Kas notiek ar plāniem par Latvijas ekonomikas attīstību?
Arvils Ašeradens, Viktors Valainis, Ilze Indriksone, Andris Kulbergs, Ainārs Šlesers, Andris Bite, Artūrs Zeps
Jānis Domburs
15.maijs, trešdiena 21:15
Raksti
No pārliecības, ka 2020. gada nogalē pieņemto Satversmes tiesas spriedumu par aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu ir iespējams izpildīt "sašaurināti", tas ir, grozot tikai konkrēto Darba likuma normu, līdz pat atziņai, ka 13. Saeima šo spriedumu izpildīt nevar – tik atšķirīgi ir Saeimas vadošo politiķu viedokļi par to, cik lielā mērā likumdevējam ir saistoši konstitucionālās tiesas spriedumi.
Neraugoties uz straujo degvielas cenu pieaugumu, Finanšu ministrija arvien nepiekrīt akcīzes nodokļa likmes samazināšanai. Finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") trešdien publiskajās debatēs "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja, ka nodokļa samazināšana neko daudz nedotu – saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, samazinot nodokļa likmi līdz Eiropas Savienības minimālajam līmenim, kas ir 330 eiro par 1000 litriem, dīzeļdegvielas cena litrā samazinātos vien par 8 centiem.
Mēģinājums ieviest "visaptverošu mērķētu" pabalstu sistēmu, lai kompensētu straujo cenu pieaugumu, var novest pie tā, ka ļoti daudz laika un enerģijas tiek iztērēts sarežģītas sistēmas radīšanai, lai rudenī secinātu, ka šī mērķēšana ne īpaši labi strādā.
Iepriekšējā inflācijas vilnī tiesības uz pabalstiem bija 10% līdz 15% pašvaldību iedzīvotāju, bet pēc pašreizējiem aprēķiniem jau katrs ceturtais iedzīvotājs vai 25% vērsīsies sociālajā dienestā, kas nozīmē, ka šo dienestu slodze dubultosies, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pavēstīja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa"). Pēc viņa teiktā, algas šajos dienestos strādājošajiem ir ļoti mazas un papildu darbiniekus būs grūti piesaistīt.“Ja visiem būs jāstāv rindā, mēs jau ap novembri nespēsim viņus apkalpot”.
Tā dēvētā apvienotā saraksta tapšana, atšķirīgs skatījums uz problēmām Rīgā un Latvijas reģionos, jaunu līniju veikšana, sarūgtinājums par valsts investīciju politiku reģioniem un uzņēmēju iesaiste politikā – savu redzējumu par šiem un citiem jautājumiem cikla "Kādai jābūt 14. Saeimai?" 3. jūnijā atklāja Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, kā arī valdes locekļi Māris Sprindžuks, Ilze Ortveina, Jānis Vilnītis un Agnese Geduševa.
Lai gan Izglītības ministrija uzskata, ka nauda pedagogu algām Latvijā ir atvēlēta pietiekamā apmērā, turīgo un lielo reģionu skolu pedagogi ir pārstrādājušies, bet mazās pašvaldības nesaskata iespējas vēl vairāk samazināt skolu tīklu, diskusiju raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents (LIVA) Rūdolfs Kalvāns un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").
Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" ilgus gadus baudījusi plašāko vēlētāju atbalstu Latvijā, taču nu tas ir mainījies – kopš aizvadītajām Saeimas vēlēšanām partijas Saeimas frakcija zaudējusi vairākus deputātus un ietekmi galvaspilsētas Rīgas domē. 2. jūnijā cikla "Kādai jābūt 14. Saeimai?" diskusijā "Saskaņas" politiķi neskopojās ar kritiku "varas partijām", taču analizēja arī pieļautās kļūdas, zaudētās ilūzijas un biedru "atbiruma" iemeslus.
Izglītības ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") norāda, ka pēdējo 10 vai 11 gadu laikā skolu tīkls Latvijā lielā mērā arī saistībā ar demogrāfisko situāciju tiek sakārtots vidēji par 2% gadā. Pedagogu algu palielināšanā valsts pēdējā laikā mērķtiecīgi ik gadu ieguldījusi vidēji ap 40 miljoniem eiro, bet pašlaik esam situācijā, kad viena skolēna izglītošanas izmaksas ir ievērojami lielākas nekā, piemēram, Igaunijā. Pašvaldībām, pēc ministres domām, trūcis apņēmības sakārtot skolu tīklu un būt atbildīgām par to, lai viņu skolotāji saņemtu labu atalgojumu.
Problēmas ar Latvijas sabiedrības saliedētību uz kopīgām valstiskām vērtībām pastāv un [integrācijas] rezultāti ir slikti, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, norādot, ka tā viņš ir uzskatījis arī pirms četriem gadiem. Uz jautājumu, vai tā nav tieši Nacionālās apvienības atbildība, kultūras ministrs Nauris Puntulis atbildēja, ka nevar tam piekrist. Integrācija ar katru gadu nedaudz uzlabojas, taču par strauju progresu mēs nevarēsim runāt, kamēr nebūsim sakārtojuši pamatlietas – izglītību valsts valodā un vienotas informatīvās telpas izveidi.
Partija “Stabilitātei!” neatbalsta sankciju ieviešanu pret Krieviju, Ukrainas karā tā nenostājas nevienā no pusēm un nelieto vārdu agresors, jo slikti rīkojas abi konflikta dalībnieki, turpretim pašu partijas dibinātāju – “Saskaņas” konsultantu Valērija Petrova un Jefimija Klementjeva agrākajās darbībās neko nosodāmu tā nesaskata, jo tiesas lēmumu nav un šajās lietās ir saskatāms konkurentu pirksts, diskusijā “Kas notiek Latvijā?” atzina “Stabilitātei!” valdes loceklis Aleksejs Rosļikovs.