Platkājis pastāstīja, ka medicīnā pandēmija būtiski sarežģī situāciju – slimnīcas ir pārslogotas, tiek stacionēti smagi pacienti, viņu ārstēšana prasa daudz resursu. “Kā jau visā ārstniecībā, vieglāk ir ievērot profilaksi, nekā ārstēt,” viņš piebilda.
Lai gan daļa Covid-19 inficēto to pārslimo viegli, tomēr ir arī pacienti, kurus slimība skar smagi, tostarp ietekmē plaušas. “Ir daudz pacientu, kuri gandrīz gada laikā – no marta – ir redzami ar tipiskām izmaiņām plaušās. Ne tikai plaušās, arī citos orgānos ir izmaiņas, bet plaušas galvenokārt tiek skartas.
Un šīs izmaiņas rada simptomus, kas pacientiem pasliktina vispārējo stāvokli,” skaidroja ārsts.
Turklāt pacientiem mēdz veidoties rētainas izmaiņas plaušās, kas paliks uz visu atlikušo dzīvi. Tas nozīmē, ka pēc kādiem gadiem pacientiem var būt sarežģījumi ar elpošanu, piemēram, nevarēs skriet vai strādāt fizisku darbu.
“Mēs jau arī vēl nezinām, zinātniski tiek pētīts, kas ar to fibrozi pēc tam notiks. Varbūt tā attīstīsies tālāk,” norādīja Platkājis.
Turklāt cilvēki ar plaušu slimībām mēdz pie ārstiem atgriezties atkārtoti, apliecināja Austrumu slimnīcas ārsts.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Tā tika pagarināta līdz 7. februārim, ieviešot arī "mājsēdi" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā. Tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
