Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Raksti
"Šis balsojums ir laba zīme, tā ir zīme par tādu iespējamu konstruktīvu sadarbību," tā, atbildot uz jautājumu, kā nākas, ka otrdien notikušajās Saeimas prezidija vēlēšanās par ievēlētājiem prezidija locekļiem balsoja ne vien potenciālie valdošās koalīcijas partneri no "Jaunās Vienotības" (JV), Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS), bet arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), partijas "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvo" deputāti, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot 14. Saeimu tās pirmajā sēdē, mudināja parlamentāriešus pievērsties reformām, lai pārvarētu Latvijas atpalicību un "ilgstošo atpakaļslīdēšanu, kas sākusies jau iepriekšējos Saeimas sasaukumos". Pēc viņa teiktā, "Latvijai pēc četriem gadiem ir jābūt drošākai, konkurētspējīgākai un labāk pārvaldītai". Vērtējot prezidenta runu, vēl tikai topošās valdošās koalīcijas pārstāvji daļēji piekrita "Kas notiek Latvijā?" diskusijas vadītāja Jāņa Dombura secinājumam, ka tagad nāksies reformēt "pašu sastrādāto", savukārt Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku Savienības (ZZS) pauda neizpratni par to, kādēļ jaunās valdības veidošanu, visticamāk, atkal uzticēs Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vientotība"(JV)), kurš, viņaprāt, neveiksmīgi vedis valsti cauri Covid-19 krīzei.
Jaunas Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidi nu jau trīspusējās potenciālo koalīcijas partneru sarunās plānots apspriest trešdien. No raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijas ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?" Kam un kāpēc vajadzīga jauna - Enerģētikas, klimata un vides ministrija?" dalībnieku – vairāku nozaru ekspertu teiktā izriet, ka līdzšinējā valdības struktūrā klimata un vides jautājumi bijuši atstāti novārtā, tomēr pārliecības, ka risinājums ir jaunas ministrijas izveide, viņiem nav.
Līdzšinējais Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa biroja vadītājs Jānis Patmalnieks netiks virzīts enerģētikas, klimata un vides ministra amatam. To šodien potenciālajiem koalīcijas partneriem no "Apvienotā saraksta" apliecinājis Kariņš, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pavēstīja "Apvienotā saraksta" valdes loceklis Māris Kučinskis. Viņš atzīst – šobrīd grūti iedomāties, kurš politiķis varētu būt atbilstošs kandidāts šim amatam.
Kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" jau kopš vasaras uzrunā politiķus, aicinot valdību un Saeimu nekavējoties lemt par primārā atbalsta – izmitināšanas un ēdināšanas – nodrošinājuma pagarināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tādējādi viešot kara bēgļiem skaidrību par to, kāds atbalsts būs pieejams pēc 2022. gada 31. decembra. Taču ukraiņu interešu aizstāvji nav sadzirdēti joprojām – aizejošā Saeima un valdība par šī jautājuma risināšanu nav lēmuši. Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības", kurš ir ievēlēts arī 14. Saeimā, raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 26. oktobra diskusijā sacīja, ka 13. Saeima nebija tiesīga lemt par nākamā gada tēriņiem. Savukārt "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone retoriski jautā, vai politiķi, nespējot izlemt šo jautājumu, grib, lai ukraiņi brauc prom no Latvijas?
Līdzšinējās pozīcijas pārstāvji – Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") un Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") nenoliedz Saeimai veltīto Valsts kontroles (VK) kritiku par ilgstošu nespēju sakārtot valsts un pašvaldību institūciju atlīdzības sistēmu, taču apgalvo – pakāpeniski septiņu gadu laikā sistēma tiks reformēta. Turpretim Valērijs Agešins ("Saskaņa") diskusijā "Kas notiek Latvijā?" pieļāva iespēju, ka rosinās iesaldēt algu palielinājumu valsts augstākajām amatpersonām, kam atalgojums būtiski pieaugs jau nākamgad.
Lai arī par vairākiem jautājumiem, kur potenciālajiem nākamās valdības veidotājiem varētu būt atšķirīgi viedokļi, divpusējo sarunu un darba grupu ietvaros ir izdevies nonākt pie kopsaucēja, dažos jautājumos politisko spēku pozīcijas arvien ir atšķirīgas, izriet no "Jaunās Vienotības" (JV), "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) politiķu teiktā otrdien diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?" Kas notiek "Jaunās Vienotības" un potenciālo partneru tematiskajās sarunas?".
Divas lappuses garajā memorandā par koalīcijas veidošanas principiem, kuru "Jaunā Vienotība" piedāvā jau šonedēļ parakstīt "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai, ietverti tikai būtiskākie "pieturas punkti", savukārt plašāks izvērsums par jaunās valdības mērķiem un uzdevumiem tiks iekļauts valdības deklarācijā. To otrdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra "Jaunās Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens. Tikmēr potenciālo koalīcijas partneru pārstāvji neslēpa – gan Nacionālā apvienība, gan "Apvienotais saraksts" vēlas "Jaunās Vienotības" memorandam pievienot savus papildinājumus.
Vairāk labi apmaksātu darbavietu – tā, atbildot uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītāja Jāņa Dombura jautājumu, topošās valdības mērķi ekonomikā definē viena no valdības veidošanas sarunās iesaistītajām "Jaunās Vienotības" politiķēm Evika Siliņa. Tikmēr "Apvienotā saraksta" politiķis, bijušais valdības vadītājs Māris Kučinskis uzsver – jādomā par inovatīvu uzņēmumu piesaisti.
Būtiskākie Tiesībsarga iebildumi pret Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu ir saistīti ar to, ka, lai arī likumprojekts paredz valsts civilā dienesta ieviešanu, tas nevieš nekādu skaidrību par to, kāds šis dienests būs un kā darbosies. Tiesībsarga ieskatā, tādējādi tiek ierobežotas iedzīvotāju izvēles tiesības un tas, savukārt, palielina cilvēktiesību pārkāpumu riskus, trešdien "Kas notiek Latvijā?" pauda tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.