NEPLP: Covid-19 krīzes pārvarēšana nav iespējama bez stipriem vietējiem medijiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Saistībā ar Covid-19 krīzi un ārkārtējās situācijas izsludināšanu daudziem medijiem ļoti strauji krītas ieņēmumi, tāpēc Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lūdz iekļaut mediju nozari ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā, kā arī veikt citas darbības mediju atbalstam.

Atklātā vēstulē NEPLP norāda, ka tas nepieciešams, lai sabiedrībā saglabātos miers un tai tiktu nodrošināta pilnvērtīga un visaptveroša informācija.

Mediju nozares stabilizēšana ir būtiska krīzes pārvarēšanai; padome aicina:

  • iekļaut mediju nozari ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā;
  • rast risinājumu sabiedrisko mediju darbinieku dīkstāvei, atbrīvot sabiedriskos medijus no PVN samaksas valstij, kā arī izvērtēt iespēju nodrošināt citus nodokļu atvieglojumus;
  • piešķirt valsts atbalstu vismaz viena miljona eiro apmērā komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem satura veidošanai;
  • pēc pilna abu sabiedrisko mediju reklāmas ieņēmumu samazinājuma radīto zaudējumu apkopojuma valstij tos kompensēt;
  • pārskatīt reklāmas izvietošanas ierobežojumus likumos;
  • nodrošināt adekvātu finansējumu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus 2021. gadā.

Atklātajā vēstulē NEPLP norāda, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība Latvijas mediju nozares glābšanai.

NEPLP informē, ka pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas tiek apturēti vai pārtraukti projekti sabiedriskajos medijos. Pēc Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio aprēķiniem, negūtie reklāmas ieņēmumi ir paredzami aptuveni 1,4 miljoni eiro gadā, kas kopā veido teju 40%. Tāpat daļa abu sabiedrisko mediju darbinieku atradīsies dīkstāvē. Joprojām nav skaidrības par pietiekama finansējuma nodrošināšanu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

Vēl nebijušu krīzi piedzīvo komerciālās televīzijas un radio, jo, balstoties uz force majeure apstākļiem, reklāmdevēji tūlītēji un masveidīgi atsauc reklāmas kampaņas, radot milzīgus zaudējumus nozarē. Tikai martā vien zaudējumu apjoms svārstās no 40% līdz pat 70%, norāda NEPLP. Lielai daļai mediju šāds kritums nozīmē darbinieku skaita samazināšanu, pat mediju slēgšanu jau tuvākajos mēnešos.

"Vispirms tas ietekmē vietējā satura radīšanu, kas ir dārgākā izmaksu pozīcija un tādēļ primāri tiek samazināta, radot būtiskus riskus sabiedrības informēšanā un apziņošanā par Covid-19 izplatības ierobežošanu," raksta NEPLP.

Padomē uzsver, ka mediju nozarei ir stratēģiski nozīmīga loma Covid-19 krīzes pārvarēšanā un valsts informatīvās telpas drošības nodrošināšanā. Ja komerciāliem mediji nespēs nodrošināt vietējo saturu, skatītāji un klausītāji migrēs uz citas valsts mediju telpu, attālinoties no Latvijas aktualitātēm un mūsu valsts vērtību sistēmas. "Šādas sekas nav pieļaujamas, taču bez tūlītējas rīcības atgūt Latvijas mediju telpas lietotāju būs ilgs un sarežģīts process," norāda NEPLP. Vienlaikus padome atgādina par zemo sabiedrisko mediju finansējumu, kam joprojām nav rasts risinājums.

Atklātā vēstulē NEPLP norāda – sabiedrības informētība ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem ārkārtējās situācijas pārvarēšanai.

Ārkārtējās situācijas laikā tieši no mediju nozares ātras, korektas un profesionālas darbības ir atkarīga sabiedrības informētības pakāpe –

būtiski, lai pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu sasniedz daudzveidīga, patiesa un faktos balstīta informācija gan par piesardzības pasākumiem, kas jāievēro ikvienam sabiedrības loceklim, gan jaunākajiem paziņojumiem, norādījumiem, ierobežojumiem, tendencēm un secinājumiem.

Īpaši ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski nodrošināt kvalitatīvas žurnālistikas pastāvēšanu un pieejamību pēc iespējas lielākai daļai sabiedrības, jo tikai tādā veidā iespējams izvairīties no nepamatotas panikas sabiedrībā un situācijas, kurā daļa sabiedrības var saskarties ar dezinformāciju un pieņemt to kā patieso. 

KONTEKSTS:

Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, slēgtas skolas un citas iestādes, arī ieviesti ierobežojumi uz robežām.

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā.

21. martā par saslimšanu ar Covid-19 paziņoja Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš. Tāpēc sākta plaša izmeklēšana: pārbaudīti visi parlamentārieši, kā arī Saeimas darbinieki un arī valdības pārstāvji. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzīts par kontaktpersonu  un atrodas pašizolācijā. Valdības darbs tiks turpināts attālināti. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti