Komentējot domnīcas "Bruegel" grafiku, kas ataino Eiropas valstu ieguldījumus energokrīzes pārvarēšanā pret iekšzemes kopproduktu, raidījuma dalībnieki norādīja uz dažādiem aspektiem. "Bruegel" aprēķinos redzams, ka Lielbritānija ar savu atbalstu krietni pārspēj visas pārējās valstis – 6,5%, turpretim Latvija ar 1,1 miljardu eiro ir piektajā pozīcijā aiz Lielbritānijas, Horvātijas, Grieķijas un Itālijas. Lietuvieši ir pa vidu, četrpadsmitie, bet igauņi – ceturtie no beigām. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna vērtējumā "Bruegel" grafiks parāda, ka "šis valdības atbalsts īstenībā ļoti maz iet kopā ar inflāciju, jo mēs zinām, ka igauņiem inflācijas līmenis ir vēl augstāks nekā Latvijai. Katrai problēmai ir savs risinājums un savs instruments. Šobrīd ir tā, ka inflāciju mēs principā risinām ar procentu likmēm". Bitāns pauda, ka gan nākamgad, gan raugoties uz 2024. gadu, vairāk tomēr jāskatās uz to, kas notiek ekonomikā un jāmēģina izaugsmi nenolaist līdz negatīvam līmenim, un jāvairās no recesijas.
Uz jautājumu, kā viņš vērtē Igaunijas Centrālās bankas pirms pāris nedēļām publiskoto paziņojumu, kurā pausts, ka gan bankai, gan arī valdībai kopīgi jācīnās pret inflāciju, tai skaitā arī apzinoties, ka pieaugošie valsts izdevumi stimulēs inflāciju, Latvijas Bankas pārstāvis atzīmēja, ka teorētiski šāds stimuls pastāv, taču uz kopējā ietekmes fona energoatbalsta īpatsvars nav nemaz tik liels. Pēc Mārtiņa Bitāna teiktā,
"ja mēs paskatāmies – inflācija ir 22%, bet visam energoatbalstam mēs esam iztērējuši 1,5 miljardus. Un mēs esam parēķinājuši, cik tas ir ietekmējis inflāciju samazināšanas virzienā. Un tas ir viens procenta punkts no divdesmit diviem. Viss šis atbalsts, ko valdība ir izgāzusi, tas inflāciju ietekmē salīdzinoši nedaudz".
Daudz lielāka ietekme uz inflāciju, pēc viņa teiktā, būs tam, ko dara centrālās bankas. Mārtiņš Bitāns gan arī atzīst, ka valdības izdevumu pieaugums normālos apstākļos vienmēr stimulē inflāciju. Igaunijas Centrālās bankas nostāja nav kļūdaina, taču viņi runā par ilgtermiņu, un "arī mēs, runājot par inflāciju, domājam jau par 2024. gadu, jo ir skaidrs, lai vai ko mēs šobrīd darītu, inflācija nemazināsies šogad un, visticamāk, arī 2023. gadā tā saglabāsies diezgan augstā līmenī".
"Mums ir jāizdara tā, lai 2024. gadā šī inflācija atgrieztos plus/mīnus saprāta robežās.
Un tas pats arī ar budžetu, mēs zinām, ka 2023. gadā situācija vēl nebūs tik normāla, lai mēs varētu runāt, ka šobrīd mums draud pārkaršana. Līdz ar to, ja mēs domājam par fiskālo konsolidāciju un to normalizāciju, 2024. gads ir tas, kad mums būtu jāsāk domāt. 2023. gads vēl būs stipri pārejas gads, kad situācija nebūs normāla, un līdz ar to ir jādomā, kā mēs varam izvairīties no recesijas". Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns aicināja atlicināt rezerves arī neparedzētiem gadījumiem, jo tādi noteikti būs.
Runājot par Latvijas valsts atbalstu iedzīvotājiem un tā ietekmi uz ekonomiku, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka 1,5 miljardos eiro iekļauti arī pēdējie 400 miljoni, kas bija septembra beigās. "Mēs sākām gadu ar diezgan dāsnu atbalstu pašā gada sākumā, kad elektrības cenas mēs tiešām samazinājām pat zem iepriekšējā līmeņa visiem pēc kārtas. Igaunijas stāsts ir ļoti specifisks, jo Igaunija nekurina centrālapkuri ar dabasgāzi. Ja mēs paskatāmies uz dabasgāzi kā energoresursu, tā ir neticami dārgāka kļuvusi par visu pārējo." Dabasgāzes cenas šā gada laikā ir svārstījušās tik ļoti, ka, piemēram, tas, kas pavasarī šķita dārgs, šobrīd izrādās – ļoti lēta cena. Pirmā prioritāte ir nodrošināt enerģētisko drošību, un īstermiņā tas maksā daudz.
Arī Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") uzsvēra, ka
"mēs esam uz šīs gāzes adatas, mums nav plāna B, un mūsu energoresursu cenas vispār Baltijā ir augstākās Eiropā. Šī strukturālā nepilnība ir jānovērš jo ātrāk, jo labāk. Un mums tam nav ļoti daudz instrumentu".
Sprindžuks neiebilda pret atbalstu iedzīvotājiem energokrīzē, taču atzīmēja, ka mēs esam nekonkurētspējīgi biznesa vidē. "Mājsaimniecībām ir jādara sava darba daļa attiecībā uz energoefektivitāti – privātmājai otra krāsns, alternatīvais kurināmais, daudzdzīvokļu mājai jāiet uz siltināšanu. Un tad šī nauda kļūs par makšķeri."
Runājot par domnīcas "Bruegel" grafiku, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sacīja, ka šī bilde rāda to, cik stipra ir Latvijas, Lietuva un Igaunijas ekonomika. "Patiesībā šeit parāda to, ka Igaunijas ekonomika ir pietiekoši stipra un viņu noturība krīzēs – vienalga, vai tas būtu kovids vai energokrīze, – ir daudz lielāka. Tā ir apgriezti proporcionāla. Un tāpēc atgriežamies atkal pie tā, cik spēcīgi, cik muskuļoti ir mūsu uzņēmumi. Un te ir jautājums par darbaspēka nodokļiem un, protams, arī par energoresursiem." Inflācija, pēc viņas domām, ir ārēji rosināta, un mēs nevaram ietekmēt to, ka ir nodrukāts vairāk naudas, nekā pretī ir darbs un pakalpojumi. Meņģelsone pauda šaubas, vai, Eiropas Centrālajai bankai vienkārši ceļot procenta likmes, tiks mazināta inflācija.
