Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Raksti
Statistikas dati rāda, ka ekonomikā sadarbība ar Krieviju notiek joprojām un arī Latvijai. Asas diskusijas par šis sadarbības turpināšanu ar jaunu sparu atjaunojušās, atklājot, ka caur Latviju tranzītā uz Krieviju tiek vesta mangāna rūda, kuru var izmantot arī militārā rūpniecībā, bet tā nav nedz duāli izmantojamo preču sarakstā, nedz sankcionēta. 20. marta raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā politiķi un uzņēmēji sprieda par iespējamiem scenārijiem, tostarp – ko mūsu ekonomikai nozīmētu pilnīgs embargo ar Krieviju.
2022. gadā tranzītā caur Latviju uz Krieviju pa dzelzceļu pārvadāti 1,2 –1,3 miljoni tonnu mangāna rūdas, 2023. gadā – 1,4 miljoni tonnu, bet šā gada pirmajos mēnešos – nedaudz mazāk nekā 100 tūkstoši tonnu mangāna rūdas. To trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā atklāja "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks, atzīstot, ka 2022. gadā aptuveni 75% no kopējā apjoma pārvadājis "LDz Cargo".
Ieroči un munīcija, to daļas un piederumi – Latvijas statistika liecina, ka 2023. gadā šajā segmentā no Krievijas importētas preces gandrīz pusmiljona eiro apmērā. Jautājums par to raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā tika uzdots šāgada 21. februārī, īsi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā otrās gadskārtas. Trim klātesošajiem ministriem – aizsardzības, iekšlietu un ekonomikas – nevienam nebija nekāda skaidrojuma, ko šī statistikas aile ietver, kas nodarbojas ar šo importu un kur to izmanto. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" turpmākās nedēļas skaidroja atbildes uz šiem jautājumiem, nonākot līdz peintbola, airsofta un zemūdens sporta jomām, un secinot, ka vairākās valsts iestādēs tā arī nav precīzu atbilžu.
Vai Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku šomēnes izplatītie paziņojumi ir nomierinājuši vai, gluži pretēji, vēl pavairojuši satraukumu sabiedrībā? Par to šonedēļ diskutēja raidījuma"Kas notiek Latvijā?" dalībnieki. Nevalstisko pusi pārstāvošie raidījuma viesi vairākkārt uzsvēra – komunikācija no aizsardzības resora puses arvien ir aroganta, bet vēstījumi – neskaidri.
"Kas attiecas tieši uz komunikāciju ar ministrijām, ar dažādu resoru institūcijām, tur aktīva darbība notiek. Bet tā sabiedrība, tas informācijas vakuums, kas šobrīd pastāv, ir mūsu lielākais traucēklis tādai ļoti sekmīgai aizsardzībai no pirmās dienas," trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā, kas bija veltīta drošības apdraudējumiem un sabiedrības informētībai, uzsvēra Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinātajā kriminālprocesā par kukuļošanu saistībā ar zemju privatizāciju pie lidostas "Rīga" līdzās bijušajam Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītājam Jānim Vaivodam otrā persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, ir uzņēmējs, kādreizējais Rīgas mēra Nila Ušakova palīgs Pāvels Tomiļins – to raidījumam "Kas notiek Latvijā?" apstiprināja divi nesaistīti avoti. KNAB šo informāciju "nevar ne apstiprināt, ne noliegt", bet lietuviešu investori, kuri pirka šos īpašumus, apliecina – ar Tomiļina firmu viņiem ir līgums tieši saistībā ar zemi pie lidostas.
Pēc ģenerālprokurora prasības Rīgas dome šonedēļ nolēma atcelt 22 starptautiskās lidostas "Rīga" tuvumā esošu zemes gabalu privatizāciju. Taču arvien nav skaidrs, kā tieši teju 40 hektārus lielā platība tiks izmantota lidostas tālākai attīstībai un kā risināt attiecības ar lietuviešu investoriem, kuriem piederošā kompānija šo zemi bija iegādājusies. Tāpat vēl tiks vērtēta amatpersonu atbildība par zaudējumiem, ko galvaspilsētas pašvaldībai radīs notikušais.
Tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā nonākusi zeme pie lidostas, ko pirms pāris gadiem Rīgas pašvaldība par 5,7 miljoniem eiro pārdeva Lietuvas investoram piederošam uzņēmumam. Šonedēļ Rīgas dome pulcējās uz sēdi, nolemjot atjaunot pašvaldības īpašuma tiesības uz šiem kopumā 22 zemesgabaliem, kas atrodas līdzās starptautiskajai lidostai "Rīga". Par privatizācijas atcelšanu rātē lēma pēc Ģenerālprokuratūras prasības. Prokurors Armīns Reinis raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien, 6.martā, sacīja, ka pārbaudes par amatpersonu atbildību šajā lietā vēl notiek.
Valdību veidojošo partiju koalīcija nolēmusi, ka par pašvaldību lietām atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sāks darbu pie likumprojekta par Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišanu. Finanšu grūtībās nonākusī pilsēta, kuras mērs Aleksandrs Bartaševičs amatu jau zaudējis, noteiktajā termiņā nepieņēma bezdeficīta budžetu. 28. februāra raidījumā "Kas notiek ar Rēzeknes domes atlaišanu, ārkārtas vēlēšanām un pašvaldību finanšu uzraudzību?" tā dalībnieki diskutēja par finansiālo grūtību iemesliem, piemēram, Rēzeknē sāktajiem vērienīgajiem būvniecības projektiem, un ceļiem, kādus iet, kad dome būs atlaista.
"Mans personīgais viedoklis ir, ka Rēzeknes dome savu spēju strādāt ir izsmēlusi un ir atlaižama," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda vides un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka viņas vadītā ministrija šobrīd strādā pie likumprojekta par Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišanu. Darbu plānots pabeigt pusotras līdz divu nedēļu laikā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs diskusijā uzsvēra, ka pēc 21. februāra, kad dome nespēja pieņemt 2024. gada budžetu, sarunu un kompromisu iespējas ir izsmeltas.