Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Raksti
Valsts aizsardzības dienestam (VAD) "jāiet kopā" ar bonusu sistēmu tiem, kuri šo dienestu būs izpildījuši, piemēram, nodrošinot bezmaksas studijas pēc dienesta. To trešdien, 19. oktobrī, diskutējot par VAD likuma tālāko likteni, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Latvijas studentu apvienības prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods. Bonusu sistēmu atbalsta arī Mārtiņš Vērdiņš, militārā bloga "varabungas.camp" autors, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteinis.
Latvijai jāveido Valsts aizsardzības dienests (VAD), lai aizpildītu robus līdz galam nenokomplektētajās armijas vienībās un padarītu tās gatavas ātri reaģēt. To trešdien, 19. oktobrī, diskutējot par VAD likuma tālāko likteni, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra amatpersonas un militāro jautājumu lietpratēji. Tas, vai VAD īstenošanas rezultātā izdosies izveidot aptuveni 50 tūkstošu militārpersonu lielas armijas rezerves, lielā mērā būs atkarīgs no finansējuma, kam dienesta ieviešanas gadījumā vajadzētu pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
35,3% aptaujāto par labāko nākamās valdības koalīcijas sastāvu uzskata politisko spēku koalīciju citā sastāvā, liecina raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtītā un SKDS veiktā aptauja divas nedēļas pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Savukārt četras partijas – "Jauno Vienotību", Nacionālo apvienību (NA), "Apvienoto sarakstu" un "Progresīvos" – par jaunās valdības koalīcijas labāko sastāvu uzskata 29,5% aptaujāto.
Pašreizējam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība"), kam Valsts prezidents Egils Levits uzdevis vadīt 14. Saeimā ievēlēto politisko spēku konsultācijas par jaunās valdības izveidi, būtu "drusciņ jāpamaina savs stils – no komentēšanas uz darbiem". To otrdien "Kas notiek Latvijā?" cikla "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" kārtējā raidījumā pauda bijušais valdības vadītājs, "Apvienotā saraksta" valdes loceklis Māris Kučinskis. Kariņa pārstāvētās "Jaunās Vienotības" politiķes Evika Siliņa un Inga Bērziņa tam nepiekrīt, uzsverot, ka vēlētāji 14. Saeimas vēlēšanās ir novērtējuši Kariņa paveikto krīžu pārvarēšanā.
Latvijas vēsturē ir viens gadījums, kad dzimuma maiņa veikta nepilngadīgam cilvēkam. Tieslietu ministrijas dati rāda, ka pērn dzimuma maiņa veikta 18 cilvēkiem, bet šogad, līdz šim brīdim – 12. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs diskusijā "Kas notiek Latvijā?" sacīja, ka šogad starp šiem 12 cilvēkiem viens ir bijis nepilngadīgais. "Vienam nepilngadīgam cilvēkam Latvijā uz šo brīdi stāvoklis bija tāds, ka atkārtotos konsīlijos – ar vairāku ārstu iesaisti, gan psihiatru, gan psihologu, endokrinologu un citu speciālistu iesaisti –, tika pieņemts lēmums par kross-hormonālo terapiju." Cilvēkam dzimuma maiņa reģistrēta arī juridiski.
Pastāvošais regulējums personas vārda maiņai jeb tā dēvētajai juridiskajai pārejai dzimuma maiņas gadījumā šobrīd ir nepilnīgs – tas attiecas arī uz gadījumiem, kad dzimumu maina jau pieaudzis cilvēks . To raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai? Nacionālā apvienība pret "Progresīvajiem": pusaudžu dzimuma maiņa un koalīcija" atzīst arī speciālisti. 14. Saeimā ievēlētā partija "Progresīvie" vēlas panākt esošā regulējuma izmaiņas, lai juridiskās pārejas gadījumā dzimumu mainījušiem cilvēkiem nebūtu jāuzrāda izziņa par dzimuma maiņu.
14. Saeimā ievēlētās "Progresīvo" pārstāves Janas Simanovskas LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" paustais par pusaudžu dzimumidentitāti un dzimuma maiņas regulējumu izraisījis asu Nacionālās apvienības (NA) politiķu reakciju. NA Saeimas frakcijas deputāts 13. Saeimā Jānis Iesalnieks sociālajā tīklā Twitter sižetā dzirdēto minējis kā argumentu, kādēļ "Progresīvos" nedrīkst laist pat valdībai tuvumā, bet viņa partijas biedrs, NA Rīgas nodaļas vadītājs Ģirts Lapiņš apgalvojis, ka Simanovska vēlas mainīt bērniem dzimumus, kas ir "ārpus veselā saprāta", un ir atbilde visiem, kuri vēlas "Progresīvu" valdību. Diskusijā "Kas notiek Latvijā?" Jāņa Iesalnieka izteikto argumentāciju Jana Simanovska salīdzināja ar Putina propagandu, bet viņas partijas biedrs Mārtiņš Kossovičs pauda, ka apzināti tiekot meklētas pseidoideoloģiskas atšķirības, lai neveidotu plašāku koalīciju.
Pastāv diezgan nopietns risks, ka vismaz dažus turpmākos ceturkšņus Latvijas tautsaimniecības izaugsme būs negatīva, proti, iekšzemes kopprodukts nevis pieaugs, bet samazināsies, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" brīdināja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Mārtiņš Bitāns. Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība arvien uzstāj – minimālā mēnešalga ir jāceļ, turklāt strauji.
Latvijai jādomā, kā nākamgad izvairīties no recesijas, bet valsts izdevumu pieaugums mūsu gadījumā nav galvenais faktors, kas ietekmē inflāciju, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns. Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") turpretim uzsvēra, ka akcents jāliek uz energoefektivitāti un nokāpšanu no gāzes adatas, bet Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aicināja domāt ne vien par energoresursiem, bet arī par darbaspēka nodokļiem, jo noturība krīzēs ir ļoti atkarīga no tā, cik muskuļoti ir mūsu uzņēmumi, kas no Igaunijas un Lietuvas šajā jomā redzami atpaliek.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) uzskata, ka pēdējo četru gadu laikā lauksaimniecības nozare Latvijā ir pamatīgi attīstījusies, jo neto ienākums uz vienu strādājošo 2018. gadā bija 5700 eiro gadā, bet pērn – vairāk nekā 10 000 eiro, kas ir pieaugums par gandrīz 80%. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja arī jauno sistēmu, kad platībmaksājumu saņemšanai nepietiks vien ar zāles nopļaušanu. Turpretim "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons tam nepiekrīt un ministra nopelnus lauksaimnieku turības pieaugumā nesaskata.