Kas notiek ar plāniem par Latvijas ekonomikas attīstību?
Arvils Ašeradens, Viktors Valainis, Ilze Indriksone, Andris Kulbergs, Ainārs Šlesers, Andris Bite, Artūrs Zeps
Jānis Domburs
15.maijs, trešdiena 21:15
Raksti
Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas kontekstā svarīgi būtu domāt ilgtermiņa kategorijās un līdzekļus ieguldīt, piemēram, pastāvīgas infrastruktūras izveidē, nevis viesnīcas rēķinu apmaksāšanai. Lai arī cik liela pirmajā mirklī šķistu šim nolūkam atvēlētā nauda – pašreiz vairāk nekā 100 miljoni eiro –, ar laiku un pat diezgan ātri tā atgriezīsies atpakaļ ekonomikā. Virzīties uz priekšu mums neļauj saprātīgas politikas trūkums, izliekoties, ka bēgļu nav un arī nebūs, tā vietā, lai racionāli risinātu problēmu, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina visi diskusijas dalībnieki, izņemot Nacionālās apvienības pārstāvi Jāni Eglīti.
Satiksmes, tieslietu un izglītības jomā paveiktais un nepaveiktais, līdzatbildība par valsts parāda pieaugumu un pēdējiem teju četriem gadiem, kas aizvadīti konstantās krīzēs, – savu skatījumu uz šiem jautājumiem raidījuma “Kas notiek Latvijā?” ciklā “Kādai jābūt 14. Saeimai?” 27. maijā izklāstīja partijas “Konservatīvie” politiķi.
15,7% iedzīvotāju domā, ka pēdējo piecu gadu laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbs Jēkaba Straumes vadībā ir uzlabojies, savukārt 9,8% uzskata, ka tas ir pasliktinājies, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja, kas notika pēc raidījuma “Kas notiek Latvijā?” iniciatīvas. Aptaujas ietvaros laika posmā no 13. līdz 17. maijam tika aptaujāti 1005 respondenti.
25. maija raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā par īstermiņa un ilgāka termiņa risinājumiem ar Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu, ēdināšanu un integrāciju piedalās tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie"), Saeimas deputāti Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība") un Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"), kā arī Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Eglīts, Valkas mērs Vents Armands Krauklis un "Gribu palīdzēt bēgļiem" brīvprātīgā Agnese Lāce.
Vairāki 24. maijā nosauktie partijas “Progresīvie” potenciālie ministri un pat premjera kandidāts Kaspars Briškens formāli nepārstāv partiju, bet gan neatkarīgos ekspertus, kas “Progresīvo” mājaslapā iekļauti sadaļā “Pro Platforma”. Partijas līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa raidījumā “Kas notiek Latvijā?” skaidroja, ka šī platforma apvieno ekspertus, kas nāk ar risinājumiem, taču lielākā daļa, ja ne pat pilnīgi visi, ministru posteņiem izvirzītie būs pārstāvēti partijas “Progresīvie” vēlēšanu sarakstā.
Partiju “Konservatīvie” pārstāvošajiem ministriem balsojot “pret”, valdība šonedēļ nolēma atbalstīt līdzšinējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jēkaba Straumes kandidatūru iecelšanai KNAB priekšnieka amatā uz otro pilnvaru termiņu. Straume uzvarēja Valsts kancelejas rīkotajā konkursā, kurā gan bija pieteikušies tikai divi pretendenti, no kuriem viens neatbilda prasībām. Par to, cik pamatoti ir “Konservatīvo” iebildumi, un par Straumes izredzēm gūt Saeimas vairākuma atbalstu 25. maijā diskutēja “Kas notiek Latvijā?” dalībnieki – tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”), Saeimas deputāti Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”) un Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”), kā arī Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Eglīts un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Latvijas Krievu savienība (LKS) iestājas pret sankciju noteikšanu Krievijai un pret Ukrainas apbruņošanu, jo nevienu konfliktu un karu šādā veidā vēl nav izdevies izbeigt, savukārt 9. maijā tā saskata tikai uzvaru pār fašismu, neiedziļinoties Latvijas vēstures kontekstā un paužot neizpratni par mēģinājumiem uz šo datumu raudzīties citādi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šā gada 24.februārī, to diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda LKS pārstāvji – Rīgas domniece Inna Djeri un partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Tā dēvētajās "Rīdzenes" sarunās dzirdamā spriešana par mediju ietekmēšanu, partijas programmā paustā apņemšanās atjaunot termiņuzturēšanās atļauju programmu un padarīt Latviju par "ziemeļu Dubaiju" un protesti pret Covid-19 vakcinācijas programmu – par šiem un citiem tematiem Jānis Domburs raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speicālizlaidumu cikla "Kādai jābūt 14. Saeimai?" ietvaros iztaujāja partijas "Latvija pirmajā vietā" pārstāvjus.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) atzīst savas kļūdas, kas tikušas pieļautas iepriekšējās Māra Kučinska (Liepājas partija) valdības laikā, taču daļēji tajās esot vainojama tā brīža situācija un pakļaušanās politisko partneru spiedienam. Savukārt runājot par nākotni, ZZS neredz lielas problēmas sadarbībā ar Aivaru Lembergu (''Latvijai un Ventspilij'' (LuV)), jo katram partnerim savienībā esot atšķirīgs politiskais svars, bet kņada, kas sacelta ap Lemberga izteikumiem par Zelenski un karu Ukrainā, balstās intervijas atstāstījumā, kurā nekas pagalam aplams nebija pateikts.
Covid-19 krīzes vadībā un vakcinācijā pieļautās kļūdas, iemesli, kādēļ Latvijā arvien ir zema uzticība parlamentam un politiskajām partijām, un Putina atbalstītāju skaits Latvijas sabiedrībā – šie ir daži no tematiem, par kuriem 19. maijā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumu ciklā “Kādai jābūt 14. Saeimai?” savus uzskatus atklāja partiju apvienības “Attīstībai/Par!” politiķi.