Levits trešdien, 24. februārī, pēc sarunas ar premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”) medijiem uzsvēra, ka “nav pieļaujami, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobijs, lobējot savas nozares”. Viņiem ir tikai viena nozare, bet valdībai jālemj kopumā par valsti, uzsvēra prezidents.
Levits norādīja, ka katra nozare “spiež savu jautājumu par ierobežojumu atcelšanu”, neskatoties uz to, kādas būs sekas valstij.
Šādas prasības, neraugoties uz epidemioloģisku situāciju, kad eksperti skaidri brīdina, ka ierobežojumu mazināšana radīs lielu veselības sistēmas krīzi un krīzi slimnīcās, nav pieļaujamas, pauda prezidents.
“Ja tagad, piemēram, tomēr tiek pieņemti šādi lēmumu uz atsevišķu ministru priekšlikuma pamata, ja tomēr (es ceru, ka tā nebūs) būs ievērojami augsts saslimstības rādītāji, šim ministram būs jāuzņemas personīga atbildība,” uzsvēra prezidents.
Viņš aicināja premjeru sekot tam līdzi un, ja šāda situācija veidosies, prasīt atbildīgā ministra demisiju.
“Es lūgtu Ministru prezidentu, ja tiešām tas tā notiek, tādā gadījumā pieprasīt šī ministra demisiju. Ja kāda politiska nostāja ir pretrunā ar ekspertu ieteikumiem, tad, protams, ir jāuzņemas pilna atbildība. Tas pieder pie parlamentārās demokrātijas,” sacīja Levits.
Prezidents vairākkārt uzsvēra, ka ministriem ir jāuzklausa epidemiologi un citi eksperti un, ja viņi uzstāj uz lēmumiem, kas ir pretrunā ar ekspertu ieteikumiem sabiedrībai tik svarīgā jautājumā, uzstājot uz to, ka viņi ir labāki par šiem ekspertiem, viņiem ir jāuzņemas pilna atbildība par sekām, un premjera atbildība ir šādu atbildību prasīt.
Premjers savukārt norādīja, ka par otrdien valdības sēdē pieņemtajiem konceptuālajiem lēmumiem par ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu gala lēmums gaidāms ceturtdien. Bet viņš atzina, ka otrdienas sēdē ne visi ministri īsti ieklausījās epidemiologos.
Kariņš arī sacīja, ka valdībai vēlreiz jāuzklausa veselības nozares eksperti un saistībā ar ierobežojumu mīkstināšanu vēl jāpieņem izsvērts gala lēmums.
“Mums vajadzētu apsvērt daudz lielāku [noteikto ierobežojumu mazināšanas] pakāpeniskumu. Ir plānots no pirmdienas daļēji ierobežotā veidā pavērt iespēju frizieriem legāli sniegt savus pakalpojumus. Ja mēs vēl arī daļēji paplašinātu veikalu darbību, tad mēs nezinātu, ja mainās saslimstības rādītāji, vai tas būtu viena vai otra lēmuma dēļ. Ministru kabinetam ir vēlreiz jāuzdod jautājumi mūsu ekspertiem. Iespējams, tas ieteicamākais būtu vēl vispār nogaidīt ar šādu lēmumu. Šī diskusija mums vēl ir priekšā, un spriest pirms lēmuma ir vēl pāragri,” sacīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Lai gan epidemiologi brīdina, ka iespējams straujš saslimstības pieaugums un īpaši lipīgā Lielbritānijas vīrusa paveida izplatīšanas, valdība konceptuāli vienojusies no nākamās nedēļas atvērt papildus tirdzniecības vietas, ļaujot strādāt mazajiem veikaliem. Tāpat valdība konceptuāli vienojās, ka no 1. marta klātienē varēs saņemt manikīra, pedikīra un friziera, kā arī podologa pakalpojumus.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
