Jaunais Covid-19 variants omikrons: ko mēs zinām, un kāpēc tas raisa satraukumu?

Pirmās ziņas par jaunu, iespējams, ļoti transmisīva koronavīrusa variantu parādījās novembrī, un Pasaules Veselības organizācijas speciālisti to 26. novembrī pasludināja par “bažas izraisošu” un deva nosaukumu omikrons (B.1.1.529).[[1]] Jaunais vīrusa paveids sākotnēji atklāts Dienvidāfrikas Republikā. Reaģējot uz ziņām par vīrusa strauju izplatību Dienvidāfrikā un citās reģiona valstīs, daudzas valstis ierobežoja gaisa satiksmi ar šīm valstīm.[[2]] Tomēr dažas nedēļas vēlāk (līdz 8. decembrim) Pasaules Veselības organizācija ziņoja, ka informācija par pirmajiem omikrona gadījumiem saņemta jau no vismaz 57 pasaules valstīm. Šo valstu vidū ir arī Latvija.[[3]]

Cik lielā mērā pret omikronu pasargā imunitāte?

Pagaidām agrīni laboratoriju pētījumi liek domāt, ka vakcīnu nodrošinātā imunitāte attiecībā uz omikronu, salīdzinot ar citiem vīrusa paveidiem, tostarp, šobrīd dominējošo delta paveidu, varētu būt zemāka.

Vienā no jaunākajiem pētījumiem, kas veikts Dienvidāfrikā, novembra beigās apkopoti dati par 2,8 miljoniem pozitīvu testa rezultātu, un starp tiem atlasīti un analizēti 35 670 atkārtotas inficēšanās gadījumi. Pētījums liek domāt, ka imunitāte, kas izstrādājusies pēc iepriekšējas inficēšanās ar vīrusu, pret omikronu sniedz apmēram uz pusi mazāku aizsardzību, nekā tas būtu attiecībā uz šobrīd dominējošo delta paveidu. Tas liecina, ka vīrusa omikrona paveids spēj efektīvāk izvairīties no vismaz dažiem imūnsistēmas aizsardzības mehānismiem, un tādējādi mazāk efektīvas varētu izrādīties arī vakcīnas.[[4]]

Vienā no pētījumiem, kas veikts “Africa Health Research Institute” Dienvidāfrikā, atklāts, ka cilvēkiem, kuri bijuši inficēti ar SARS-CoV-2 un tad vakcinējušies (iegūstot tā dēvēto hibrīda imunitāti), varētu būt labāka aizsardzības spēja pret omikronu nekā tiem, kuri tikai vakcinējušies.[[5]]

Pētījumi gan Dienvidāfrikā, gan Vācijā, kā arī vakcīnu ražotāja “Pfizer-BioNTech” sākotnējie pētījumi rāda, ka vīrusa omikrona paveids no vakcīnu nodrošinātās aizsardzības, iespējams, spēj izvairīties diezgan ievērojamā apjomā.[[6]]

Piemēram, Dienvidāfrikā veikta pētījuma dati rāda, ka to cilvēku seruma (antivielas saturošā asins daļa), kuri saņēmuši "Pfizer-BioNTech" vakcīnu, spēja neitralizēt omikronu, salīdzinot ar agrāku vīrusa celmu, ir apmēram 40 reizes zemāka.[[7]]

Līdzīgus rezultātus uzrāda arī Vācijā veikts pētījums[[8]] un ražotāja “Pfizer-BioNTech” dati[[9]]. Savukārt Zviedrijas Karolinskas institūta sākotnējie pētījuma dati uzrāda mazāku omikronu neitralizējošo antivielu līmeņa samazinājumu (no 1–23 reizēm) divās pētījuma dalībnieku grupās – veselības aprūpes darbinieku grupā, kuri bija iepriekš inficējušies ar SARS-CoV-2 vīrusu, un asins donoru grupā. Pētniekiem nebija pieejama informācija par personu, kuru asins paraugi tika analizēti, vakcinācijas statusu, taču viņi drīz sola papildināt savus rezultātus ar šo informāciju vismaz attiecībā uz veselības aprūpes darbinieku grupu.[[10]]

Saistībā ar Vācijā veikto pētījumu virusoloģe Sandra Cieseka no Frankfurtes Universitātes slimnīcas uzsver, ka no šī pētījuma nevar izdarīt secinājumus par to, cik lielā mērā vakcinētie, inficējoties ar omikrona variantu, ir pasargāti no smagas slimības gaitas, jo imūnās atbildes reakcija balstās ne tikai uz antivielām, bet arī tā dēvēto šūnu imunitāti.[[11]]

Pētnieki arī secina, ka balsta vakcīnas devas saņemšana imunitāti pret omikronu būtiski uzlabo.

Piemēram, ražotāja “Pfizer-BioNTech” veiktais pētījums atklāj, ka cilvēkiem, kuri saņēmuši trešo vakcīnas devu, neitralizējošo antivielu līmenis pret omikrona variantu ir līdzvērtīgi augsts, salīdzinot ar iepriekšējiem vīrusa paveidiem pēc divu vakcīnas devu saņemšanas.[[12]]

Vai omikrons ir lipīgāks nekā citi SARS-CoV-2 paveidi?

Pierādījumi par to, cik jaunais paveids ir lipīgs, nav viennozīmīgi un raisa bažas. Dienvidāfrikā, valstī, kur omikrons konstatēts pirmo reizi, 1. decembrī tika reģistrēti 8561 jauni inficēšanās gadījumi, kas uzskatāms par ļoti strauju pieaugumu, salīdzinot ar 26. novembra situāciju ar 3402 jauniem gadījumiem, īpaši ņemot vērā, ka novembra vidū tika identificēti tikai daži simti gadījumu.[[13]]

Tiesa, vīrusa izplatības pieaugums Dienvidāfrikā daļēji skaidrojams gan ar mazo vakcinācijas aptveri un lielāku jaunā vīrusa paveida spēju inficēt tos, kuri ar vīrusu bijuši inficējušies jau iepriekš vai vakcinējušies, gan citiem faktoriem.

Omikrona transmisijas spēju analizējuši arī japāņu zinātnieki, un pētījumā, kurā omikrons salīdzināts ar delta variantu, secināts, ka omikrons īsi pēc inficēšanās varētu būt pat 4,2 reizes lipīgāks par deltu.[[14]]

Vai omikrons izraisa mazāk smagu saslimšanu?

Agrīnie dati liek domāt, ka omikrons saslimšanas gadījumā izraisa mazāk smagus simptomus nekā tā priekšteči. Piemēram, līdz 6. decembrim apkopoti dati par Dienvidāfrikas slimnīcām rāda, ka atbalsta skābekļa nodrošināšana ārstēšanas laikā šajā vīrusa vilnī nepieciešama mazākam īpatsvaram cilvēku, nekā iepriekšējo vīrusa viļņu laikā, proti, slimnīcās nonākušajiem cilvēkiem pamatā ir vidēji smaga slimības gaita.

Vienlaikus šie ir tikai sākotnējie dati, un no tiem izdarītie secinājumi varētu būt kļūdaini, jo liels ar jauno vīrusa paveidu inficējušos un saslimušo skaits ir gados jauni cilvēki, kuriem slimības gaita “a priori” ir vieglāka.

Turklāt savu iespaidu uz datiem noteikti atstāj arī augošais vakcinēto un Covid-19 pārslimojušo skaits šajā valstī.[[15]]

Eiropas Zāļu aģentūras līdz 9. decembrim apkopotā informācija liecina, ka ar omikronu inficētajiem slimības gaita līdz šim lielākoties ir viegla.[[16]]

Savukārt 14. decembrī no Lielbritānijas saņemta ziņa arī par pirmo nāves gadījumu ar omikrona vīrusa variantu inficētai personai.[[17]]

Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka pētījumi par slimības norisi pēc inficēšanās ar omikrona vīrusa paveidu arvien turpinās un šobrīd nav pietiekami datu, lai apgalvotu, ka tas ir mazāk bīstams. Īpaši ņemot vērā, ka tik īsu laiku pēc tā atklāšanas nav iespējams objektīvi novērtēt inficēšanās ar omikronu ietekmi uz veselību ilgtermiņā jeb tā dēvētā “garā Covid” biežumu.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām vakcinācija pret Covid-19 joprojām ir efektīvākais pandēmijas ierobežošanas instruments, lai samazinātu inficēšanās, smagas slimības gaitas un nāves risku, tostarp attiecībā uz joprojām dominējošo SARS-CoV-2 delta paveidu.

Tāpat joprojām nedrīkstam aizmirst par drošības pasākumu ievērošanu – roku dezinficēšanu, mutes un sejas aizsega lietošanu, distances ievērošanu, telpu vēdināšanu un citiem inficēšanās riska mazināšanas veidiem.