Kas notiek sporta politikā, finansēs un Latvijas Olimpiskajā komitejā?
Anda Čakša, Juris Zīvarts, Jānis Buks, Raimonds Lazdiņš, Aivars Platonovs, Artūrs Liepa, Dainis Caune, Raimonds Rudzāts
Jānis Domburs
17.aprīlis, trešdiena 21:15
Raksti
Šonedēļ Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers pavēstīja, ka Latvija boikotēs olimpiskās spēles gadījumā, ja Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieļaus Krievijas un Baltkrievijas sportistu līdzdalību tajās. SOK centienus panākt agresorvalstu sportistu atgriešanos starptautiskajā apritē asi nosodījis Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis. SOK iniciatīvai iebilst Ziemeļvalstis un Baltijas valstis.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), turpinot elektrības sadales un pārvades tarifu projektu vērtēšanu, gatavojas pieprasīt vēl papildu informāciju "Augstsprieguma tīklam" un "Sadales tīklam". No regulatora vadītājas Aldas Ozolas teiktā 25. janvāra "Kas notiek Latvijā?" raidījumā izriet, ka SPRK uzmanību piesaistījušas algu tarifu projektos iekļautās algu celšanas ieceres un citas izmaksas. Vērtēta tiek arī projektu atbilstību Eiropas Savienības (ES) regulām.
"Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" vadītāji šobrīd vairās prognozēt, tieši cik lielu tarifa samazinājumu varēs panākt, ar valsts budžeta starpniecību subsidējot tīkla operatorus no "Latvenergo" dividendēm. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe uzsver, ka "zaļās" enerģijas ražotājiem būtu nepieciešams, lai par jaudas maksu noteiktā tarifa pieauguma samazinājums būtu nevis uz pusi, bet vairākas reizes mazāks, nekā paredz "Sadales tīkla" pērnruden iesniegtais tarifu projekts. Tajā maksu par jaudas uzturēšanu bija plānots palielināt par 570%.
Zemāko algu celšanai valsts pārvaldē 2023. gada valsts budžetā, kuru valdība februārī iesniegs apstiprināšanai Saeimā, būs paredzēti vairāk nekā 25 miljoni eiro. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra – tā dēvētajām nabadzīgajām iestādēm atalgojuma palielināšanai no šīs summas paredzēts piešķirt vairāk.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija arvien ir apturējusi pērnruden iesniegto "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" tarifu projektu vērtēšanu. Valdība par iespējamiem risinājumiem, kas mazinātu tarifu pieauguma ietekmi, varētu diskutēt nākamnedēļ – visticamāk, tiks lemts par "Latvenergo" dividenžu izmantošanu "Augstsprieguma tīkla" zaudējumu segšanai. Savukārt jautājums par elektroenerģijas iepirkuma modeļa izmaiņām pagaidām palicis bez virzības.
Neapmierinātību sabiedrībā raisījusi publiskajā sektorā strādājošo algu refoma – tās dēļ no šā gada strauji pieaug algas valsts augstākajām amatpersonām, tostarp politiķiem. Neapmierinātība rezultējās ar balsu vākšanu sabiedrisko iniciatīvu platformā "Mana balss", prasot iesaldēt straujo algu kāpumu Valsts prezidentam, premjeram, ministriem un deputātiem. Saeima pagājušajā nedēļā vienprātīgi nolēma šo jautājumu pārskatīšanai nodot valdībai. 18. janvāra raidījumā "Kas notiek ar algu pieaugumu politiķiem, amatpersonām un sabiedriskajā sektorā?" premjera partijas biedrs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" (JV) sacīja, ka reforma ir jāturpina.
Krievijas neatkarīgā programma "Doždj" ("TV Rain") saņēmusi apraides licenci Nīderlandē. Šīs valsts nacionālā mediju regulatora Mediju komisariāta lēmumā redzams, ka komerctelevīzija apraides tiesības pieprasījis pērnā gada 6. decembrī reģistrētais uzņēmums "TVR Studios B.V.". Tas noticis vienlaikus ar Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu anulēt televīzijas kanāla apraides licenci Latvijā, pamatojoties uz draudiem valsts drošībai. NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš 7. decembra raidījumā "Kas notiek ar "TV Rain" apraides atļaujas anulēšanu Latvijā?" sacīja, ka viņam "radies iespaids, ka "TV Rain" mērķtiecīgi dara visu, lai šie pārkāpumi sasniegtu kritisko masu, ka padomei nav nekādu citu iespēju, kā pieņemt šo lēmumu". Tagad Āboliņš saka – "redzot procesus un notikumus pēc tam, šī sajūta ir tikai palielinājusies, nevis mazinājusies."
SKDS aptauja, kas tapa pēc "Kas notiek Latvijā?" lūguma un izmantota raidījumā "No kara līdz Kariņa valdībām: Jānis Domburs analizē – kas 2022. gadā (ne)notika Latvijā?" rāda, ka tikai 2,3% aptaujāto iedzīvotāju uzskata – Krišjāņa Kariņa jaunā valdība noteikti strādās labāk par iepriekšējo. Savukārt pieticīgāks optimisms ir starp 12,5% aptaujāto, kuri atbildējuši, ka Kariņa jaunā valdība strādās drīzāk labāk par iepriekšējo.
Sākoties Krievijas īstenotajam karam Ukrainā, Rietumu sabiedrībā bija divi aicinājumi – jādod ukraiņiem ieroči, lai aizstāvētos, un jāizolē Krievija no demokrātiskās pasaules. Trešdienas, 21. decembra diskusijā "Kas notiek Latvijā?" – "Kas un kāpēc notika 2022. gadā, kam un kā jānotiek 2023. gadā?" Jānis Domburs jautāja, vai pret Krieviju vērstās sankcijas strādā, jo ir atklāti gadījumi, kad tās mēģina apiet. Arnis Sauka, "SSE Riga" profesors, uz karu skatījās no ekonomikas un poltikas skatpunkta, sakot, ka tas vienmēr kādam ir arī izdevīgs, piemēram, lai uz karu noveltu problēmas.
"Nav tālu no īstās," komentējot mākslīgā intelekta versiju par Krišjāņa Kariņa valdības deklarāciju, kuras ievadā par galveno mērķi nosaukta ekonomikas transformācija labākai dzīvei, trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ironiski atzīmēja kinorežisors Matīss Kaža. "Tā pirmā sadaļa, tā, kur vajadzētu to mērķi nospraust, viņa ir tāda, kā robots būtu rakstījis," paužot līdzīgu vērtējumu, sacīja filozofs Artis Svece.