Skaidrojot neseno Covid-19 saslimstības pieaugumu Latvijā, Briģis norādīja, ka tas nav bijis negaidīts, jo par to esot liecinājusi citu valstu pieredze. Piemēram, Portugāle bija viena no pirmajām valstīm, kur saslimstība sāka strauji pieaugt, taču tagad tā atkal mazinās.
“Saslimstība mums šobrīd ir straujā augšupejā. Smaguma pakāpes gan ir daudz zemākas, un cilvēki mazāk saslimst ar smagām slimības formām, cilvēki mazāk nonāk slimnīcās, un mirstība ir zema,” atzīmēja Briģis.
Tāpat epidemiologs sacīja, ka jāapzinās – Latvijas sabiedrība kopumā ir ar samērā sliktu veselības stāvokli, ļoti daudziem cilvēkiem ir hroniskas slimības, un, ja uz šādu slimību fona nāk citas infekcijas, tas rada draudus dzīvībai.
“Diemžēl spriest par katra cilvēka imunitāti pēc antivielām ir gandrīz neiespējami. Var izdarīt secinājumus populācijas līmenī, bet atsevišķi cilvēka līmenī tas nav iespējams.
Vakcinācija kombinācijā ar pārslimošanu šobrīd tiek uzskatīta par vienu no stiprākajiem aizsardzības veidiem, kas lielā mērā pasargā cilvēku no saslimšanas [ar Covid-19]. Cilvēkam, kurš nekad nav saslimis un nav dabūjis vakcīnu, ir visaugstākais risks [saslimt],” paskaidroja Briģis.
Covid-19 nav tā slimība, pret kuru vakcinācijas radītā imunitāte saglabājas visu mūžu, tā krītas 6 līdz 12 mēnešu laikā. Arī pats vīruss mainās. Tāpēc ar laiku cilvēka imunitāte katru nākamo vīrusa variantu sliktāk atpazīst, norādīja Briģis.
“Diemžēl vakcīnas efektivitāte pret jaunajiem variantiem nav tik laba, bet ir izstrādāts jauns vakcīnas variants, kas būs krietni precīzāks,” atzīmēja epidemiologs.
Vaicāts par iespējamajiem epidemioloģiskās piesardzības pasākumiem rudenī un cilvēku balstvakcināciju pret vīrusu, Briģis aicināja politiķus nepieņemt politiskus lēmumus par vakcināciju, bet ieklausīties Latvijas vakcinācijas padomes ieteikumos.
Tāpat epidemiologs uzskata, ka ar ierobežojumiem “aizslēgt pasauli” saslimstības iegrožošanai būtu diezgan sarežģīti, jo no “sabiedrības uztveres viedokļa tas būtu kopumā samērā briesmīgi”.
Cilvēkiem, kuriem ir augsts risks saslimt ar Covid-19, Briģis iesaka ievērot primāros piesardzības pasākumus – ievērot higiēnu, izvairīties no pulcēšanās un lietot sejas aizsargmaskas. Savukārt, ja būs jālemj par aizsardzības pasākumu ieviešanu, tad masku lietošana būtu pirmais variants, pauda Briģis.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.
Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, un vēlāk piedzīvots būtisks saslimstības vilnis, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Situācijai uzlabojoties, no aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu.
Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bijis jūnija sākumā, bet pēc Jāņiem atsācies straujāks izplatības pieaugums. To saista ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību.
