot šīs asaras viena no otras - mēs esam stipras, mēs nevaram! Un mēs cieši apskāvām viena otru atvadoties. Es jums visu neizstāstīšu, dažas lietas paliks aiz kadra. Šajā rakstā par svarīgākajām lietām runāšu Darjas balsī.

Par grāmatu

"Es esmu ukrainiete, jau gandrīz divus gadus dzīvoju Rīgā, un teksta uztverē paļaujos uz auditoriju, kuras valodā grāmata izdota. Tas ir veltījums valstij, kas mūs, bēgļus, patvērusi. 50/50 - Latvijas vēsture un Ukrainas vēsture. Es rakstu par mūsu dzīvi. Bēgļi no kara nav politiskie bēgļi. Viņi nebija sagatavoti. Tu no rīta mazgāji rokas vai tīrīji zobus, gatavojoties darbam - un nākamajā mirklī pēkšņi kļuvi par bēgli. Stāstu par to, kā cilvēki tiek galā ar grūtajiem dzīves apstākļiem, kuros viņi nonākuši. Šis jēdziens ir universāls un saprotams gan latviešiem, gan ukraiņiem.

Mēs varam atbalstīt Ukrainu ar ziedojumiem

Ukrainas tautai joprojām ir vajadzīga praktiskā palīdzība, tādēļ Latvijas sabiedriskie mediji sadarbībā ar Ziedot.lv aicina ziedot akūti nepieciešamo lietu iegādei.

Ziedot iespējams, zvanot pa tālruni 90204020 (maksa par zvanu – 1,50 eiro ar PVN) vai tiešsaistē ziedot.lv/ukrainai.

Visu saziedoto naudu sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā novirzīs Ukrainas atbalstam.

Grāmata "Ēna un jūra" ir rakstīta uz dokumentālā pamata, bet es fiksēju nevis faktus, bet dažādu cilvēku diskusijas par notikumiem, savas sarunas dažkārt ar vecākās paaudzes cilvēkiem, dažkārt ar vienaudžiem, dažkārt ar cilvēkiem, kuri ir jaunāki par mani. Piemēram, kā 2022. gada decembrī Pasaules kausa izcīņā futbolā kāds vīrietis izskrēja laukumā, tērpies T-kreklā, uz kura vienā pusē bija uzraksts "Atbalstiet Irānas sievietes", bet otrā - "Brīvību Ukrainai! Ukraina uzvarēs!". Un, kad mēs par to diskutējam, viņa rīcība raisa dažādas emocijas. Galu galā Krievija Ukrainā izmanto Irānas ieročus, tas ir naids, bet no otras puses ir atbalsts un apbrīna sievietēm".

Par valodu, mākslu un politiku

"Ukraiņu valoda ir atslēga. Tā vienmēr ir bijusi supermoderna: "mainstream", foršs saturs, reps, labākā mūzika, literatūra - moderna, forša, atspoguļojoša realitāti. Ir Dostojevska stils, un ir rakstnieks, mūziķis, protesta kustības līderis Sergejs Žadans, kurš raksta aktuāli par šeit un tagad. Viņš ir pasaulslavens. Viņa dzimtā pilsēta Starobelska Luhanskas apgabalā tika okupēta 2022. gadā. Es izmantoju jebkādus instrumentus, dažādus radošuma veidus, aktīvismu, mārketingu, līdzekļu vākšanu, lai palīdzētu Ukrainas armijai - lai sasniegtu savu mērķi, stāstītu patiesību par Ukrainu un palīdzētu tai uzvarēt".

Par baltkrievu un ukraiņu attiecībām līdz 2022. gadam

"2020. gadā, atrodoties Ukrainā, es sekoju līdzi jūsu protesta kustībai. Sākumā domājām, kur jums ziedot (tāda ir mūsu nacionālā iezīme), un nevar, nebija pietiekami daudz mehānismu, lai palīdzētu. Kad ieradās pirmie baltkrievu bēgļi, mēs sākām palīdzēt. Mēs izkārām balti sarkanbaltsarkanos karogus Kijivas centrā uz Hreščatika, toreiz, 2020. gada augustā.

Es atceros vienu brīdi. Vienā no videoierakstiem no baltkrievu protestiem kāda sieviete uz ielas žurnālistam teica: "Mēs esam par demokrātiju, mēs gribam nomainīt prezidentu, mēs esam par vārda brīvību. Bet lai tikai nebūtu Maidana."

Un tajā brīdī es sapratu: daudzi baltkrievi neko nezina par Maidanu.

Jūsu demokrātijas meklējumi ir tikai un vienīgi jūsu iekšējā lieta, iekšējā cīņa, palīdziet paši sev, mēs varam tikai iedvesmot jūs no ārpuses, bet ne ieviest tankus, jo Krievija var ieviest tankus...

Mēs divas reizes aizstāvējām savu iekšējo brīvību Maidanā. Mūsu pirmā prasība bija mainīt konstitūciju, lai Ukrainas parlamentam piešķirtu lielākas pilnvaras un izveidotu jauktu republiku. Un divreiz šo prasību varas iestādes izpildīja.

2011.gadā Nobela Miera prēmijas laureāte (2022.gadā) Aleksandra Matvijčuka rīkoja politisko apmācību Luhanskā, uz kuru viņa ieradās ar krekliņu "Brīvība Aļesam Bjaljatskim" - kā atbalstu baltkrievu Nobela Miera prēmijas laureātam 2022. gadā. Mēs mācījāmies par ilgstošiem protestiem, arī balstoties uz Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvju pieredzi, lai vienmēr būtu gatavi, kā rīkoties un ko darīt. Un savā grāmatā es sarunās ar baltkrieviem dalos mūsu protestu pieredzē. Kompetenču nodošanas ķēdes viens otram, kopienas veidošana - tas ir tas, kas ir svarīgi".

2022. Pilna mēroga iebrukums Ukrainā

"Bēgļu jautājums man ir pazīstams kopš 2014. gada. Toreiz es zaudēju savu dzimto pilsētu Krievijas armijas okupācijas dēļ. Un tā bija tāda divkosība: jo tajā pašā laikā uzvarēja Maidans. Kad 2022. gadā Rīgā satiku baltkrievu politiskos bēgļus, skaidri sapratu, ka viņi bija zaudējuši savas mājas tāpat kā es Luhanskā.

Mani nevar apsūdzēt, ka esmu prokrievisks separātists tikai tāpēc, ka esmu no Luhanskas. Tāpat ir ar baltkrieviem. Es esmu pret klišejām.

Es uzrakstīju grāmatu ar mērķi parādīt, ka bēgļa statuss, pilsonība un dzīvesvieta neko nenozīmē, jo aiz "statusa" slēpjas unikāls dzīvs cilvēks. Baltkrievijas politiskie aktīvisti nav atbildīgi par pašreizējā Baltkrievijas režīma rīcību.

Tomēr iedomājieties situāciju Kijivā. Kijivas reģions robežojas ar Baltkrieviju, un jebkurā brīdī, kad Baltkrievijā paceļas "Mig" lidmašīna, Kijivā tiek izsludināta gaisa trauksme, viss ir paralizēts: bankas, bērnudārzi, iestādes. Un tas notiek astoņas reizes dienā. Ukrainas reģionu, kas robežojas ar Baltkrieviju, iedzīvotājiem "Mig" no Baltkrievijas teritorijas ir kā spīdzināšana, kā pilošs ūdens.

Un vēl - Baltkrievijā ir izvietoti taktiskie kodolieroči. Ukraiņi atceras Černobiļu, un tas, ka pret kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā nenotiek masveida protesti, ukrainim ir dīvaini. Tāpēc, ja ukrainis ārzemēs satiek baltkrievu un nevēlas ar viņu runāt, viņam tas ir jāpieņem. Tāda ir situācija, iedomājieties viņa psiholoģisko stāvokli divu gadu garumā.

Par mājas un virtuālās ģimenes sajūtu

"Manas mājas ir grāmatās, cilvēkos. Starp citu, cilvēki, ar kuriem jūs, baltkrievi, 2020. gadā protestējāt, jums kļūs par īstu ģimeni. Viņi palika tajā piemiņas punktā, kur vēl ir jūsu pilsēta, jūsu valsts - pirms viņi iegrima murgā un tumsā.

Mēs esam viens otra mugurkauls un atbalsts. Mani klasesbiedri, tautieši, Luhanskas žurnālisti.

Nē, ne viss būs labi - viss būs tā, kā mēs to padarīsim, un tas ir principiāls jēdziens.

Mēs nekomunicējam "ķeksīša pēc", mēs strādājam skaidri saskaņā ar uzdevumu. Es varu pat trijos no rīta rakstīt pa visu pasauli izkaisīto Luhanskas iedzīvotāju čatā, lai atrisinātu kādu jautājumu, piemēram, kā no robežas paņemt automašīnu militāristiem un nogādāt to tieši Kramatorskā. Un Luhanskas iedzīvotāju vidū ir cilvēks, kurš šo jautājumu atrisina. Mēs esam viena komanda neatkarīgi no tā, kurā valstī mēs atrodamies, mēs viens otram esam virtuāla ģimene."

***

Kamēr es pabeidzu šo rakstu, pienāca ziņa, ka grāmata "Ēna un jūra" ir nominēta Latvijas prestižākajai dizaina balvai "Zelta ābeles". Novēlot panākumus Darjai, es vienlaikus novēlu uzvaru Ukrainai. Un es zinu, ka viss izdosies, jo viņi ir незламні.