Sadaļas Sadaļas

Vismaz 9,34% paraugu pagājušajā nedēļā konstatēts Covid-19 jaunais paveids

Pagājušajā nedēļā no 1071 parauga vismaz 9,34% gadījumu konstatēts Covid-19 jaunais paveids, otrdien valdības ārkārtas sēdē informēja "E. Gulbja laboratorijas" pētnieks Miks Gavars.

Visplašāk jaunā Lielbritānijas paveida Covid-19 izplatība konstatēta Rīgā (28 jaunā celma gadījumi). Gavars norādīja, ka liela izplatība ir arī:

  • Preiļos – 17 gadījumi,
  • Gulbenē – 11,
  • Jelgavā – astoņi,
  • Balvos – seši,
  • Madonā – četri,
  • Salaspilī – četri,
  • Kuldīgā – trīs,
  • Daugavpilī – trīs,
  • Līvānos – divi,
  • Lubānā – divi,
  • Siguldā, Ādažos, Jūrmalā, Ogrē, Dobelē, Cēsīs, Ķekavā, Krāslavā un Rēzeknē – viens gadījums.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā bija rezultāti no aizpagājušās nedēļas sekvenēšanas. Centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš pastāstīja, ka pusotra mēneša laikā jaunā celma gadījumu skaits ir palielinājies no 1% līdz 8%.

"E. Gulbja laboratorijas" pētnieks Gavars analizēja, ka jaunā paveida izplatība nav dubultojusies, kā tas noticis citās valstīs. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka

kopumā konstatēti 12 perēkļi, kuros izplatījies Covid-19 jaunais paveids.

Kloviņš arī pastāstīja par saviem novērojumiem. Pagājušajā gadā bijusi liela vīrusa paveidu dažādība, bet pēc jaunā gada pieauga Lielbritānijā izplatītais paveids. Pēc Kloviņa teiktā, izskaidrojums tam varētu būt, ka Latvijā regulāri tiek ievests Lielbritānijas paveids, bet Latvijai raksturīgie paveidi ir izzuduši. Pētnieks norādīja, ka tas liek domāt – iebraucēji ir "supersprederi" (vīrusa nēsātāji, no kuriem inficējas liels cilvēku skaits – red.) .

Perevoščikovs pastāstīja, ka britu Covid-19 paveids ticis ievests gan no Vācijas, gan Krievijas. Tādējādi redzams, ka jaunais paveids ir ļoti izplatīts arī citās valstīs.

SPKC secināts, ka visbiežāk inficēšanās ar jauno vīrusa paveidu notikusi mājsaimniecībās, arī darba vietās, kā arī uzliesmojums atklāts vienā bērnudārzā.

Pieaugs Covid-19 slimnieku skaits slimnīcās

Perevoščikovs analizēja, ka, ja Latvijā situācija ar Covid-19 attīstīsies līdzīgi kā Igaunijā, aprīļa sākumā Latvijā slimnīcās varētu būt vairāk nekā 1900 Covid-19 pacientu. 

SPKC bija izskatījis vairākus situācijas attīstības scenārijus, ņemot vērā saslimstības pieaugumu Igaunijā. Minimālais scenārijs paredzēja 1500 Covid-19 pacientu slimnīcā, bet vidējais – 1700. 

Ja Latvijā situācija ar Covid-19 attīstīsies līdzīgi kā Lielbritānijā, slimnīcās varētu nonākt minimāli 1775 cilvēki un maksimāli 2259 slimnieki. Vidējais scenārijs paredz, ka slimnīcās nokļūs vairāk nekā 2000 cilvēku.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Infektoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna valdības sēdē uzsvēra, ka, ja Covid-19 slimnieku skaits pieaugs līdz 2000, būs jāsāk šķirot pacientus. Pēc viņas teiktā, biedējošākais ir smagu gadījumu palielināšanās skaits, jo intensīvajā terapijā vietu skaitu palielināt nevarēs. Viņa norādīja, ka pašlaik slimnīcas ir labāk sagatavotas nekā otrajā Covid-19 vilnī, tomēr aicināja valdību darīt visu, lai slimnieku skaits stacionāros nepieaugtu.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) informācija liecina, ka pašlaik četrās ārstniecības iestādēs ir traucēta vai ierobežota neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana atsevišķos profilos. Tas ir slimnīcās Kuldīgā, Krāslavā un Tukumā, kā arī Cēsu klīnikā.

NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga pastāstīja, ka pašlaik visās Latvijas slimnīcās, kas pieņem Covid-19 pacientus, ir brīvi 38% gultasvietu. Vienlaikus Heiberga norādīja, ka, lai gan slimnīcās ir samazinājies Covid-19 pacientu skaits, kopējā gultu noslodze pieaug.

Ko jaunā Covid-19 paveida izplatība varētu nozīmēt

Veselības ministrija informēja, ka šī brīža epidemioloģiskā situācija un pieredze citās valstīs, kur strauji izplatās jaunais vīrusa paveids, kas ir līdz pat 70% infekciozāks, ir nopietns signāls, lai Latvijā nemīkstinātu esošos drošības pasākumus. Tieši otrādi – tendences liecina, ka ir jārīkojas apsteidzoši un jālemj par stingrākiem nosacījumiem, lai nepieļautu arvien straujāku vīrusa jaunā paveida izplatību Latvijā. 

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") valdības sēdē uzsvēra, ka Covid-19 jaunā paveida īpatsvars Latvijā ir pārsniedzis 5% robežu, kas pēc valdībā iepriekš pieņemtā paredz apsvērt stingrākus ierobežojumus. Pēc viņa teiktā, epidemiologi aicina rīkoties uzreiz, lai nenokavētu brīdi, kad saslimstība ar Covid-19 atkal sāk pieaugt.

"Nerīkoties – nav tādas iespējas," uzsvēra Pavļuts.

Viņš sacīja, ka valdībai ir jāskandina trauksmes zvani, jābrīdina par trešo vilni un jāgatavojas apsteidzošiem drošības pasākumiem. Pēc ministra teiktā, citu valstu pieredze liecina – paiet aptuveni trīs nedēļas, līdz jaunais vīrusa paveids uzrāda augšupejošu tendenci, tādēļ vēl ir laiks pieņemt kvalitatīvus lēmumus.

"Tas ir mūsu visu kopīgs pienākums ne tikai to cilvēku dēļ, kuri saslims un sliktākajā gadījumā nomirs, bet arī – jo augstāk saslimstības vilnis kāptu, jo tālāk tam jākāpj lejā līdz mērķim, lai varētu atbrīvot dažādas nozares no ierobežojumiem," norādīja Pavļuts.

Epidemiologs Perevoščikovs saistībā ar iespējamiem jauniem ierobežojumiem stāstīja, ka daudz cilvēku saslimst darba vietās. Tādēļ vajadzētu nodrošināt darbu no mājām. Latvijai nozīmīgās rūpnīcās un uzņēmumos, kur cilvēki strādā klātienē, daudz rūpīgāk jāorganizē maiņas, lai cilvēki nepārklātos un būtu ierobežotā skaitā. Vēl arī plāno, ka varētu veikt darbinieku testēšanu, ja viņi darbā nevar ievērot distancēšanos. Ārpus darba laika vajadzētu nodrošināt, ka cilvēki pēc iespējas mazāk kontaktējas ar citiem un pārvietojas. Tāpat viens no iedarbīgākajiem drošības pasākumiem ir cilvēku pulcēšanās ierobežošana. Būtisks aspekts ir arī stingra esošo prasību kontrole sabiedrībā un darba vietās. 

Perevoščikovs arī uzsvēra, ka jānodrošina tikai primāri nepieciešamie pakalpojumi.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") aicināja Operatīvās vadības grupai izstrādāt vismaz divus scenārijus par to, kā varētu notikt Covid-19 ierobežojumu ieviešana vai mīkstināšana. Scenārijus varētu izskatīt otrdien.

"Tātad tas viens būtu uz stingrāku ierobežojumu ieviešanu. Ir aicinājums kolēģiem no visām ministrijām – un nav svarīgi, vai jūs personīgi tam piekrītat, vai vajag iet šajā virzienā vai ne –, palīdzēt izstrādāt šādu scenāriju. Tad otrs virziens būtu, kā vairāki ministri ir izteikuši, ka, piemēram, neskatoties uz augsto saslimstību un Covid-19 jaunu paveidu izplatīšanos valstī, mēs vienalga virzītos uz aprēķinātu atvieglotu režīmu. Tad mēs varētu mēģināt modelēt, kāds varētu būt rezultāts gan saslimstības, gan ekonomikas ziņā," izteicās Kariņš.

Ziņojumā par tā sauktā luksofora principa ieviešanu noteikts, ka pie esošās jaunā paveida izplatības jāapsver gan pārvietošanās, gan stingrāki tirdzniecības ierobežojumi.

Avots: SPKC/LTV

KONTEKSTS:

Latvijā tiek novērota Covid-19 jaunā celma izteiktāka izplatība. Valdības pieņemtajā ziņojumā par tā saukto luksofora principu noteikts, ka gadījumā, ja jaunais, lipīgākais vīrusa paveids atklāts vismaz 5% no nedēļas laikā pārbaudītajiem vīrusa paraugiem, jāapsver stingrāki ierobežojumi.

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.

Made with Flourish

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt