Saruna ar platformas "Latvian Literature" pārstāvi Ritu Dementjevu notiek "Latvian Literature" birojā, kur visas pērn ārzemēs izdotās Latvijas grāmatas ir iespēja aplūkot vienkopus.
Pamatā tie ir mūsdienu autoru darbi, bet ir arī nedaudzu klasikas darbu tulkojumi, to vidū Jāņa Akuratera "Kalpa zēna vasara" ukraiņu valodā, Annas Brigaderes "Dievs. Daba. Darbs" lietuviešu valodā, Alberta Bela "Būris" spāņu valodā un Imanta Ziedoņa "Krāsainās pasakas" franču valodā.
Francijā iznākusi arī Latvijas laikmetīgās prozas antoloģija, Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājums "Pieaugušie" un vairākas grāmatas bērniem, bet Vācijā – latviešu laikmetīgās dzejas antoloģija, Gunara Janovska romāns "Pilsēta pie upes", Lauras Vinogradovas garstāsts "Upe" un vēl virkne citu darbu, stāsta Rita Dementjeva: "Par ko es pagājušajā gadā biju laikam visvairāk priecīga, ka mums atbrauca trīs izdevēji no Vācijas marta vizītē, un līdz gada beigām jau tika izdotas divas grāmatas, tātad, "Upe" un Lotes Vilmas Vītiņas "Dzejnieks un smarža", un šogad iznāks Ingas Gailes "Skaistās". Es vienkārši nespēju noticēt tam, ka tas rezultāts ir iespējams tik zibenīgā ātrumā."
Prieks arī par to, ka izdodas apgūt jaunas teritorijas, jo divi darbi – Noras Ikstenas "Mātes piens" un Anetes Meleces "Kiosks" – pagājušajā gadā iznākuši holandiešu valodā, kurā ilgus gadus nebija iznācis nekas no latviešu literatūras. Rita Dementjeva stāsta: "Mēs ļoti ilgi mēģinājām uzrunāt holandiešu izdevniecības, un tur ir dažādi iemesli, kāpēc tas reizēm neizdodas. Bet pagājušajā gadā tas izdevās, un man ir jāteic, ka tas noticis, lielākoties pateicoties mūsu tulkotājai Brendai Lelie, kura dzīvo Latvijā un ir ļoti brīnišķīga tulkotāja. Viņa arī iegulda savu enerģiju un laiku, lai uzrunātu izdevējus, un tas mums ir ļoti palīdzējis."
Līdzās Brendai Lelie ir vēl virkne tulkotāju, kurus pašus ļoti piesaista latviešu literatūra, un viņi paši arī uzrunā izdevējus kādas grāmatas tulkošanai – viņu vidū franču tulkotājs Nikolā Ozano, spāņu tulkotājs Rafaels Martins Kalvo, itāļu tulkotāja Margarita Karbonāro un citi.
Viens no pašiem nozīmīgākajiem mehānismiem ārzemju izdevēju piesaistei ir platformas "Latvian Literature" divreiz gadā rīkotie grantu konkursi Latvijas literatūras tulkošanai un izdošanai ārzemēs, tāpat platforma trīs reizes gadā rīko ārzemju izdevēju un mediju festivālu un vizītes Rīgā un vēl citas aktivitātes, kas nes arvien labākus augļus.
Rita Dementjeva:
"Ja mēs runājam par pirmsākumiem, tad mums bija izdevēji īpaši jāuzrunā, lai viņi gribētu vispār izdot latviešu literatūru, tagad savukārt ir tā, ka viņi paši uzrunā mūs. Viņiem pašiem ir interese par konkrētiem autoriem un konkrētiem darbiem."
Viens no žanriem, kas interesē ārzemju izdevējus, ir bērnu literatūra, un pērn tieši mūsu grāmatas bērniem tulkotas visvairāk. Īpaši šai ziņā izceļas Anetes Meleces darbi, gan viņas pašas pilnībā veidoti, gan citu autoru grāmatas ar viņas ilustrācijām. Grāmatai "Pazudušais miedziņš" vien ir pieci tulkojumi – katalāņu, vācu, grieķu, spāņu un korejiešu valodās. Joprojām tiek tulkots arī viņas "Kiosks", ar ko sākās viņas grāmatu slavas gājiens pasaulē un kam pateicoties izdevēji ieinteresējās arī par citiem viņas darbiem.
Anete Melece izceļ izdevniecības "Liels un mazs" milzīgo ieguldījumu viņas grāmatu popularizēšanā un atzīst, ka viņu pašu pārsteidz tas, ka viņas grāmatas spēj uzrunāt tik dažādu kultūru cilvēkus, bet varbūt atbilde ir meklējama kāda zviedru izdevēja teiktajos vārdos, teic Melece: "Sākumā man pat bija mazlietiņ bail veidot grāmatu par tēmu, kas ir patiesībā visgarlaicīgākā tēma bērnu grāmatai, kādu vien var iztēloties – par bērnu, kurš vakarā negrib iet gulēt. Bet tas, ko zviedru izdevējs uzsvēra, ka tas veids, kādā es izstāstu to stāstu, ir tāds jauns un oriģināls, un tas arī ir tas pārsteidzošais, ka uz šo veco tēmu var paskatīties arī mazlietiņ savādāk. Nu, un, protams, arī humors, tā grāmata ir vienkārši smieklīga – tas ir tas, ko viņš man teica."
Vairāki tulkojumi pērn bija arī Anetes Meleces grāmatai "Kiosks", kuras stāsts turpina apdzīvot arī dažādas skatuves. Pēc tā motīviem Diseldorfā jau bijusi skatāma bērnu opera, mūsu pašu Leļļu teātrī tapusi izrāde, šobrīd Prāgā un Brno Čehijā tiek izrādīts kustību teātra iestudējums, un februāra beigās būs pirmizrāde leļļu teātra izrādei Šveicē, kas arī balstīta "Kioska" stāstā.
