Raksti
Plānots, ka nākamā gada budžeta likumprojektu paketē tiks iekļauts komercbanku virspeļņas nodoklis, taču vēl tiek vērtēts, kuru scenāriju Latvijai izvēlēties. Lēmumu iecerēts pieņemt līdz septembra vidum. Taču vienlaikus ar šāda nodokļa ieviešanu politikas veidotāji cer panākt banku uzvedības stratēģiju maiņu, tas ir, uzlabot kreditēšanas pieejamību.
Kredītprocentu likmes eirozonas valstīs Lietuvā un Latvijā hipotekāro kredītu jomā mājsaimniecībām ir visaugstākās, savukārt biznesa kredītu ziņā Latvija ir antirekordiste. Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 6. septembra diskusijā dalībnieki sprieda, kā situāciju uzlabot. Tas būtu darāms, bankām samazinot pašu pievienotās procentu likmes, kas netiek darīts. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicināja gan uzņēmējus, gan mājsaimniecības doties uz centrālo banku un ziņot par pretimnenākšanu.
Skaļu rezonansi izraisījis nodoms grozīt Imigrācijas likuma pārejas noteikumu punktu, kas noteic – jau šā gada 1. septembrī spēku zaudē Latvijā mītošajiem Krievijas pilsoņiem savulaik izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Aiz slēgtām durvīm par grozījumiem Imigrācijas likumā vienojusies aizejošā Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdība. Tagad spēkā esošais likums nosaka, ka Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kuri agrāk bija Latvjas pilsoņi vai nepilsoņi, palikšanai uz dzīvi Latvijā ar pastāvīgā iedzīvotāja statusu jānokārto latviešu valodas zināšanu pārbaude.
Ministru prezidenta amatam izvirzītās Evikas Siliņas pārstāvētās "Jaunās Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens kā vienu no argumentiem, kādēļ tā arvien cenšas panākt pēc iespējas plašākas koalīcijas atbalstu jaunajai valdībai, min sabiedriskās domas aptaujas, kas liecinot, ka plašāku koalīciju vēlas arī sabiedrība.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs labklājības ministri Eviku Siliņu oficiāli nominējis par premjeres amata kandidāti, tādējādi aicinot sākt darbu pie jaunās valdības izveides. Pāris stundas pēc šī prezidenta paziņojuma Siliņa un pārējās četras iespējamās valdību veidojošās partijas pārstāvoši politiķi tikās raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā, kur diskutēja par to, ar ko jaunā valdība atšķirsies no iepriekšējās, kā kliedēs bažas par Aivara Lemberga iespējamo ietekmi, un paveicamajiem darbiem.
Spriežot par jaunās valdības veidošanu, kuru Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzticējis labklājības ministrei Evikai Siliņai no "Jaunās Vienotības", un tās sastāvu, jautājums ir par to, cik tuvu vai tālu no Zaļo un Zemnieku savienības atrodas partijas premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. Atsevišķi potenciālie partneri izteikuši bažas par to, ka Lembergs, ja ZZS būs valdību veidojošo partiju sastāvā, ietekmēs tās darbu. 24. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis šo jautājumu nodēvēja par "nepamatoti paceltu", savukārt potenciālā premjere atzina, ka šis ir izaicinošs jautājums un, iespējams, jāatrunā koalīcijas līgumā.
"Vai nu Saeimā ievēlēti, vai tie, kas ir profesionāļi, bet vispār nav startējuši vēlēšanās, bet, ja kāds ir startējis un diemžēl nav ieguvis vēlētāju atbalstu, tad tādu cilvēku negribētos," tā ceturtdien, atbildot uz jautājumu par to, pēc kādiem kritērijiem būtu jāizvēlas ministri nākamajai valdībai, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Ministru prezidenta amatam izvirzītā Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Šodien un rīt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tiksies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, lai pārrunātu jaunas valdības veidošanu pēc tam, kad 17. augustā oficiālu demisijas rakstu iesniedza ilggadējais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Dažas stundas pēc Kariņa demisijas piecu politisko spēku pārstāvji tikās raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā, kur diskutēja par kopīgo un atšķirīgo skatījumā uz nākamās valdības veidolu un paveicamajiem darbiem.
"Es domāju, ka ir jāpārrunā ar prezidentu, cik reālistiski ir to sasniegt," tā, komentējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča mudinājumu jaunveidojamai valdībai izvirzīt konkrētu mērķi – 2030. gadā sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības rādītāju, šonedēļ raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā pauda "Jaunās Vienotības" (JV) nosauktā kandidāte Ministru prezidenta amatam, līdzšinējā labklājības ministre Evika Siliņa (JV).
Pēc Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) demisijas, par ko viņš paziņoja pirmdien, 14. augustā, bet oficiāli demisijas rakstu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniedza ceturtdien, viņa pārstāvētā partija kā savu premjera amata kandidāti piedāvā labklājības ministri Eviku Siliņu, kura piedalījusies arī visās partiju sarunās. Gala vārdu par to, kuram būs iespēja veidot Ministru kabinetu, teiks prezidents. Taču Siliņa 17. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina, ka viņa nepieturēsies pie priekšgājēja izvirzītajiem prioritāšu punktiem, kurus partneriem celt galdā kā svarīgākos.